Valsts policija pērn reģistrējusi 8829 ģimenes konfliktus un secinājusi, ka vidējais varmākas vecums ir 41 gads. Cietušās lielākoties ir sievietes, vidēji 45 gadus vecas. Nereti likumsargiem bijis jāfiksē jau letāls iznākums. Pārtraucot attiecības ar sociopātu un narcisu – kā psihologi raksturo varmākas – otra puse regulāri saņem dzīvības draudus, kas diemžēl tiek arī īstenoti.
Kaimiņi baidās, bet sociālajos tīklos neklusē
Laikā, kad Latvijas sabiedrība sastinga šausmās par slepkavību Jēkabpilī, sociālajos tīklos parādījās informācija par sievieti un bērnu, kuri cieš nežēlīgu ņirgāšanos savā ģimenē Kurzemes pusē. Trauksmi par iespējamu vardarbību kādā ģimenē Talsos cēla kaimiņi. Vīrs regulāri sitot sievu, aurošana dzirdama visā mājas korpusā. "Pēc skaņām var noprast – viņš sievu sit, spīdzina, izvaro. Blakus kliedz bērns – "tēti, nevajag!"" norādīts ierakstā.
Raidījuma "4. studijas" uzrunātā ieraksta autore no iesaistīšanās situācijas risināšanā atteicās.
Arī citi kaimiņi baidoties, tāpēc neesot gatavi pat satikties, bet virtuālajā pasaulē komentēt, apspriest, šausmināties ir gatavs teju ikviens.
Ierodoties Talsos, "4. studija" sastapa pašvaldības policijas pārstāvjus. Drīz vien policijas un ierēdņu pavadībā no mājas iznāca sešus gadus veca meitenīte. Viņu vedīs uz drošāku vietu – audžuģimeni. Bērna māte izskatījās nogurusi un neslēpa, ka ir iereibusi. Sieviete atzina, ka baidās no dzīvesbiedra, kad viņš ir dzērumā. Bet vardarbības šoreiz neesot bijis.
"Vienkārši viņš dzērumā bija. Viņš piecēlās un vienkārši sāka bļaut. Histēriski bļaut. Un viņš divas, trīs reizes tā histēriski bļāva, tad arī atbrauca pašvaldības policija," stāstīja sieviete.
Talsu novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inita Fedko apstiprināja, ka pašvaldības policija, atrodoties notikuma vietā, konstatēja, ka viena persona atrodas alkohola reibumā, bet ir mierīga un neuzvedas agresīvi. Savukārt otra persona – sieviete, kas bija kopā ar mazgadīgo bērnu, tika pārliecināta doties "uz kādu drošāku vietu".
Ilgi gan bērns kopā ar māti drošajā vietā neuzturējās.
"Pilnīgi nejauši saņēmām informāciju, kas liecināja, ka, iespējams, abas šīs personas atrodas alkohola reibumā un īsti nav zināms, kas notiek ar šo nepilngadīgo personu, ar šo bērnu," teica Fedko. "Līdz ar to ziņojām bāriņtiesai, un bāriņtiesa, iesaistot pašvaldības policiju, devās uz notikuma vietu un šo nepilngadīgo personu no ģimenes izņēma. Tika pieņemts vienpersonisks lēmums atcelt šīs aizgādnības tiesības uz 15 dienām."
Pašvaldībā norādīja – kaimiņi cēluši trauksmi vien sociālajos tīklos. Instances, kuras varētu operatīvi iejaukties bērna psihi traumējošajos ģimenes strīdos, neesot tikušas informētas.
Ģimene ierēdņu redzeslokā nonākusi vien šogad.
"Mēs esam mazpilsēta, un līdz ar to ieraksts sociālajā tīklā nespēj aizsargāt šīs ģimenes, šī bērna konfidencialitāti," uzsvēra Fedko. "Atgriežoties pēc tam vai vismaz mēģinot atgriezties normālā dzīvē, šai ģimenei var būt ļoti lielas emocionālas problēmas, jo arī, lasot vai pārskatot šos komentārus, tajos ļoti daudz cilvēku nekaunas izteikt savus apgalvojumus vai savas sajūtas. Kas arī ir saprotami, bet tas nenozīmē, ka tā ir patiesība. Līdz ar to visefektīvākais veids, ja patiešām ir vēlme palīdzēt, nevis pievērst tam tikai uzmanību, ir vērsties dienestos."
No varmākas cietušas sievietes pieredzes stāsts
Tikmēr citā Latvijas pilsētā no bijušā dzīvesbiedra, varmākas, vajāšanas un draudiem nogurusi kāda divu bērnu mamma. Lai gan viņa vērsusies visās iespējamās instancēs, lai pasargātu sevi un atvases, draudi turpinās. Sieviete raidījumam stāstīja, ka pret viņu tikusi pacelta roka, bijis mēģinājums arī žņaugt. Alkohola reibumā vīrieti varot viegli aizkaitināt jebkāda rīcība un izteikumi, pat "nepareizi" pagatavots ēdiens.
Talsu krīzes centra klīniskā psiholoģe Svetlana Stepule skaidroja, ka varmākas lielākoties paši iepriekš dzīvojuši vardarbīgās ģimenēs. "Viņš ir šo modeli pārņēmis, un viņam liekas, ka, tikai esot vardarbīgam, var dzīvot ģimenē un nokārtot lietas ģimenē. Vai arī tieši otrādi – bērns ir bijis ļoti labā ģimenē, ļoti lolots un audzināts, un viņš tās dzīves grūtības vispār nepārzina un neredz," skaidroja Stepule. "Sieviete un bērni īstenībā kļūst līdzatkarīgi, jo visu laiku ģimene tiek pakļauta šim varmākam, ģimene uzvedas tā, lai tikai šim varmākam būtu labi.
Ka tik mēs viņu netraucētu, ka tik viņš kaut ko sliktu nepadomātu, ka tik viņš nesāktu uz mums kliegt! Jāuzvedas klusu, bērni tiek apklusināti, kad tētis ir mājās. Visa dzīve, visu ģimenes locekļu dzīve tiek pakļauta varmākam. Viņi vairs nedzīvo savu dzīvi."
Cietusī divu bērnu mamma raidījumam "4. studija" pastāstīja, ka pēc šķiršanās bijušais dzīvesbiedrs alkohola reibumā gan dauzījies pie durvīm un logiem, gan zvanījis, lamājies necenzētiem vārdiem un draudējis fiziski izrēķināties un atņemt bērnu. "Iesaistīta policija, bāriņtiesa. Caur to visu es dabūju arī netuvošanos, bet viņš arī to netuvošanos ignorēja," pauda cietusī.
Raidījuma rīcībā nonācis arī audio ieraksts, kurā dzirdami draudi no varmākas. "Garāžā jūs dzīvosiet visi; es nodedzināšu visu to māju, es viņu apliešu ar benzīnu. Es nodedzināšu tad, kad jūs gulēsiet pa nakti, kurš izglābsies, izglābsies," dzirdams ierakstā.
Jautāta, vai tuvošanās aizliegums ļāvis viņai justies pasargātai, sieviete atbildēja noliedzoši, jo šādi cilvēki ir neprognozējami un var "uzpeldēt" jebkurā brīdī.
Juriste: Ir trīs varmākas manipulācijas veidi
Juriste, Saeimas deputāte Ieva Brante ("Apvienotais saraksts") nosauca trīs manipulāciju veidus, ar kuriem varmāka var censties noturēt upuri pie sevis:
"Pirmā manipulācija ir nauda – es tev nedošu naudu. Tu būsi nekas, tev nav darba, tev nav izglītības, tu stāvēsi zem tilta un tirgosi sevi, lai dabūtu maizi. Ja tas neiziet cauri un sieviete izšķiras un tomēr sāk dzīvot patstāvīgi, tad nākamā manipulācija ir – es tev atņemšu bērnu. Bērnam ar mani būs labāk, bērnam ar mani būs drošāk, tu tāpat neesi stabila, tavs darbs ir tikai pagaidām, tev nav, kur dzīvot, ar tevi ir grūti, bērnam drošāk būs pie manis. Ja neiziet cauri arī tas, tad iet cauri pielabināšanās – tad mēģinām vēlreiz."
