Tie ir sociālie pakalpojumi, kas tapuši deinstitucionalizācijas procesā, lai palīdzētu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem integrēties sabiedrībā.
Atvērto durvju dienu laikā Valmieras grupu dzīvokļu iemītnieki gatavo sveces, būs picas cepšana un arī muzikāla nodarbība, un šajā laikā te var iegriezties un līdzdarboties ikviens interesents, lai saprastu, kāda šeit ir ikdiena.
"Šajos dzīvokļos un pakalpojumos norit dzīve tieši tāpat kā blakus esošajā daudzdzīvokļu mājā," norādīja projekta "Vidzeme iekļauj" vadītāja Ina Miķelsone.
Atvērto durvju dienas notiek otro gadu, lai veicinātu sabiedrības izpratni, jo nereti ir aizspriedumi par to, kā cilvēki ar garīga rakstura problēmām var dzīvot vieni.
"Mēs jau varam stāstīt dažādas lietas, bet, kamēr cilvēkam nav šīs pieredzes, kontakta ar cilvēkiem, kas šos pakalpojumus izmanto, tikmēr ir diezgan grūti mainīt priekšstatus," norādīja Miķelsone.
Arī viņas pašas paziņu lokā bažījas, vai, izveidojot grupu dzīvokļus, apkārtnē nepieaugs noziedzības līmenis. "Cilvēkiem jāgrib mainīt savus priekšstatus," piebilda Miķelsone.
Grupu dzīvokļus Valmierā izveidoja pirms četriem gadiem, un Valmiera bija viena no pirmajām pašvaldībām, kas to darīja. Vidzemes sociālo pakalpojumu vadītāja Inga Brente-Mieze atzina, ka līdzšinējā pieredze bijusi pozitīva.
"Valmierā grupu dzīvokļos dzīvojošie ir lielisks piemērs, kā dzīvot sabiedrībā, kā līdzāspastāvēt, bet pats galvenais, ka šie cilvēki ir laimīgi, viņu dzīve ir piepildīta, viņi spēj dzīvot patstāvīgi, viņi spēj paši pieņemt lēmumus par savu dzīvi, cik nu tas ir iespējams, cik tas neapdraud ne sevi, ne apkārtējos. Šis ir lielisks piemērs, kā cilvēki jau ir integrējušies sabiedrībā," norādīja Brente-Mieze.
Apkārtējo māju iedzīvotāji četru gadu laikā jau esot saraduši un iepazinuši jaunos kaimiņus. To atzina arī dzīvokļa iemītniece Zanda:
"Kaimiņi ir apmierināti un nav sūdzējušies, piemēram, kundzīte no trešā stāva – kādreiz, kad viņai vajag palīdzību, viņa man pazvana, tad es uzskrienu augšā un palīdzu."
Zanda iepriekš dzīvoja mājās pie vecākiem, bet tad bija piedāvājums mēģināt dzīvot patstāvīgi grupu dzīvoklī.
"Grūtākais bija tas, ka pašam bija viss jādara, jo tad, kad biju pie mammas, viņa ēst gatavoja, bet istabiņu es pati kopu un drēbes arī, bet tagad viss pašai. Ātri iedzīvojos, un tagad esmu ļoti apmierināta, daudz ko esmu te iemācījusies," sacīja Zanda.
Par šo pakalpojumu – grupu dzīvokļu, dienas aprūpes centru un specializēto darbnīcu – nepieciešamību šobrīd jau vairs diskusiju nav, tikai jautājums, kā rast naudu turpmāk, jo šogad beidzoties Eiropas Savienības fondu finansējums.
"Diemžēl neesam saņēmuši valsts apstiprinājumu, ka tāds varētu būt nākamajā gadā. Līdz ar to šis ir ļoti liels izaicinājums pašvaldībām, kā tad tālāk šos pakalpojumus nodrošināt," norādīja Miķelsone.
Viņa pieļāva, ka grupu dzīvokļiem nekas nemainīsies, bet izmaiņas varētu būt attiecībā uz dienas aprūpes centriem un specializētajām darbnīcām.
"Iespējams, ka tur varētu atsevišķās vietās mazināties atbalsta personāla skaits, iespējams, kādu nodarbību būs mazāk, bet es ļoti ceru, ka tas nepaliks par tādu kā cilvēku pieskatīšanas pakalpojumu, jo šo pakalpojumu būtība ir palīdzēt cilvēkam attīstīt un uzturēt dažādas prasmes, un to noteikti nevajadzētu pazaudēt," pauda Miķelsone.
Atvērtās durvis līdz sestdienai būs vēl vairākās sociālo pakalpojumu vietās Vidzemē.
