Zeme grīļojās kā galerts. Tā janvāra plūdu kulmināciju Jēkabpilī uz aizsargvaļņa atceras Māris Dimants. Toreiz stiprināt valni pašvaldībai palīgā devās vietēji būvnieki, šonedēļ viņa vadītais uzņēmums ķēries klāt būves remontam. Noņem margas, lieko apaugumu, gatavo vietu "betona zobam" – daļā vaļņa, tā slapjajā nogāzē jāklāj vairāki materiālu slāņi un tad jābetonē.
"To, ko varēsim, to darīsim. Laiks ir diezgan ierobežots, būvniecības termiņš ir 14 mēneši, tātad faktiski nākošā gada beigas. Ir daudz nezināmo," saka Dimants.
Tas, cik raiti turpmāk ritēs darbi, būs atkarīgs no Daugavas ūdeņiem. Jau šobrīd ūdens līmenis ir tik augsts, ka daudzviet strādāt vairs nav iespējams.
Ja kādā posmā darbus uzsāk, tos jāpabeidz. Citādi vieta kļūst nedroša – var neizturēt jaunus plūdus. Bez Eiropas fonda līdzekļiem nākamajiem plūdiem gatavojas citur. Augšdaugavas novadā pavasara pali appludināja vairākus ceļus un vasarnīcu teritorijas. "Maļutkos" plaisāja aizsargvalnis. Arī te pašvaldība te vēlas būvēt aizsargdambi ar Eiropas līdzfinansējumu.
Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe skaidro: "Lielākā problēma, ar ko saskārāmies, ka "Maļutku" vasarnīcu kooperatīvs nav nacionālās nozīmes aizsargteritorija."
Deklarēto iedzīvotāju skaits te nav pielīdzināms Jēkabpilī dzīvojošo skaitam, bet apbūve te ir blīva. Ja vasarnīcu kooperatīvs neietilpst nacionālās nozīmes plūdu riska teritorijā, finansējumam tieši aizsargbūvēm, pieteikties nevarēs, apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere norāda: "Ja tur ir bijuši dārziņi, kas pa retam kaut kad applūduši un tagad tās sāk pārbūvēt par mājām, kur dzīvot konstanti, pašiem iedzīvotājiem ir jāsaprot, vai ir plūdi un ko viņi darīs tādā situācijā."
Savukārt ministrijas ieteikums pašvaldībām – vērtēt stingrāk, kur kādu apbūvi atļaut.
Augšdaugavas novadā infrastruktūru pret plūdiem vēlētos arī pie cita vasarnīcu kooperatīvs, kas gan atrodas teritorijā, ko aizsargā valsts līmenī. Ministrija pašvaldību idejas apkopo.
"Atsaucība bija no lielākās daļas teritoriju pašvaldībām, katrai bija kāda idejas, kas būtu jārisina. Skaidrs, ka finansējuma visiem nepietiks," atzīst VARAM Vides investīciju nodaļas vadītāja Dana Prizavoite.
Plūdu riska mazināšanai plāno sadalīt 93 miljonus eiro. Apmēram pusi atvēlēs aizsargbūvēm, bet otru pusi – "zaļajai" infrastruktūrai, iekārtām civilās aizsardzības stiprināšanai.
