Rīga var strādāt bez mēra līdz pat nākamajām pašvaldību vēlēšanām

Rīgas dome var turpināt strādāt bez priekšsēdētāja līdz pat nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā, ja vien tā ir rīcībspējīga, LSM.lv atzina Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere. Pašvaldību likuma 70. pants noteic, ka Saeima var atlaist domi, ja divu mēnešu laikā nav ievēlēts domes priekšsēdētājs, taču atlaišana nav obligāts pienākums. Šajā gadījumā uzsvars ir uz vārdu "var".

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts") Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" ceturtdien, 27. jūlijā, atzina, ka domei pēc mēra atkāpšanās ir divi mēneši laika, lai partijas varētu vienoties par jaunu domes vadītāju.

"Ja partijas nevienojas [līdz septembra sākumam], bet dome saglabā rīcībspēju, domes darbu var vadīt viens no trim vietniekiem.

Ja domes darbs norit netraucēti, viņi šādi var aizvilkt arī līdz nākamajām [pašvaldību] vēlēšanām (..) Domes sēdes vada kāds no vietniekiem,"

teica Sprindžuks.

Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere LSM.lv atzina – tā var darīt.

"Priekšsēdētāja neesamība nenozīmē, ka vietnieks nevar vadīt un dome darboties līdz pilnvaru termiņa beigām. Primāri vienmēr ir vērtēt domes rīcībspēju," viņa uzsvēra. 

"Likums paredz tiesības ministram rosināt un Saeimai atlaist domi, bet tas nav obligāts pienākums

rosināt [domes atlaišanu], ja divus mēnešus domes priekšsēdētāja nav, bet dome ir rīcībspējīga un var pieņemt lēmumus," skaidroja Meistere.

Rīcībspēja likumos gan nav definēta, bet tas nozīmē, ka domē ir vadība, vietnieks sasauc sēdes, dome pieņem lēmumus, notiek komiteju darbs.

"Viss notiek – vietnieks darbojas un sasauc sēdes, izmanto savas pilnvaras, nevis neliekas ne zinis vai speciāli bremzē lēmumu pieņemšanu," skaidroja Meistere, norādot, ka domes rīcībspēja ir "vispārējs princips". 

Šis gan būtu pirmais šāds gadījums, kad pēc mēra atkāpšanās netiek ievēlēts jauns priekšsēdētājs un domi vada vietnieks.

Domes priekšsēdētāja vietnieks ir vadījis pašvaldību Ventspils pilsētā, taču tas bija tādēļ, ka toreizējam mēram Aivaram Lembergam tiesa liedza pildīt šos pienākumus.

Ir bijis gadījums, kad dome tiek atlaista (iepriekšējā Rīgas mēra Nila Ušakova ("Saskaņa) vadīto domi Saeima atlaida 2020. gadā), bet pēc tam rīkotas ārkārtas vēlēšanas, kurās pie varas nāca līdzšinējā Rīgas domes koalīcija, kas pēc Mārtiņa Staķa atkāpšanās ir uz sabrukšanas robežas

Savukārt 2008. gadā Saeima atlaida Ķekavas pagasta padomi, kuras darbībā bija konstatēti pārkāpumi, un iecēla pašvaldību lietu ministrijas vadītu pagaidu administrāciju.

KONTEKSTS:

Rīgas domes ārkārtas sēdē 5. jūlijā, nolasot paziņojumu par atkāpšanos, Mārtiņš Staķis oficiāli zaudēja Rīgas mēra amatu. Savukārt par Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju kļuva vicemērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība").

Vadošajām partijām joprojām nav izdevies vienoties par turpmāko sadarbības modeli vai jaunu koalīciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti