Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā vērtēja Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri Latvijas skolās pēc trīs gadiem atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas un vietā piedāvā kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Tāpat paredzēts noteikt, ka otro svešvalodu sāk mācīt no 5. klases, nevis no 4. klases, kā tas ir šobrīd.
Pašlaik daudzās skolās gan 4., gan 5. klasē ir tikai viena otrās svešvalodas stunda nedēļā, kas ir neefektīvi, ministrijas ieskatā, bet grozījumi dod skolām iespēju plānot intensīvākas šī priekšmeta mācības 5.–9.klasē, lai varētu atvēlēt vismaz divas stundas nedēļā.
Atteikšanās no krievu valodas kā otrās svešvalodas mācīšanas plānota 2026. gada septembrī. Taču klases, kas iepriekš uzsākušas krievu valodas apguvi, to mācīties skolās beigs 2031. gadā.
Tomēr Saeimas Izglītības komisijas deputāti vaicāja, vai skolēniem jāturpina mācīt krievu valodu, kas būs sākuši to apgūt šajos gados. Deputāti – Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) un Dāvis Mārtiņš Daugavietis ("Jaunā Vienotība") – aicināja noteikt ambiciozākus mērķus, lai skolās, kur kā otrā svešvaloda pieejama tikai krievu valoda, pēc iespējas ātrāk būtu iespējas apgūt citas valodas.
Daugavietis piedāvāja šajās skolās krievu valodas vietā pastiprināti mācīt skolēniem priekšmetus, kas viņiem var būt noderīgi tālāk dzīvē, piemēram, latviešu valodu.
Savukārt Indriksone pauda, ka, viņasprāt, trīs gadi, kas ir ierakstīti reformā, "ir vienkārši nesaprātīgi".
Šobrīd tieši krievu valodu kā otro svešvalodu izvēlas lielākā daļa skolēnu.
Izglītības ministrijas dati liecina, ka vairāk nekā 300 skolās kā otrā svešvaloda tiek piedāvāta un mācīta tikai krievu valoda bez alternatīvām.
Izglītības ministrijas pārstāve Ilze Seipule Saeimas komisijā klāstīja, ka aptaujās šīs skolas norādīja – skolās trūkst vairāk nekā 350 pedagogu.
"Joprojām lielākajā daļā skolu kā otra svešvaloda ir tikai krievu valoda. Pēdējā laikā šis skaits ir mazliet samazinājies uz aptuveni 44% skolu, kuras kā vienīgo otro svešvalodu nodrošina tikai krievu valodu. Un es šeit gribu tomēr arī teikt, ka daudzas skolas gadu gaitā īsti nav arī meklējušas risinājumu, kā varētu nodrošināt citu otro svešvalodu, jo vienkāršāk iet to uzsākto ceļu. Un šeit runa nav tikai par mazākām skolām, jo starp šīm skolām ir arī dažas vidusskolas," sacīja Seipule.
"Gan skolas, gan pašvaldības iepriekš arī ir norādījušas, ka lielākais izaicinājums šajā reformā ir pedagogu pieejamība citu valodu – vācu vai franču – mācīšanai skolās. Pēc ministrijas datiem,
krievu valodu šobrīd skolās māca 1183 skolotāji, vācu – 562, franču valodu tikai 88 un spāņu – 26.
Arī pedagoģiskajās programmās par svešvalodu skolotājiem mācās nepietiekams skaits studentu, jo tuvāko trīs gadu laikā būtu jāsagatavo 350–400 pedagogi, lai Latvijas skolās atteiktos no krievu valodas kā otrās svešvalodas," pastāstīja Seipule.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītājs, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns pauda, ka šai reformai, atšķirībā no citām, ir dots saprātīgs pārejas periods. Tiesa gan, pagaidām no ģimeņu puses neesot novērojama masveida interese atteikties no krievu valodas apguves. Tāpat Kalvāns šaubījās, ka trīs gadu laikā būs pieejams nepieciešamo skolotāju skaits. Vienlaikus viņš norādīja, ka ātrāka pāreja, tostarp skolotāju pārkvalifikācija, atkarīga arī no pašām skolām.
"Mums ir tik slikta pieredze ar lielām reformām, projektu ieviešanu, saturu un visādām citām pārejām mūsu nozarē, ka nekādā gadījumā termiņu samazināšana un steidzināšana šajā jautājumā nedrīkst būt. Ja šī skolotāju pārkvalifikācija uz spāņu, franču vai citām valodām novadā trīs gados nebūs notikusi, tur vienkārši meklēs alternatīvas, kā apvienot grupas, kā nodrošināt ārpakalpojumu līgumus ar mācību centriem vai augstāko izglītību. Tā ir direktora atbildība būt proaktīvam, negaidīt termiņu un resursus plānot laicīgi," sacīja Kalvāns.
Izglītības un zinātnes ministrija paredz skolotājus piesaistīt sadarbībā ar Vācijas un Francijas vēstniecībām, kas palīdzēs jaunu pedagogu sagatavošanā vai esošo pārkvalificēšanā, kam paredzētas arī stipendijas 300 eiro apmērā. Tāpat svešvalodu skolotājus plānots piesaistīt arī ar skolotāju izglītības projekta "Mācītspēks" atbalstu.
KONTEKSTS:
Izglītības un zinātnes ministrija iecerējusi, ka no 2026./27. mācību gada visās izglītības iestādēs jānodrošina iespēja skolēniem kā otro svešvalodu apgūt kādu no Eiropas Savienības valstu valodām.
Tiesa, patlaban krievu valoda kā otrā svešvaloda skolās aizvien ir populārākā izvēle, un to māca ap 1000 pedagogu.
