Biedrība uzsver – turpināt Krievijas preču importu un tranzītu ir amorāli. Tāpēc valdībai tiek pieprasīta rīcība to pārtraukt.
"Pikets ir pieteikts, aicinot apturēt tirdzniecību, preču importu, tranzītu caur Latviju no Krievijas, kas šobrīd būtībā nozīmē Krievijas kara ekonomikas finansēšanu. Mēs to pieteicām, jo vienkārši redzējām, ka valdība vilcinās, izvairās no atbildības, mēģina novirzīt atbildību uz citiem. Jutām arī sabiedrības sašutumu, arī man personīgi, tādu sašutumu biedrības vidū," skaidroja biedrības "Austošā Saule" valdes priekšsēdētājs Raivis Zeltīts.
Biedrības ieskatā valdība vairās no atbildības, taču valdībai esot daudz instrumentu, kā apturēt preču importu un tranzītu no Krievijas.
Latvijā ir izskanējušas arī diskusijas par to, vai nebūtu jāliedz arī Krievijas graudu kravu pārvadāšana tranzītā uz trešajām valstīm, lai Latvija nekādā veidā nebūtu daļa no šīs ķēdes, jo pastāv risks, ka daļa graudu var būt arī tā dēvētie asiņainie graudi, kas nozagti no Ukrainas. Tomēr nav pārliecības, vai Eiropas Savienība (ES) būtu gatava arī tranzīta aizliegumam.
Iepriekš satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") pauda – Krievijas un Baltkrievijas graudu imports un tranzīts būtu iekļaujams Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā. Tieši Satiksmes ministrijas kontrolētais "LDz Cargo" ir lielākais Krievijas graudu pārvadātājs, daudz kravu nāk arī no Baltkrievijas. Šīm valstīm noteiktās sankcijas uzņēmums nepārkāpj, tomēr tā sadarbība ar agresorvalsti raisa jautājumus par uzņēmuma un arī Latvijas valsts ētiku un morāli.
Tikmēr zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)) otrdien ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē atkārtoti aicināja ES dalībvalstis konkrēti un bez kavēšanās rīkoties, lai aizliegtu Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu ES, informēja Zemkopības ministrija.
"Mēs paši varam nodrošināt pasaulē labākos pārtikas produktus mūsu iedzīvotājiem, tāpēc aicinu pakļaut sankcijām Krievijas pārtikas un lauksaimniecības produktu importu ES. Tāpat aicinu visu dalībvalstu kolēģus runāt ar savām valdībām un premjeriem, jo lēmumu par sankciju noteikšanu ES var pieņemt valstu vadītāji augstākajā līmenī. Vēl un vēlreiz – mūsu visu galvenā prioritāte ir atbalstīt Ukrainu," pauda Krauze.
Virza tālāk ieceri par ražotājvalstu norādīšanu produktiem veikalos
Tikmēr Saeimas komisijā deputāti otrdien vienojās pirmajam lasījumam virzīt likumprojektu par grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā, lai pircēji spētu atpazīt Latvijā ražoto pārtiku no ārpus Latvijas ražotās, kā arī lai veikalā netīšām neiegādātos agresorvalstīs – Krievijā un Baltkrievijā ražotu pārtiku.
Lai gan daļa tirgotāju no sortimenta izņēmusi Krievijā un Baltkrievijā ražotās pārtikas preces, daudzi veikali tās joprojām tirgo. Vairāki Saeimas deputāti uzskata, ka netrūkst pircēju, kas iegādājas agresorvalstu preces, paši to nezinot.
"Viņi spētu izvēlēties to, vai iegādāties Krievijas vai Baltkrievijas produkciju. Tāpēc tapa šie likuma grozījumi," skaidroja Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks ("Jaunā Vienotība").
Iepriekš arī zemkopības ministrs Armands Krauze norādīja, ka ZZS Saeimas frakcija plānoja ierosināt pie pārtikas cenu zīmēm veikalos likt produkta izcelsmes valstu karodziņu, tādējādi skaidrāk norādot, no kurienes nāk attiecīgais produkts. Kampaņu par ražotājvalsts norādīšanu cenu zīmē sākusi arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP).
Pārtikas tirgotāju asociācija gan norādīja, ka šāda valstu norādīšana būtu rūpīgi jāizvērtē, un arī Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) neatbalsta īpašu Krievijas un Baltkrievijas preču izcelšanu.
"Es pirmo reizi, kad dzirdēju šo ideju, es domāju, ka tas ir joks. Godīgi. Izrādās, tas ir likumprojekts. Ar likumu noteikt, izvietot Krievijas un Baltkrievijas karogus, šodienas apstākļos, manuprāt, ir neētiski," otrdien komisijas sēdē norādīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Vairāki tirgotāju pārstāvji deputātiem norādīja uz nesamērīgām izmaksām, ko varētu radīt karodziņu drukāšana cenu zīmēs, jo ne visos veikalos pašlaik ir tādas iespējas. Vairāki sēdes dalībnieki arī bija pārliecināti, ka liela daļa patērētāju nespēs atpazīt vairāk nekā simt valstu karogus.
"Mūsu mērķis nav patērētājus mācīt atpazīt 150 karodziņus, un viņam ir dziļi vienalga, vai banāni nāk no Urugvajas vai Ganas.
Viņam ir būtiski, no kurienes nāk krējums," pauda "Lidl Latvija" Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana.
Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) savukārt atzina, ka arī droši vien nākamajiem lasījumiem neatbalstīs ideju izvietot "100 valstu karodziņus".
"Bet izcelt savus ražotājus – Latvijas –, domāju, ka to mēs sakārtosim uz pārējiem lasījumiem," pieļāva Vitenbergs.
Arī Saeimas deputāts Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") uzskata, ka "ir neprāts visu valstu karogus likt. Uztaisiet testu, vai cilvēki māk atpazīt valstu karogus. Tā būs problēma. Lielāka problēma, nekā vārdiski uzrakstīt, kas tā par preci. Bet Latvijas precei jābūt izceltai."
Septiņiem deputātiem balsojot "par" un divām deputātēm atturoties, komisija nolēma likumprojektu virzīt uz pirmo lasījumu.
Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie") norādīja, ka "ir dots laiks Zemkopības ministrijai tikties ar visiem nozares spēlētājiem un izdiskutēt, kā paplašināt šo informēšanas veidu, lai nepaliktu tikai [minētie] karodziņi, kas noteikti daudziem mazumtirgotājiem nebūs pa spēkam".
Komisijā izlemts, ka likumprojekts vēl tiks būtiski pilnveidots, lai neradītu nesamērīgu slogu mazumtirgotājiem.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākšanas Ukrainā pret to ieviestas vairākas sankciju kārtas. Kamēr sankcijām pakļauto preču eksports uz Krieviju rūk, apjomi strauji auguši uz valstīm, kuras turpina tirdzniecību ar Krieviju. Tas radījis bažas par sankciju apiešanu, ko ierobežot ar jauniem pasākumiem cer Eiropas Komisija.
Pēc tam, kad tapa zināms, ka Latvijā no Krievijas 2023. gada pirmajos 11 mēnešos ievestas teju 400 000 tonnas pārtikas graudaugu, Latvija Eiropas Savienību rosināja aizliegt Krievijas graudu importu.
