Kopš masveida mazo lauku skolu slēgšanas pagājuši vairāki gadi. Nelielā skolēnu skaita dēļ skolas pārsvarā slēgtas mazāk apdzīvotajos ciemos, kurus ieskauj mežs vai lauki. Taču atsevišķos pagastos skola bez zinību iegūšanas vietas ir arī sociālās dzīves centrs vietējiem, kuri atzīst - ciemos kļūst klusāks un sarūk iedzīvotāju skaits, jo ģimenes meklē dzīvesvietu tuvāk bērnu skolai. Viņi gan nesaskata īpašas grūtības bērnu vadāšanā uz skolām tālākos pagastos, taču daudzi izsaka nožēlu par vēsturiskām ēkām, kas pēc skolu aiziešanas netiek apsaimniekotas vai ir slēgtas.
Kalnienē sabiedriskā dzīve krietni sarukusi
Gulbenes novadā kopumā likvidētas vairākas skolas, īpaši 2009.gadā, kad tika slēgtas daudzas mazās lauku skolas visā Latvijā. Stāmerienas pagastā iebraucot, ceļa malā atrodas, no ārpuses šķiet - jaunāka skola, bet, dodoties dziļāk apdzīvotajā vietā, pēc aptuveni septiņiem kilometriem atrodas Kalniena.
Šajā vietā netrūkst senāku ēku - ir gan apdzīvotas gan pamestas mājas, taču ir skaidri redzams, ka visi ceļi ved uz Kalnamuižas pils ēku, kurā likvidēta vietējā pamatskola. Senā greznā ēka ir liela, vietām tai nokritis apmetums un visi logi aizsisti ar skaidu plāksnēm, arī durvis noslēgtas un karogu turētāji virs tās tagad ir tukši.
Pie bijušās skolas satiktā Aija stāsta, ka tā likvidēta jau 2004.gadā. Apkārtni vietējie cenšas sakopt talkās, bet privātīpašnieki šeit nekad nav rosījušies, arī šobrīd ēka esot pārdošanā. Lai arī skolēnu skaits bijis neliels, iedzīvotāja atzīst, ka sabiedriskā dzīve pēc skolas likvidēšanas miestā krietni sarukusi.
"Ēku pērk un pārdod vairākas reizes, tagad es nezinu, kam tā pieder. Žēl, ka tā ēka tagad tāda, šobrīd vēl daudz maz izskatās - visi logi nesen aiztaisīt, bet pirms tam bija izdemolēts un ēka bojājās. Pirmos gadus mums pietrūka šeit to bērnu un jauniešu, bet tagad jau ir pierasts, ka visi uz Stāmerienu aizbrauc, bet viņus ved autobuss. Visi ir prom, mēs it kā esam pagastā, bet Kalniena ir tā nostāk no visa. Tāpat skolā bija dažādi pasākumi – klases vakari un eglītes," stāsta Aija.
Līdzās pils ēkai ir arī Kalnienas tautas nams, iekšā lielajā, vēsajā zālē rosās darbinieces. Ciemā darbojas arī jauniešu biedrība "Kapo", kas rakstot projektus, arī kultūras nams cenšas piedāvāt kādas aktivitātes, tepat aktu zālē ļaujot pat spēlēt volejbolu. Tiesa gan, kultūras nama darbiniecēm uz kādiem priekšnesumiem nu ir grūtāk savākt bērnus, jo viņi mācās trijās dažādās skolās.
Šeit deklarēti vairāk nekā 200 iedzīvotāju, bet ikdienā esot mazāk, sacīja vietējā bibliotēkā sastaptā vadītāja Rasma: "Deklarētā dzīvesvieta vēl daudziem ir Kalniena, vienkārši šeit nav darba, un cilvēki aiziet no šejienes. Jaunieši gan vēl darbojas šeit, nav tā, ka galīgi neviena nav, bet būtu citādāk, ja skola vēl būtu. Ko tajā mājā varētu ierīkot - man nav ne jausmas, bet, ja kāds no malas ar savām idejām šeit ienāktu, mēs būtu tikai priecīgi."
