Ar vienu roku politiķi reformējuši sodu politiku, kuras rezultātā šogad pa cietumu vārtiem iznāks vairāk ieslodzīto nekā ierasts, ar otru roku - likvidējusi palīdzību brīvībā iznākušajiem. Nestrādājot ar ieslodzītajiem, cietumu priekšnieks sagaida, ka daudzi no izlaistajiem drīz vien atgriezīsies atpakaļ, bet pa šo laiku būs pastrādājuši jaunus noziegumus.
Reaģējot uz pašnāvību vilni cietumos un domājot par ieslodzīto labošanu, Tieslietu ministrija šonedēļ virzīja valdībā noteikumus, kādi līdz šim neeksistēja, - par notiesāto resocializāciju. Tie prasa cietumos vērtēt ieslodzīto vajadzības un precīzi nosaka, cik narkologiem, sociālajiem darbiniekiem, kapelāniem, uzvedības korekcijas speciālistiem un psihologiem cietumos būtu jābūt.
"Piemēram, mums ir viens psihologs uz 300 cilvēkiem, pēc jaunā dokumenta vajag vienu uz 50 jauniešiem vai vienu uz 75 ieslodzītajiem," stāsta Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte. Lai izpildītu plānu, nākamgad vajadzētu papildus 130 tūkstošus latu, bet pēc tam ap pusmiljonu latu gadā.
Taču otrdien Tieslietu ministrija palūdza izņemt jautājumu no valdības sēdes darba kārtības. Pirmkārt, nebija ministra, kas spētu jauno dokumentu aizstāvēt, otrkārt, saņemti signāli, ka vīzijai nebūs naudas. Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis: "Jāapzinās riski - ja noteikumu realizācijai netiks piešķirts finansējums, domāsim par citiem veidiem, kā varētu nodrošināt ieslodzīto resocializāciju."
Lazdovskis pieļauj, ka noteikumos varētu paredzēt mazāku psihologu un citu speciālistu skaitu, kas strādās ar notiesātajiem.
No vienas puses budžetā nav naudas cietumnieku labošanai, bet no otras puses, aprīlī stājas spējā izmaiņas krimināllikumā, kas pavērs daudziem ieslodzītajiem durvis uz brīvību ātrāk, nekā viņiem iepriekš paredzēts.
Sodu politiku plānots reformēt
Decembrī Saeima piekrita reformēt sodu politiku. Grozījumi uz vairākiem simtiem lappušu paredz samazināt sodu maksimālās un minimālās robežas, īpaši mantiskajiem noziegumiem, dodot iespēju plašāk piemērot alternatīvus sodus, piespiedu darbu vai naudassodus. Vienlaikus bargi sodi tiek saglabāti noziegumiem, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, un par narkotiku apriti un dzimumnoziegumiem.
Minētās izmaiņas skar ne tikai jaunu noziegumu izdarītājus, bet arī cietumā esošos. Tas nozīmē, ka būs jāatbrīvo tie, kuriem piespriests bargāks sods, nekā pienākas saskaņā ar jauno likumu. Taču iestāžu piesauktie skaitļi atšķiras. Vienus min cietumu priekšnieks Visvaldis Puķīte: "Ieslodzītie ir četri tūksotši. Tie, kas varētu tikt gada laikā atbrīvoti, ir 30%."
Savukārt Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Lazdovskis pauž, ka tikai neliela daļa no tiem var cerētu uz soda mīkstināšanu.
"Sodi tiks pārskatīti tikai tad, ja piespriestais sods būs lielāks par maksimālo sodu jaunajā likumā. Aprēķins liecina, ka runājam par 80-100 cilvēkiem, kas varētu atgriesties sabiedrībā," pauž Lazdovskis.
Cietumnieki jaunās krimināllikuma redakcijas spēkā stāšanos gaida ar lielām cerībām, bet daudzi - velti. To apliecina bijušais cietumnieks, tagad aizturēto un ieslodzīto palīdzības fonda "Gara spēks" jurists Boriss Klapcovs: "Izlaidīs tos, kam, piemēram, par zādzību bija paredzēti 10 gadi. Ir daudzi, kuriem ir iedoti seši. Šiem gadu noņems, jo jaunais pants paredz piecus. Tagad no kodeksa izslēgs atkārtotu nozieguma izdarīšanu. Visus noziegumus skatīs it kā pirmreizējus, taču tas būs no 1.aprīļa. Tie, kam līdz šim bijusi kvalifikācija "atkārtots noziegums", iepriekšējā kvalifikācija paliks. Bet visi cer, ka pamainīs pantu, pārskatīs sodu, došos mājās, bet - nē. Šiem paliek spēkā vecās normas."
