Rasti risinājumi Latvijas–Baltkrievijas robežžoga izbūves paātrināšanai

Valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) kopā ar citām Latvijas–Baltkrievijas robežapsardzības infrastruktūras izbūvē iesaistītajām institūcijām ir raduši vairākus risinājumus, kas ļaus paātrināt žoga izbūvi visā Latvijas–Baltkrievijas robežas garumā, tā paātrinot iepriekš iezīmētos izpildes termiņus, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Svarīgākais: ievērojot reālo drošības situāciju reģionā, ir pārskatīta veicamo darbu prioritārā secība. Proti, vasaras būvdarbu sezonā pirmā prioritāte būs paša žoga izbūve otrajā kārtā (63,9 km) iekļautajos robežas posmos. Tas ir pietiekams fiziskais šķērslis nelegālo robežpārkāpēju aktivitāšu bremzēšanai, kas robežsargiem dod papildu laiku, lai iespējamos pārkāpumus varētu novērst.

VNĪ vadītājs norādīja, ka uz Latvijas–Baltkrievijas robežas top moderna robežapsardzības infrastruktūra – ne tikai žogs, bet arī sarežģītajam reljefam piemērotas patruļtakas, laipas, citi objekti. Atšķirībā no Lietuvas, kur apjomīgāka robežjoslas labiekārtošana uzsākta tikai šogad, Latvijā gan žoga, gan robežjoslas izbūve norisinās teju vienlaikus, ar ļoti nelielu laika nobīdi.

Pirmajā darbu kārtā iekļautajos posmos ir izbūvēta lielākā daļa (78%) žoga, tas tiks pabeigts 2023. gada rudenī, bet visa infrastruktūra – līdz gada beigām.

Savukārt otrajā darbu kārtā plānots iespējami ātri izbūvēt visu žogu, robežjoslas labiekārtošanu pabeidzot līdz 2024. gada beigām. 

Otrajā kārtā ir atmežota visa valsts robežas josla 30,47 km garumā. Papildu atmežošana nepieciešama patrulēšanas joslas izveidei gar publiskajām upēm nepilnu 29,77 km garumā. To būs iespējams īstenot tiklīdz būs pabeigts darbs pie infrastruktūras izbūves projekta izstrādes, skaidroja VNĪ.

Vienlaikus, attīstoties projektam, darbu izpildītājs "Citrus Solutions" piesaista vēl papildu apakšuzņēmējus, tajā skaitā uzrunā arī būvuzņēmējus no Latgales.

Pašlaik projektā ir iesaistīti 130 darbinieki.  Darbaspēks objektā ir pietiekamā apjomā, lai veiktu darbus visos posmos, kur zeme jau ir atmežota, informēja VNĪ.

Līdz 24. jūlijam robežapsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves pirmajā darbu kārtā bija izbūvēti 67,10 km žoga un ir sākta tā nodošana pasūtītājam VNĪ. Savukārt otrajā darbu kārtā ir uzsākta būvlaukumu iekārtošana, ir pilnībā atmežota valsts robežas josla 30,47 km garumā, kā arī turpinās projektēšana. Savukārt trešajā jeb Daugavas darbu kārtā norit sešu sakaru torņu ar pievedceļiem projektēšana.

Projektā kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 km garumā. Žoga izbūves pirmā kārta 85,9 km garumā tiks pabeigta līdz 2023. gada rudenim, bet otrā kārta 63,9 km garumā un trešā kārta aptuveni 16,7 km garumā – līdz 2024.gada beigām.

Pirmo divu robežas infrastruktūras izbūves kārtu kopējās būvniecības un saistīto pakalpojumu un darbu izmaksas ir 102,7 miljoni eiro (ar PVN). Trešās kārtas ietvaros izbūvējamo sešu sakaru torņu ar pievedceļiem budžets (būvdarbi, saistītie darbi un pakalpojumi) plānots apmēram 3,6 miljonu eiro apmērā (ar PVN). Tos ir plānots segt ar ES fondu atbalstu.

Paralēli žoga izbūvei ir sākušies priekšdarbi žoga aprīkošanai ar modernajām tehnoloģijām, par robežas tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi un ieviešanu atbildība ir uzticēta VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs".

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.

Drošības riskus vēl vairāk ir pastiprinājis 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Lai stiprinātu Latvijas–Baltkrievijas robežas drošību ilgtermiņā, Iekšlietu ministrija (IeM) 2021. gada nogalē sāka nepieciešamo drošības risinājumu plānu izstrādi ilgtermiņa uzraudzības pastiprināšanai, kurus 2022. gada martā iesniedza Eiropas Komisijai, kas atbalstīja vairākas IeM piedāvātās darbības.

Projektā kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 kilometru garumā. Žoga pirmā kārta 85,8 kilometru garumā bija plānots pabeigt līdz 2023. gada pavasarim, bet otro kārtu 63,9 kilometru garumā – līdz 2024. gada pavasarim. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti