Deputātiem uz Lietuvas galvaspilsētu Viļņu līdzi šodien devās arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) pārstāvji, kā arī abu sabiedrisko mediju uzņēmumu – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio – vadības pārstāvji. Tikšanās laikā Lietuvas sabiedrisko mediju pārstāvji Latvijas delegācijai stāstīja par savu pieredzi.
Lietuvas sabiedrisko mediju finansēšanas kārtību mainīja 2015. gadā, tolaik tiem izejot no reklāmas tirgus. Pašlaik medijus finansē ar daļu no atsevišķiem nodokļiem.
Finansējums tiek piesaistīts no ienākuma un akcīzes nodokļa procentiem. Tādējādi medijs ikgadēji jau var plānot savus izdevumus, tai skaitā investējot attīstībā.
Lietuvai ir iecere par jaunu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu māju, kas varētu tikt uzcelta ap 2026. vai 2027. gadu.
Lietuvas sabiedrisko mediju (LRT) ģenerāldirektore Monika Garbačiauskaite-Budriene atzina, ka medijs ar pašreizējo finansēšanas modeli ir apmierināts.
"Es domāju, ka tas ir ļoti labs modelis. Un es domāju, ka, lai gan visu cieņu politiķiem, bet ne viņiem būtu jāizlemj katru gadu par to. Tas notiek automātiski, un tas dod daudz redakcionālas brīvības LRT. Tas ir svarīgi, ka tu zini, ka gada beigās tevi nesodīs par kādu izmeklēšanu, ko esi veicis, vai par to, ka esi kādu kritizējis," uzsvēra Monika Garbačiauskaite-Budriene.
Lietuvas pārstāvji arī minēja, ka radio un TV platformas nav viņu uzmanības centrā nākotnē. Svarīgākais, viņu ieskatā, ir digitālie risinājumi, kuru attīstībā tiek ieguldīti lieli resursi.
SEPLP vadītājs Jānis Siksnis uzskata, ka Latvijai no Lietuvas ir daudz ko mācīties.
"Lietuva, manuprāt, ir pilnīgi klasisks un uzskatāms piemērs, kā var mainīt lietas, ja ir attiecīga politiskā griba," sacīja Siksnis.
"Vēl pirms 10 gadiem Lietuvai Baltijas mērogā bija noteikti vissliktāk nodrošinātais un arī ar vissliktākajiem darbības rādītājiem sabiedriskais medijs. Tagad pēc tam, kad 2014., 2015. gadā tika pieņemti ļoti skaidri politiski lēmumi par to, ka tiek mainīts finansēšanas modelis, proti, arī finansējums tiek palielināts, mēs redzam – LRT ir pacēlies pilnīgi citā līmenī," norādīja Siksnis.
Lai gan faktiski šī skaitījās parlamenta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde, konkrēti lēmumi pieņemti netika.
Deputāti tikai iepazinās ar Lietuvas pieredzi, lai pēc tam varētu vērtēt, ko no tā integrēt arī Latvijas sabiedrisko mediju modelī. Līdzīgā vizītē pirms mēneša komisijas deputāti jau bija devušies uz Igaunijas galvaspilsētu Tallinu.
"Šodienas apmeklējumā mūsu mērķis bija izzināt arvien vairāk informācijas gan par finansēšanas modeli, kas ir aktuālāks jautājums mums. Igaunijā mēs vairāk skatījāmies apvienošanos kā tādu, kas arī ir aktuāla mums. Nu tad liekam kopā tās domas un gudrās galvas," pauda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ieva Brante ("Apvienotais saraksts").
Komisija darbu pie jautājuma turpinās jau otrdien, uzklausot darba grupā veidoto SEPLP ziņojumu par Latvijas Radio un televīzijas apvienošanos un finansēšanas modeļa maiņu.
KONTEKSTS:
Par sabiedrisko mediju apvienošanas un turpmākas attīstības scenārijiem sarunas ilgušas vairāk nekā desmit gadu. SEPLP 2021. gada februārī aicināja apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju 2024. gadā un mediju budžetu piesaistīt konkrētu nodokļu ieņēmumiem. Koncepcijas par sabiedrisko mediju apvienošanu un par finansēšanas modeli Saeimā iesniegtas atkārtoti novembrī, un šogad marta sākumā Saeima konceptuāli atbalstījusi ieceri par apvienotā sabiedriskā medija izveidi, taču vēlāk koalīcija vienojās nesteigties ar mediju apvienošanu un nevirzīt tālāk nepieciešamos likuma grozījumus, un tagad tiek pieļauts, ka medijus varētu apvienot nākamgad aprīlī.
Pirms lēmuma par apvienošanu politiķi arī vēlas sagaidīt redzējumu par turpmāko finansēšanu.
