Rīgas Zooloģiskais dārzs, arī Latvijas teātri un muzeji varētu masveidā pārkāpt likumu par eiro ieviešanu. Šāda loģika izriet no šo iestāžu plāniem arī pēc eiro ieviešanas pieturēties pie noapaļotām biļešu cenām, pēc konvertācijas gan solot dažām apmeklētāju grupām tās "apaļot" uz leju, bet dažām - arī uz augšu. Finanšu ministrija šādu "kalibrācijas" pieeju neatbalsta - tas veicināšot cenas veidošanās necaurspīdīgumu, savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs gatavs iestādes sodīt.
Šobrīd ieeja pieaugušajiem Rīgas Zooloģiskajā dārzā maksā 4 latus. Pēc precīzā kursa, tai būtu jāmaksā 5 eiro 69 centi, taču Zoodārza vadība grib šīs biļetes cenu noapaļot uz sešiem eiro. Tādejādi pieaugušajiem cena pēc eiro ieviešanas pieaugtu par aptuveni 20 santīmiem, taču, lai Zoodārzam nepārmestu, ka tas uz eiro rēķina grib iedzīvoties, bērnu biļešu cenas, piemēram, tiktu apaļotas uz leju. Zoodārza vadība skaidro, ka "apaļošana" ir tikai ērtības labad. Zvērudāzu gadā apmeklējot aptuveni 300 tūkstoši cilvēku. Viņi pārsvarā norēķinās skaidrā naudā, un centu skaitīšanu ievērojami paildzinātu darbu kasē. "Šis process var izraisīt rindas, kas stāv no Zoodārza vārtiem līdz pat tramvaja pieturai," norāda Rīgas Zooloģiskā dārza valdes loceklis Edgars Vītols.
Šāds plāns gan ir apdraudēts. Likums par eiro ieviešanu nepieļauj tādu cenas apaļošanu. To drīkst darīt, sākot tikai ar trešo ciparu aiz komata. (Ja pakalpojuma cena ir pieci lati, bet eiro kurss par vienu latu ir 0,702804, tad cena eiro sanāk 7,1143591. Trešais cipars aiz komata ir četri, tātad tiek apaļots uz leju, un cenai jābūt 7 eiro 11 centiem.)
Izrādās, ka cenas "apvīlēt" tādā paša manierē iecerējuši arī teātri un muzeji, un Kultūras ministrija (KM) to atbalsta. "Ja, piemēram, mēs runājam par dažiem santīmiem aiz komata, tad, protams, cena ir jānoapaļo – tas būtu loģiski," norāda KM pārstāve Ieva Līne. Piemēram, Nacionālais teātris pieļauj, ka noapaļošanas dēļ cenas varētu pieaugt skatītājiem pirmajās rindās, bet tālākajās – samazināties.
Pagaidām vēl oficiāli nav zināms, kā rīkosies, piemēram, "Rīgas satiksme" ar transporta biļetēm, kuru cenas arī ir apaļas. No "De facto" aptaujātajiem valsts vai pašvaldību uzņēmumiem tikai "Latvijas Valsts meži", kuri apsaimnieko Tērvetes dabas parku, apgalvoja, ka rīkosies precīzi, kā liek likums. Ja vajag divus ciparus aiz komata, tad arī būšot.
Finanšu ministrijas eiro ieviešanas projekta vadītāja Dace Kalsone skaidro, ka likuma mērķis tieši ir šī precīzā kārtība, jo "apaļošana" rada cenu pāreju necaurspīdīgumu, turklāt tā rezultātā kādai iedzīvotāju daļai cenas pieaugs. "Tieši tāpēc, lai šīs cenas nepieaugtu, mums ir prasība, lai tiktu piemērota precīza matemātika. Igaunijā, piemēram, cilvēki atzina, ka jūtas daudz mierīgāk, ja redz, ka aiz komata ir divi cipari," skaidro Kalsone.
To, kā uzņēmumi pildīs likuma prasības, kontrolēs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kuram pat piešķirts soda instruments. Ja norādītā cena neatbildīs normatīvo aktu prasībām, tad uzņēmumu var sodīt ar administratīvo sodu līdz 500 latiem.
Tiesa, tajā pašā laikā gan Finanšu ministrija, gan arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atzīst, ka Latvijā, izņemot atsevišķus sektorus, kopumā ir brīvais tirgus, cenas regulēt nevar, un, ja uzņēmējs grib, tās var mainīt kaut katru dienu.
