Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka vairāk nekā 5% pasaules iedzīvotāju ir dzirdes traucējumi, aptuveni 1% ir vājdzirdīgi vai nedzirdīgi. Latvijas Nedzirdīgo savienībā atklāja, ka viena no problēmām ir informācijas par pilsoniskās sabiedrības aktualitātēm un vizuālo materiālu, kā arī titru un zīmju tulku trūkums.
Latvijas Nedzirdīgo savienības prezidents Edgars Vorslovs norādīja: "Nedzirdīgā cilvēka izglītības process sākas no bērna kājas un, godīgi sakot, sāpe ir par to, ka mācību procesā bērniem joprojām trūkst, kas mācītu zīmju valodā. Skolas vienmēr cenšas ņemt tulkus, labus tulkus, bet tajā pašā laikā pietrūkst atgriezeniskās saites. Es ceru, ka ar laiku situācija uzlabosies. Kā labu piemēru varu minēt Latvijas Televīziju, kura ieklausās mūsu vēlmēs, kura arvien vairāk dod informāciju gan ar subtitriem, gan zīmju valodā."
Attieksme uzlabojas, bet negācijas saglabājas
Latvijā ir 37 zīmju tulki, taču ar to ir par maz. Vēl viena būtiska problēma, ar ko ikdienā saskaras nedzirdīgie, ir darba atrašana.
Latvijas Nedzirdīgo savienības projekta koordinatore Diāna Josta pastāstīja, ka
darba devēji izdomā visdažādākās atrunas, lai nedzirdīgu cilvēku nepieņemtu darbā, jo baidās.
Kaut arī pēdējos gados sabiedrības attieksme ir mainījusies uz labo pusi, diemžēl bez negācijām neiztikt.
Latvijas Nedzirdīgo savienības izdevuma "Kopsolī" redaktore Inese Immure pastāstīja, ka sociālajā saziņas vietnē "X" (iepriekš – "Twitter") izlasījusi interesantu piemēru, ka kādā Briseles kafejnīcā, kur strādā kasieris ar dzirdes traucējumiem, pie kases novietots aicinājums, izmantot zīmju valodu, kā arī norādīti daži zīmju paraugi, piemēram – "kafija", "lūdzu", "paldies".
"Nopriecājos, un ar to arī dalījos, un skatos, seko tāda indīga replika – kā? Tiem, kas stāv rindā, zīmju valoda jālieto? Tā jau aizturēs rindu," sacīja Immure. "Tad vēl otra replika – tādu cilvēku jau uzreiz izmetīs ārā, jo jārunā valsts valodā. Piedodiet, latviešu zīmju valoda ir valsts valoda, un tā jau kopš 2000. gada ir ielikta Valsts valodas likumā!"
Saziņai izmanto tehnoloģijas
Nedzirdīgie cilvēki no lūpam var nolasīt apmēram ceturto daļu, un arī ne visi. Ja nedzird skaņu, tad vairāki burti izskatās vienādi. Piemēram, kāja, gāja, māja, jāja.. Tāpēc, kā uzsvēra Immure, ir svarīgi izteikties pilnos teikumos, jo tas palīdz uzminēt vārdus pēc konteksta.
"Tagad jau ir tā paaudze, kas vairs nepaļaujas uz lasīšanu no lūpām,
jo tas var radīt pārpratumus, un, lai izvairītos no tā, nedzirdīgie komunikācijā bieži izmanto telefonu un savu sakāmo uzraksta un aicina dzirdīgo cilvēku uzrakstīt savu sakāmo," norādīja Immure.
Saziņā palīdz arī aplikācija "Tildes balss". Pavisam elementāri un ērti – dzirdīgais cilvēks pasaka savu sakāmo, tas viss automātiski tiek uzrakstīts, un nedzirdīgais cilvēks to izlasa. Tiesa, nedzirdīgajam gan ir jāraksta pretī, taču tas paātrina komunikāciju.
Latvijas Nedzirdīgo savienības biedre Brigita Lazda skaidroja, ka katrai valstij ir sava zīmju valoda, arī kaimiņvalstīm – Lietuvai un Igaunijai.
"Mēs viņu zīmju valodu nesaprotam un komunicēt nevaram, bet, kad satiekas divi nedzirdīgie, viņus vieno starptautiskās zīmes, un ar tām var komunicēt ar jebkuru nedzirdīgu cilvēku no jebkuras pasaules valsts," atklāja Lazda.
Nedzirdīgais cilvēks ir atvērts cilvēks
Latvijā aptuveni 40% nedzirdīgo nav zināšanu par savām pilsoniskajām tiesībām un, kā norāda Latvijas Nedzirdīgo savienības prezidents, diemžēl nedzirdīgie bieži vien jūtas kā "otrā plāna cilvēki", tāpēc viņš aicina iedzīvotājus "būt iejūtīgiem un saprotošiem ar nedzirdīgiem cilvēkiem, lai viņi varētu iekļauties sabiedrībā un tad nebūtu šīs problēmas, jo nedzirdīgais cilvēks ir atvērts cilvēks".
"Es arī nedzirdīgus cilvēkus iepazinu tikai pirms desmit gadiem, un man pat nebija ne jausmas, ka tādi Latvijā ir, ka viņiem ir savas problēmas, jo man nebija saskarsmes ar šiem cilvēkiem," atzina Latvijas Nedzirdīgo savienības projekta koordinatore.
"Tikai pamazām, viņus iepazīstot, es sapratu, cik viņi ir atraisīti, pilnvērtīgi un kā viņi grib darboties, bet viņiem šo iespēju nav. Un šo iespēju nav, jo viņiem sabiedrība daudz ko liedz: liedz darbu, liedz kvalitatīvu izglītību."
Latvijas Nedzirdīgo savienība pārstāv 1700 biedru intereses un Starptautiskās Nedzirdīgo nedēļas garumā līdz 24. septembrim rīkos dažādas aktivitātes. Sīkāku informāciju par norisēm var atrast Nedzirdīgo savienības mājaslapā.