Vietējie vēl atzīst, ka ir žēl noskatīties ēkas bojāejā, jo, kad skola to pametusi, tā bijusi nesen atjaunota.
Iedzīvotāji paši secina, ka tūrisma objektu pilī, iespējams, neviens nevēlas ierīkot, jo nav infrastruktūras, proti, ceļš ir slikts.
Rēveļu pamatskolu - nu kultūrvēsturiskā mantojums centrs
Tālāk Gulbenes novadā Latvijas Radio korespondente devās uz vēl kādu likvidēto skolu – Rēveļu pamatskolu, kurai gan ir pozitīvāks liktenis.
Arī šī skola mitinājusies vēsturiskā ēkā Kazu kalnā, taču šeit gan lielā laukakmeņu māja ar sarkano jumtu ir sakopta un neiet zudībā. Skolas ēka palikusi pašvaldības pārvaldībā un ierīkots Rankas kultūrvēsturiskā mantojums centrs, kā arī bibliotēka.
Vienā no bijušajiem skolas kabinetiem sastaptā Daiga Melberga stāsta, ka ceļš uz to, lai ēka paliktu pašiem iedzīvotājiem, bijis garš.
Pašvaldība šeit bijusi pretimnākoša, turklāt centra iekārtošanā talkā nākuši vietējie. Tādēļ Daiga secina, ka iniciatīvai jābūt arī no pašiem iedzīvotājiem
"Visā valstī tolaik bija skolu reforma, un mums skolā bija 70 skolēnu. Pašvaldība gan cerēja, ka atradīs līdzekļus un viss notiks, bet tas tā nebija. Es uzskatu, ka arī pēc skolas slēgšanas cilvēkiem laukos ir jārada iespēja, kur aiziet. Kaut vai tie paši bezdarbnieki - viņi šeit reizēm atnāk un arī piestrādā šeit, komunicē ar mums vai atnes kādus vēsturiskos materiālus. Tas veicina piederības sajūtu vietai," stāsta Daiga.
Gaujasrēveļos veikalā darba dienas vidū neviena pircēja nav, vien pārdevēja lasa grāmatu un smejas, ka varot ne vienu vien paspēt izlasīt, jo cilvēku šeit ir maz. Lai arī skolas ēka atvērta kā kultūrvēstures centrs, pārdevējas ieskatā skolu vajadzēja saglabāt: "Mani bērni gan paspēja šeit izmācīties, bet mazbērniem bija jābrauc prom uz Rīgu, jo cilvēki taču meklē arī dzīvesvietu ērtāku, tuvāk pie skolas. Un tā pamazām visi izklīst. Šeit vispār īstenībā ir ļoti daudz bērnu, kuri visi tiek pārsvarā aizvesti uz Piebalgu, nevis uz Ranku. Un tas nozīmē, ka no Gulbenes novada visi šie skolēni ir prom, tātad nekādu plusu novadam nav, ir tikai mīnusi."
Birzuļu pamatskola - iemitinājies muzejs, bet ciemā klusāk
Arī Smiltenes novadā aizvadītajos gados ir slēgtas skolas. Bilskas pagastā likvidētā Birzuļu pamatskola atradusies pilī, apkārt māju ir maz, skolu ieskauj parks, durvis gan ir aizslēgtas, līdzās ir aptieka un arī veikals. Skolai pārstājot saimniekot, pils ēkā iemitinājies Smiltenes novada muzejs.
Dienas laikā iedzīvotājus arī šeit tikpat kā nemana. Kādas saimniecības durvis gan atver Vitauts un Daiga, kuri atzīst - kopš skola likvidēta, ciemā ir klusāks, bet kultūras pasākumi gan notiekot tāpat. Savukārt bērni brauc pārsvarā uz Bilskas skolu kādu desmit kilometru attālumā.
