Piemēram, Zemgales reģionā aizvadītajā gadā saņemti 418 maldinoši izsaukumi, tostarp 62 reizes uz viltus izsaukumiem steigušies Jēkabpils daļas ugunsdzēsēji.
"Cilvēks, braucot garām, ejot pa ielu, redz dūmus, kaut kur aiz mājas, aiz ēkas. Lielus, melnus dūmus. Kas deg? Nezina," situāciju skaidroja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģiona pārvaldes Dienesta nodaļas operatīvais dežurants Edgars Ērglis.
Tādos gadījumos VUGD gan izsūta divas cisternas uz notikumu, gan paziņo Valsts policijai, neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.
"Tādi resursi tiek iztērēti uz to, ka cilvēks, ejot garām, nezina, kas deg, bet [domā] – es piezvanīju, esmu izdarījis savu pilsoņa pienākumu," sacīja Ērglis.
Viņš aicināja cilvēkus vispirms pārliecināties par notiekošo. "Aizej aiz ēkas stūra, paskaties, varbūt pamanīsi, kas konkrēti deg. Varbūt tiek dedzināts kontrolēts ugunskurs," norādīja Ērglis.
Lai gan zvanu centra dispečeri cenšas jau telefonsarunas laikā noskaidrot precīzus notikušā apstākļus un izvērtēt, vai konkrētajā gadījumā tiešām nepieciešama dienestu palīdzība, ne vienmēr tas ir iespējams. Piemēram, bieži vien autobraucēji, ieraugot ceļa malā avarējušu transportlīdzekli, zvana ugunsdzēsējiem, pat neapstājoties un nepārbaudot, vai tiešām avārija ir svaigs notikums.
"Ierodoties notikuma vietā, glābšanas darbu vadītājs konstatē to, ka vieglajā automašīnā neviena nav. Ceļu satiksmes negadījums noticis no rīta vai vakarā, mašīna ir vienkārši aizslēgta un atstāta, lai auto evakuators viņu izvilktu pēc kāda laika. Jo, protams, tas nenotiek dažu minūšu laikā. Auto evakuators var atbraukt pēc stundām, dienām," turpināja Ērglis.
Ugunsdzēsēji aicina cilvēkus pirms zvanīšanas operatīvajiem dienestiem pārliecināties, kāda ir situācija un vai tiešām ir nepieciešama dienestu palīdzība.
Pirms zvani, pārliecinies!
Līdzīgus notikumus piedzīvo arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, kam tiek ziņots par it kā zemē guļošu cilvēku, bet patiesība izrādās pavisam cita.
"Garāmgājējs izsauc neatliekamo palīdzību, bet nepienāk pie cietušā, vai vienkārši paiet garām vai pabrauc garām, un mēs atbraucot konstatējam, ka tas ir vai nu miskastes maiss, vai nu kaut kāda gružu kaudze,"
viltus izsaukuma piemēru minēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Operatīvās vadības centra vadītājas vietniece Diāna Tkačenko.
Visvairāk maldinošu zvanu, ko saņem neatliekamā palīdzība, ir par veselības problēmām, kas nav dzīvībai bīstamas un kuru gadījumā būtu jāvēršas pie ģimenes ārsta. Piemēram, par paaugstinātu ķermeņa temperatūru vai kakla sāpēm. Visā valstī ik dienu tiek saņemti aptuveni 250 šādu izsaukumu.
Ir reizes, kad dispečers jau telefonsarunā saprot, ka dienesta palīdzība nav vajadzīga, un informē pacientu par tālāko rīcību. Tomēr ir reizes, kad no sarunas nevar izprast situācijas nopietnību, tādēļ mediķi dodas pie pacienta, bet konstatē – izsaukums bijis nepamatots. Šādos gadījumos pacientam jāmaksā par izsaukumu 74 eiro 34 centi.
Zvans dzīvības cenā
Tomēr visvairāk problēmu dienestam rodas ļaunprātīgu cilvēku dēļ.
"Zvanītājs piezvana un klausulē klusē vai ieslēdz kādu mūziku, vai pajautā, kā tev iet, vai tu esi darbā, vai mēs šodien brauksim uz darbu. Kaut kādi vienkārši jautājumi, lai rosinātu sarunu ar dispečeru. Šo zvanu gan ir ļoti daudz. Vienas stundas laikā mēs varam saņemt ap 100 šādu zvanu," turpināja Tkačenko.
Tas nozīmē, ka tiek nepārtraukti zvanīts uz 113. Lielākais zaudējums – cilvēka dzīvība, jo cilvēks, kuram šobrīd ir nepieciešama palīdzība, sazvanīt dienestu vienkārši nevar.
Ļaunprātīgu viltus izsaukumu gadījumos operatīvie dienesti mēdz lūgt likumsargu palīdzību. Valsts policijā skaidroja, ka par operatīvo dienestu nepamatotu izsaukumu personai draud naudas sods – fiziskai personai no 35 līdz 140 eiro.
Arī Valsts policija ikdienā saņem maldinošus izsaukumus. Piemēram, pagājušajā gadā Zemgales reģionā kopumā ierosināti procesi par 109 nepamatotiem izsaukumiem, šogad – par 80.
"Lielākoties izsaukumi tiek veikti apzināti, kā arī nereti šīs darbības tiek veiktas alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai reibumā, kas ir viens no sodu pastiprinošiem apstākļiem," pastāstīja Valsts policijas pārstāve Rūta Strautniece.
Katrs nepamatots operatīvo dienestu izsaukums ne tikai rada finansiālos zaudējumus un resursu nelietderīgu izmantošanu, bet arī pakļauj riskam tos iedzīvotājus, kuriem tiešām nepieciešama palīdzība. Bieži vien cilvēka dzīvības glābšanā izšķiroša ir katra sekunde, tādēļ dienesti aicina ārkārtas tālruņus izmantot ar vislielāko atbildības sajūtu.
