Skatīšanai Saeimā atkal virza ieceri apvienot sabiedriskos medijus no 2025. gada

ĪSUMĀ:

• Atbildīgā komisija virza izskatīšanai Saeimā ieceri no 2025. gada apvienot LTV un Latvijas Radio.
• SEPLP: Ieguvumi būs plašāks saturs, digitālā attīstība, šķēršļu noņemšana kopīgiem projektiem.
• Vienlaikus saglabās Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas zīmolus un identitāti.
• KM pārstāve: Labi attīstīts sabiedriskais medijs ir svarīgs elements valsts drošībai.
• LTV un Latvijas Radio vadības pārstāvji: Nepieciešama finanšu stabilitāte ilgtermiņā.
• Likuma grozījumus par apvienošanu galīgajā lasījumā cer pieņemt līdz februārim.  

Tas kopā ar turpmāko trīs gadu budžetā paredzētu finansējuma pieaugumu sniedzot pārliecību par iespējām Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanai no 2025. gada.  

Vienotā medija nosaukums būs Latvijas Sabiedriskais medijs – to paredz komisijas atbalstītie grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, informēja Saeimas Preses dienests.

Šī nav pirmā reize pēdējo gadu laikā, kad Saeimas darba kārtībā nodos likuma grozījumus par sabiedrisko mediju apvienošanu. Taču šoreiz likumu pavada arī valdības lēmums par papildu finansējumu turpmākajos trīs gados sabiedrisko mediju darbam. Budžeta plāni gan vēl būs jāapstiprina arī Saeimai.

Norāda uz ieguvumiem – plašāks satura klāsts, spēja pielāgoties izmaiņām mediju vidē

Taču Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Jānis Siksnis jau ar lielāku pārliecību varēja atkārtot ieguvumus no sabiedrisko mediju apvienošanas – plašāks satura klāsts sabiedriskajos medijos, digitālā satura attīstība, juridisko šķēršļu noņemšana kopīgu projektu attīstībā, vienlaikus saglabājot Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas zīmolus un identitāti.

"Līdz šim mēs tā īsti nebijām sapratuši, vai politiķiem ir vēlme šo lietu līdz galam novest vai nav. Bet tagad es teiktu, ka pēc šī valdības lēmuma septembra beigās es redzu, ka šī vēlēšanās ir. Un tas, manuprāt, ir svarīgākais," sacīja Siksnis.

Atbalstu šiem plāniem apliecināja arī par mediju attīstību atbildīgās Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Agnese Lāce.

"Tas ir arī plašāks jautājums. Labi attīstīts un vadīts sabiedriskais medijs ir arī svarīgs elements valsts drošībai," sacīja Lāce.

"Šī ir arī viena no prioritātēm Nacionālās drošības koncepcijā. Un jau uzskaitītie ieguvumi apvienošanas procesā plus gan vienmērīgāka pakalpojumu attīstība un uzlabota konkurētspēja, gan tas, ka mūsdienās nepieciešams pielāgoties straujajām izmaiņām mediju vidē un izmantot dažādus tehnoloģiskos risinājumus, lai pilnvērtīgi sasniegtu auditoriju," sacīja Lāce.

Siksnis deputātus arī  informēja, ka mediju apvienošana notiks divos posmos:

vispirms plānots apvienot finanšu vadību, juridisko nodrošinājumu, lietvedību, bet līdz 2026.gadam sagatavot apvienotā medija galīgās struktūras ieviešanu.

Bet jau šogad sāksies darbs pie abu mediju vienotas atalgojuma sistēmas, kas patlaban Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio ir atšķirīga, kā arī vēl būs jārisina jautājums par telpām, kurās atradīsies vienotais medijs, informēja Saeimas Preses dienests.

Izmaiņas arī paredz, ka pēc 2025.gada 1.janvāra Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas galvenie redaktori turpinās darbu apvienotajā medijā līdz brīdim, kad Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ievēlēs Latvijas Sabiedriskā medija galveno redaktoru.

Kopējais nepieciešamais finansējums abu mediju apvienošanai vienā uzņēmumā ir ap 384 400 eiro, norādījuši likumprojekta autori.

Nepieciešama finanšu stabilitāte ilgtermiņā

Plāns vienlaikus ar likuma grozījumiem paredz, ka līdz nākamā gada beigām Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ar sabiedrisko mediju vadību gatavos mediju apvienošanas praktiskus uzdevumus, kas nozīmē pārvaldības modeļa izveidi, atalgojuma sistēmu salāgošanu.

Sabiedriskajiem medijiem apvienošanas procesā turpmākajiem gadiem paredzēts lielāks finansējums, tam līdz 2026. gadam sasniedzot 0,12% no iekšzemes kopprodukta.

Būtiski to izmantot, vienlaikus arī iezīmējot finansiālo stabilitāti ilgākā termiņā, – tas izriet no Latvijas Televīzijas valdes locekļa Ivara Priedes un Latvijas Radio valdes locekļa Ģirta Helmaņa teiktā.

"Ir sperts ļoti liels solis pretī apvienošanai. Esam nonākuši pie pietiekami skaidri prognozējama trīs gadu finansējuma apjoma. Svarīgākais ir pieturēties pie mērķa – priekšā daudz darba, lai nodrošinātu sekmīgu viena medija darbu jau no 2025. gada," norādīja Priede.

Helmanis savukārt pauda, ka "darbs sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa darba grupā ir kaut kādā mērā rezultējies, bet jāskatās ilgtermiņā. Respektīvi, šī brīža kompromiss attiecas tikai uz turpmākajiem trīs gadiem, bet pie šīs diskusijas vēl būs jāatgriežas."

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā deviņi deputāti bija par un divi – Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība) un pie frakcijām nepiederošā deputāte Glorija Grevcova – bija pret likuma grozījumu iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā nākamajā nedēļā.

Deputāti turpmākajos lasījumos vēl nāks klajā ar kādiem priekšlikumiem. Likumu galīgajā lasījumā iecerēts pieņemt līdz februārim.  

KONTEKSTS:

Par sabiedrisko mediju apvienošanas un turpmākas attīstības scenārijiem sarunas ilgušas vairāk nekā desmit gadu. Sabiedrisko mediju uzraugs – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) – 2021. gada februārī aicināja apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju 2024. gadā un mediju budžetu piesaistīt konkrētu nodokļu ieņēmumiem. Šogad marta sākumā Saeima konceptuāli atbalstījusi ieceri par apvienotā sabiedriskā medija izveidi, taču vēlāk koalīcija vienojās nesteigties ar mediju apvienošanu un nevirzīt tālāk nepieciešamos likuma grozījumus.

Pirms lēmuma par apvienošanu politiķi vēlējušies sagaidīt redzējumu par turpmāko finansēšanu. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja vienota sabiedriskā medija finansēšanas modeli izstrādāt kā trīs gadu attīstības plānu, vienlaikus pakāpeniski kāpinot medijam piešķirto finansējumu līdz vismaz 0,12% no IKP.