"Neviena manipulācija nav tā vērta, lai atgrieztos lamatās, lai atgrieztos vardarbībā, lai atgrieztos pazemojumos. Atceries un zini, solis atpakaļ ir tava dzīvība!" uzsvēra juriste.
Policijā ap 4000 aktīvo lēmumu par tuvošanās aizliegumu
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes dienestu Koordinācijas biroja priekšnieka vietniece Iveta Valaine norādīja, ka šobrīd Valsts policijā ir ap 4000 aktīvo lēmumu par tuvošanās aizliegumu un "pēc Valsts policijas struktūras ir apmēram 40 policijas darbinieki, kas ar to strādā, un šis nav vienīgais viņu pienākums".
Tiesa gan, likums paredz, ka ierobežojumus tuvoties ģimenei var noteikt tikai gadījumos, ja varmāka policijas ierašanās brīdī ir klātesošs.
"Šie ir tādi ārkārtas, kā mēs viņus saucam, A kategorijas izsaukumi. Mums ir spēkā Ministru kabineta noteikumi par reaģēšanas laiku un kārtību, un tur ir noteikts, ka šie A kategorijas izsaukumi ir jāapkalpo pilsētās 15 minūšu laikā. Tātad 15 minūšu laikā policistiem ir jāierodas konkrētā adresē," informēja Valaine.
Gadījumos, kad varmākas upuris vairs nespēj izturēt regulāros pazemojumus un nesaņem palīdzību, sekas var būt drausmīgas. Tā no savas pieredzes pastāstīja patlaban izdienas pensijā esošais Rīgas Ziemeļu iecirkņa Kriminālpolicijas bijušais priekšnieks Norberts Trepša.
"Viens gadījums bija – ar cirvi tika pārcirsta galva dārzā. Mums paziņots, ka vīrs izgājis lasīt ogas un guļot ar cirvi galvā, un otrs bija dūriens sirdī. Tie tādi, kas man nāk atmiņā uzreiz," atklāja Trepša. "Sievas neizturēja. Ja vīrieši nonāk pretējā pusē, kad varmāka ir sieviete, viņi biežāk izdara pašnāvības."
Talsu sieviešu un bērnu krīžu centrā skaidroja, ka no vardarbības cietušais nepieciešamības gadījumā kopā ar bērniem uz centru var doties pats, bet, ja nav transporta, tad centra darbinieki var aizbraukt pakaļ. Par uzturēšanos krīzes centrā nebūs jāmaksā. Šādas iestādes, kurās var saņemt psiholoģisku un emocionālu atbalstu, kā arī pagaidu mājvietu, ir visā Latvijā.
Ja esat aculiecinieks vardarbībai ģimenē vai esat cietušais, nekavējoties zvaniet Valsts policijai vai savas pašvaldības policijai! Ja ir aizdomas par vardarbību kaimiņos, ziņojiet pašvaldības sociālajam dienestam un bāriņtiesai!
KONTEKSTS:
Valsts policija turpina meklēt 53 gadus veco Leonu Rusiņu, kurš Jēkabpils novadā nogalinājis bijušo dzīvesbiedri, bet pirms tam viņu vairāk nekā gadu vajāja un terorizēja. Lai gan ar tiesas lēmumu Rusiņam bija liegums sievietei tuvoties, vīrietis to ignorēja. Arī sievietes kolēģes bez mitas tika terorizētas – saņēma rupjus zvanus un īsziņas.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks uzdevis sākt dienesta pārbaudi saistībā ar Jēkabpils novadā notikušo slepkavību, lai pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli.