"Bija skola un pasts, līdz ar to vairāk darba vietas un cilvēku uz ielām. Tagad reizēm ir tā, ka neviena cilvēka nemana, jo bērni aizvesti uz citām skolām. Ne tikai bērni ir zaudētāji, arī skolotāji palika bez darba. Mana meita, latviešu valodas skolotāj, tagad braukā uz Jelgavu uz darbu," stāsta Vitauts un Daiga.
Brantu pamatskola - tukšā ēka un ciems
Vēl Smiltenes novadā reformu laikā likvidēta Brantu pamatskola.
Šo ciemu gan patiešām var dēvēt par izmirušu, jo cilvēkus sastapt ir pavisam sarežģīti. Teju katra otrā māja šķiet vēl labā stāvoklī, taču, pieejot klāt, redzams, ka nami ir pamesti.
Dzeltenbrūno Brantu skolas ēku ieskauj koki, virs ieejas saglabājies skolas zvans, priekšnama jumtu balsta koka kolonnas, skolai, šķiet, nesen ielikti pavisam jauni logi, pa kuriem ieskatoties, uz palodzēm redzamas burtnīcas un mapes. Klases ir tukšas, tajās palikušas vien slotas un šaufeles, dažviet pie sienām ir planšetes ar kādiem mācību materiāliem, bet otrpus ēkai nelielā koka verandā vēl palicis skolas sols un krēsli.
Otrpus lielajam ceļam kādā sētā beidzot iebrauc koši zils traktors, no kura izkāpa vīrs darba drēbēs. Viņš sacīja, ka Brantos palikuši vien ļaudis gados, tāpēc neesot brīnums, ka skola likvidēta. Agrāk patiešām bijis vairāk ļaužu, arī līdzās skolai pamestajā mājā esot vairāki dzīvokļi, darbmācības kabineti zēniem un pat ēdnīca pirmajā stāvā. Kad bija skola, bija daudz labāk, saka iedzīvotājs. Arī uz seno māju, kas nu ir tukša un neapkurināta, noskatīties esot žēl, taču iedzīvotājs jūtas bezspēcīgs, lai situāciju kā ietekmētu
"Bija veikals, bija skola, bet visu slēdza. Mājas paliek tukšākas, daži rīdzinieki uz vasaru varbūt nopērk, bet tikai pa vasaru padzīvo šeit. Tiesa gan, dzīvība te īsti nekad nav bijusi, jaunie visi no šejienes pazūd. Darbs gan ir, bet neviens jau negrib fermās strādāt, uz tā traktora jau arī nekāda zelta dzīve nav," saka ciema iedzīvotājs.
Embūtes pamatskola – mēģināja saimniekot uzņēmējs
Pavisam citā Latvijas reģionā - Kurzemes pusē, teju pie Lietuvas robežas Vaiņodes novadā vēl jūtami mazāk apdzīvotu vietu kā Smiltenes un Gulbenes novados, arī infrastruktūra novecojusi - krietnā posmā Embūtes pagastā nemaz nav asfaltēta ceļa. Vairākus kilometrus pirms galamērķa – likvidētās Embūtes pamatskolas - Latvijas Radio iebrauc pajautāt ceļu kādā pagalmā, kur trīs vīri krauj baļķus, pagalmā staigā tītari, kūtī ir arī liellopi, bet pārskatāmā rādiusā neviena kaimiņa.
Strautmaņu mājas saimnieks Aldis pats mācījies šajā skolā un arī bērni tajā izauguši: "Dēls jau tāpat arī uz Embūti bija jāved septiņus kilometrus līdz skolai. Tā viņš no pirmās klases gāja ceļgalā un, kad skolu slēdza, tad viņu vedu uz centru, un tad no turienes autobuss viņus visus veda uz Vaiņodi."
