ĪSUMĀ:
- Lai EP vēlēšanas varētu balsot jebkurā iecirknī, vēlētāju reģistru varētu uzticēt LVRTC vai privātam komersantam.
- Jaunā vēlētāju reģistra izveides iespēju neizskata.
- Bet EP vēlēšanās nestrādās sistēma, kas ļauj balsis saskaitīt automatizēti.
- Balsis skaitīs manuāli, tam vajadzēs ilgāk laika, bet EP vēlētāju aktivitāte tradicionāli ir zemāka.
- Tikmēr Saeima plāno grozījumus likumā, lai ļautu EP vēlēšanās balsot jebkurā iecirknī.
Vēlētāju tiešsaistes reģistrs nav jāizgudro no jauna – to izmantoja, piemēram, 14. Saeimas vēlēšanās pagājušajā gadā. Ar tā palīdzību vēlētājs nav piesaistīts kādam vienam konkrētam vēlēšanu iecirknim un pilsoņa pienākumu var izpildīt, kur ērtāk.
Sistēmu izstrādāja un uzturēja uzņēmums "SOAAR", pret kuru kriminālprocesā turpinās izmeklēšana saistībā ar iepriekšējo vēlēšanu iepirkumiem. Tāpēc pašlaik meklē iespējas, kas šo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīcībā esošo sistēmu varētu pārņemt.
Realizējamas iespējas būtu divas – to varētu uzņemties Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) vai kāds privāts komersants.
Trešā iespēja – gada laikā izveidot jaunu tiešsaistes vēlētāju reģistru – netiek izskatīta, atklāja Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.
"Es personīgi nepieļauju domu, ka mēs nedarbinām šo vēlētāju reģistru. Šī informācijas sistēma ir sevi pierādījusi Saeimas vēlēšanās kā darboties spējīga. Ir nepieciešams tehniskais atbalsts, lai vēlēšanu laikā varam garantēt, ka sistēma darbosies bez nopietniem traucējumiem un vēlēšanas noritētu droši," sacīja Citskovskis.
Vienlaikus nākamgad maijā notiekošajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās būs jāiztiek bez kāda cita rīka – vēlēšanu vadības sistēmas, kas ļauj arī balsis saskaitīt ātrāk un automatizēti.
Tas nozīmē, ka balsis skaitīs manuāli, kam vajadzēs ilgāk laika.
Tas būs izdarāms, jo Eiropas Parlamenta vēlēšanās aktivitāte ierasti ir salīdzinoši zemāka, tāpēc balsu skaitīšana "ar rokām" prasīs dažas papildu darba stundas iecirkņos strādājošajiem, taču tas nebūs kritiski, apliecināja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Kristīne Saulīte.
"Laime nelaimē, ka šajā gadījumā tiešām būs laiks balsis saskaitīt, un es domāju, ka vēlētājs nemaz netiks nekādi ietekmēts par to, kad tad šie rezultāti parādīsies. Par laimi, tās ir Eiropas Parlamenta, nevis pašvaldību vai Saeimas vēlēšanas," sacīja Saulīte.
Vairāki Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti uzsvēra, ka saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām prioritāte ir darboties spējīgs un izmantojams vēlētāju tiešsaistes reģistrs.
Lai šis process vēl vairāk neiekavētos, komisijas deputāti vienojās nākamnedēļ sākt skatīt arī attiecīgus grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā. Tie pieļaus arī plašākas iespējas iepriekšējai nobalsošanai.
Pašlaik likums paredz, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā var balsot tajā vēlēšanu iecirknī, kura sarakstā vēlētājs reģistrēts. Savukārt likuma izmaiņas paredz, ka vēlētājs var nobalsot klātienē pēc izvēles viņam ērtākajā vēlēšanu iecirknī gan iepriekšējās balsošanas dienās, gan vēlēšanu dienā. To, kā arī iespēju pārliecināties, ka vēlētājs vienreiz nav jau nobalsojis, pieļautu minētais tiešsaistes vēlētāju reģistrs.
Apspriešanā ir arī jautājums par Centrālās vēlēšanu komisijas darbības atvieglošanu un sadarbību ar dažādām valsts pārvaldes institūcijām. Pašlaik kā ticamāko izskata iespēju saglabāt CVK patstāvīgas iestādes statusu, neiekļaujot kādā citā struktūrā, taču paredzot tai Valsts kancelejas pārraudzību.
