Tāpat tajā pieminēts, ka "valstiski domājošo politisko spēku vairākums" vienojas ievērot koleģiālu sadarbību un respektēt noteiktās atbildības jomas, atjaunot pretkorupcijas komisiju. Uzsvars likts arī uz vairākiem uzdevumiem, piemēram, latviskās identitātes spēcināšanu, tai skaitā atbalstīt pāreju uz mācībām latviešu valodā pašvaldības mācību iestādēs no septembra. Uzdevums ir arī sekmīgi ieguldīt ielu un ceļu infrastruktūrā Eiropas Savienības naudu.
Ieteikumus "Progresīvie" aicināti izteikt līdz ceturtdienas pēcpusdienai, bet piektdien, 28. jūlijā, trīs frakcijas sagaida, ka "Progresīvie" memorandu parakstīs.
Taču pēc otrdien, 25. jūlijā, notikušajām domes frakciju sarunām optimisma par sadarbību trūkst, atzina deputātu bloka "Kods Rīgai" vadītāja vietnieks Jānis Ozols, sakot:
"Izskatās, ka mūsu problēma ir tā, ka mēs neesam vienojušies par krīzes cēloni. Šobrīd, līdzībās runājot, mēs gribam uzlabot atmosfēru ģimenē, pārbīdot mēbeles. Un mēs zinām – tas nepalīdz. Ir jāsaprot cēlonis, un mūsu izpratnē tas ir koleģialitātes trūkums. Tas arī ir tas, ko mēs esam ierakstījuši savā memoranda uzmetumā kā vienu no svarīgiem punktiem. Tikai tad, ja būs šī koleģialitāte, mēs spēsim sastrādāties.
Patiesība slēpjas mūsu attiecībās, kuras vai nu mēs spēsim, vai nespēsim uzbūvēt. Šobrīd man tas nav, es neesmu optimistisks."
Lai gan trīs frakcijas raugās skeptiski uz "Progresīvo" uzskatu, ka Rīgā triju vicemēru vietā ir jābūt tikai vienam, "Progresīvie" joprojām domā, ka tādējādi pilsēta būs labāk pārvaldīta.
"Dažkārt ir labi nodomi, tāpēc politiķi gribētu iemaisīties kapitālsabiedrību darbā, departamentu darbā. Bet bieži vien gadās tā, ka tās rokas un kājas paslīd. Tad nu gan nav labi. Līdz ar to mums vajadzētu novilkt skaidras robežas un pateikt politiķiem, kur ir tā robeža, līdz kurai var pietuvoties, kontrolējot departamentus un kapitālsabiedrības. Tāpēc mūsu priekšlikums ir simbolisks – samazināt bijušās politiskās karalistes. Ja ir izveidojies bloks ar 20 balsīm un mūsu frakcijai 14 balsis, kāpēc gan nevarētu būt tā, ka viens mērs un viens vicemērs?" sacīja "Par!/"Progresīvo" frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs.
Viņa vadītā frakcija vēl nesteidza piekrist memoranda parakstīšanai, jo vispirms ar to jāiepazīstas deputātiem un arī viņu pārstāvētajām partijām.
"Mēs dosimies lasīt, droši vien no mūsu puses draudzības līgums, ne koalīcijas līgums," piebilda Kossovičs.
Joprojām nav skaidrības, ka kāda varētu izskatīties nākamā koalīcija. Arī politiķi neslēpa, ka to savstarpējās attiecības nav tās labākās. Valda ne tikai savstarpēja neuzticēšanās, bet arī dažādi viedokļi par domes tālāko darbu.
"Par!/Progresīvie" joprojām uzstāj, ka jāsamazina vicemēru skaits, taču vicemērs Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība) norādīja – tas ir atbalstāms, ja "Par!/Progresīvie" nevirza savu kandidātu.
Domes koalīcijas sarunas turpināsies trešdien, 26. jūlijā, kad "Par!/Progresīvie" tiksies ar "Jauno Vienotību".
KONTEKSTS:
Jūnija vidū dienesta pārbaudē tika konstatēti trīs būtiski pārkāpumi ceļu remontu organizēšanā, un, iespējams, nelikumīgi iztērēti septiņi miljoni eiro. Sāka disciplinārlietas pret Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu un Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieku Andreju Urtānu.
Sākumā lietu pētīja Rīgas izpilddirektora padomnieks Māris Knoks, kurš pirms tam – dienesta pārbaudē – pārkāpumus konstatēja. Taču vēlāk dome nobalsoja par speciālu komisiju, kas pārņēma darbu no Knoka, jo bija bažas par interešu konfliktu.
Tas noveda pie mēra Staķa demisijas, un pašlaik nav skaidrības par domes koalīcijas nākotni; partijas turpina sarunas.
Komisija nostrādāja vien dažas dienas, pārkāpumus neatklājot, tāpēc Vaivods un Urtāns atgriezās savos amatos.