Mazliet tālāk, šķiet, nekurienes vidū ainaviskā uzkalnā senā ēkā ierīkots arī informācijas centrs, kur darbojas iepriekš sastaptā lauksaimnieka Alda sieva Dina. Viņa gan atzīst, ka bērniem bija labi Embūtes skolā mazā kolektīva dēļ, bet attīstības ziņā skolēni bijuši ieguvēji arī Vaiņodes skolā, kas ir lielāka. Tiesa gan, pietrūkstot Embūtes skolas pasākumu: "Ik gadu bērni tur gatavojās Ziemassvētku priekšnesumiem, un mēs, vecāki, braucām skatīties, ko bērni iemācījušies. Un, par cik skola bija maziņa, līdzdarboties vajadzēja visiem audzēkņiem. Tagad man liekas, ka tā ir ideāla vieta, lai uztaisītu veco ļaužu mītni."
Embūtas pamatskola atrodas nelielajā Vībiņu ciemā, kura centrā gan manāma neliela rosība, daži vietējie dedzina lapas un zarus.
Arī šī skola atradusies vēsturiskā ēkā, balto celtni ieskauj arī seni koki, uz iebraucamā ceļa palikuši masīvi vēsturisko vārtu stabi, bet tālāk laukumā pie skolas vēl ir futbola vārti un sarūsējuši vingrošanas stieņi. Arī Embūtes slēgtajā skolā vēl manāmas zinību pēdas, ielūkojoties pa logu – klasēs sastumti skolas soli un krēsli, dažos logos palikuši aizkari.
Šobrīd skolas ēku neviens neapdzīvo. Pirms kāda laika gan vietu no pašvaldības nomājis kāds ģimenes uzņēmums, bet nespēja nomaksāt rēķinus un likvidējās, pastāstīja pie veikala sastaptā iedzīvotāja Agija ar dēlu Denisu.
Jaunauces pamatskola – pils, ne skolas aura
Kurzemes pusē, Saldus novadā 2009.gadā slēdza arī Jaunauces pamatskolu, tomēr arhitektūras piemineklis arvien pieejams ik vienam. Pie durvīm gan palikusi plāksne ar uzrakstu "Jaunauces pamatskola".
Greznā ēka iekšpusē nebūt neatgādina skolu, taču vietējie stāsta, ka turpat pretī ieejai lielajā zālē ar kupolu, podiņu krāsni stūrī un skatu uz muižas dārzu bijusi sporta zāle.
"Mana meita iet Rubas skolā un viņai tur labāk patīk, jo tur ir tā skolas aura, bet šeit, kad ienāk, ir tā pils sajūta," saka skolā sastaptā iedzīvotāja un gide Lūcija. Atsevišķās telpas vēl izskatās kā klases - atstāti skolas soli, skolotāju galdi un grāmatas.
Lūcija stāsta, ka vieta kopumā palikusi klusāka pēc skolas slēgšanas. Ēka gan pieder pašvaldībai un reizēm pagasta iedzīvotājiem rīkojot kādus kultūras vai izglītojošus pasākumus.
Lielauces pamatskola – apdzīvota pils
Līdzās esošajā Lielaucē arī lielajā atjaunotajā pils ēkā bijusi pamatskola, kuru slēdza pirms vairākiem gadiem. Tagad ēku apsaimnieko Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Tur gan nevienu satikt neizdevās, taču skaidri redzams, ka pils ir apdzīvota. Pie šīs skolas jūtama rāma vide - līdzās ir dārzs un ezers, kā arī dabas liegums un purva taka, no kuras dzirdamas dzērvju klaigas.
Skola esot likvidēta klasiskā iemesla dēļ - neliels skolēnu skaits. Uz ielas cilvēkus nemana, bet veikala pārdevēja padalījās atmiņās par slēgto skolu: "Es domāju - bērniem tā bija priekšrocība, ka aizgāja uz Auces skolu, jo lielākas iespējas, visādi pulciņi. Arī šī skola bija laba, īpaši, ja mazāks bērniņš, tad ērti, ka tepat pie mājas skola."
Izglītības ministrijas dati liecina, ka kopumā Latvijā pēdējos sešos gados pašvaldības pieņēmušas lēmumus par 99 skolu slēgšanu.
Visvairāk skolas likvidētas tieši 2009.gadā, un turpmākajos gados to skaits sarucis, taču šogad likvidējamo skolu atkal ir mazliet vairāk – patlaban jau pieņemti seši lēmumi.