Taču bijušais ieslodzītais uzskata, ka sankcijas bija jāpārskata, jo tās saglabājušās no padomju laikiem, un tik stingras nav nekur civilizētās valstīs: "Nekur pasaulē nav tādi termiņi, ka par kaut kādu zādzību dotu deviņus gadus. Man tagad ir viena lieta, kur cilvēkam nav naudas, viņš nozadzis no veikala sieru. Iedeva četrus mēnešus! Anglijā, Vācijā, Austrijā, es tādas situācijas zinu - nozagi produktus, esi nabags, še tev vēl desa un maize, un izdzen ārā. - Bet te iedot cietumsodu - kaut gan trūcīgā statuss, slima māte."
Te gan jāpiebilst, ka katru gadu cietumus atstāj vairāki tūkstoši ieslodzīto, tādēļ atbrīvoto skaits būs lielāks, bet ne būtiski pārsniegs ikgadējo normu.
Lieljuksis: Daudzi no brīvībā palaistajiem drīz vien nokļūs atpakaļ cietumā
Par to, ka daudzi no brīvībā palaistajiem drīz vien nokļūs atpakaļ cietumā, nešaubās Aldis Lieljuksis, bijušais Valsts policijas priekšnieks, tagad advokāts un krimināltiesību pasniedzējs Rīgas Stradiņa Universitātē.
"Nedomāju, ka tas bez sekām paliks. Cilvēkiem vajadzētu padomāt par savu īpašumu drošību. Bezdarbs pie mums eksistē. Ar ko tie [iznākušie] cilvēki nodarbosies? Varam trīs reizes minēt un domāju - mēs nekļūsīsimies," klāsta Lieljuksis.
Kaut gan šogad atjaunota pilna darba nedēļa Probācijas dienesta darbiniekiem, valdība joprojām nav atjaunojusi krīzes laikā likvidēto palīdzību no cietuma iznākušajiem. Dienesta priekšnieks Aleksandrs Dementjevs skaidro, ka aptuveni desmitajai daļai cietumsodu izcietušo ir alkohola un narkotiku atkarības, nav dzīvesvieta un darba. Agrāk viņi netika izmesti vienkārši uz ielas.
"Mums bija deviņi sociālās rehabilitācijas centri, un šodien šāds pakalpojums nav pieejams, un tas nozīmē, ka šie 10%, kas iznāks, ir liels risks, ka viņi izdarīs jaunus noziegumus," saka Dementjevs un piebilst, ka minētā funkcija valstij neizmaksātu dārgi - 30 tūkstoš latu gadā. Par 30 tūkstošiem varētu nodrošināt bijušajiem ieslodzītajiem vietu rehabilitācijas centrā, palīdzēt atrast darbu, lai pēc pusgada viņš jau pats spētu apmaksāt rēķinus un pēc gada pamestu centru.
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis sola sekot līdzi situācijas attīstībai un tad atbilstoši reaģēt.
Sodu mīkstināšanā nav konsekvences
Runājot par jaunajām sankcijām, bijušais policijas priekšnieks Lieljuksis uzskata, ka vajadzēja Krimināllikumā cietumsodus samazināt pakāpeniski, nevis uzreiz uz pusi, kā paredzēts par dzīvokļu zādzībām, kas kopā ar citām zādzībām veido teju 80% visu noziegumu.
Viņš arī saskata zināmu nekonsekvenci likuma autoru paustajā, ka sodi nav mīkstināti noziegumiem pret personu: "Varētu rasties jautājums, kāpēc mēs sodu par smagiem miesas bojājumies esam samazinājuši no10 uz 7 gadiem."
Tāpat Lieljuksim rodas jautājumi, kādēļ par bordeļu izveidošanu un turēšanu sodā pienāksies mazāk gadu. Tāpat par bērnu samainīšanu slimnīcā, par ko bija paredzēti seši gadi, tagad trīskārš mazāk, pieļaujama pat īslaicīga aizturēšana no 15 dienām līdz trīs mēnešiem.
Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzējs skaidro, ka viens no soda mērķiem ir atturēt citus no nozieguma izdarīšanas - tāpēc viņam šķiet dīvaina soda mīkstināšana par tīšu meža dedzināšanu vai kontrabandu, kamēr valsts cīnās ar ēnu ekonomiku.
Saeimas deputāts Andrejs Judins no "Vienotības" darbojas juridiskajā komisijā, kas skatīja apjomīgos krimināllikuma grozījumus. Viņš skaidro, ka, pārskatot sodus, ir ņemta vērā gan tiesu prakse, gan citu valstu pieredze. Viņaprāt, līdzšinējie sodi nebija samērīgi: "Ja mums vispār nebūtu paredzēta atbildība, mēs varētu runāt par poblēmu, bet, ja pārskatīta visa sodu sistēma, es neredzu problēmu šajā gadījumā," saka Judins.
Latvija pašlaik ierindojas 7. vietā Eiropā pēc ieslodzīto skaita. Likuma autori uzskata, ka sodu reforma ļaus samazināt cietumnieku skaitu. Taču, kā norāda eksperti, bez resocializācijas programmām noziegumu skaitu neizdosies būtiski samazināt.
