Guntis Eniņš par savu 90 gadu jubileju teic, ka dzimšanas dienas nepatīk svinēt, taču jūtas laimīgs: "Es esmu dzimis svētdienā, tā man mammiņa, māte, to stāstīja un pateica, ka svētdienā dzimušie esot laimīgi, un es apzinos, ka es esmu laimīgs."
Pēc profesijas inženieris Guntis Jānis Eniņš tautā galvenokārt pazīstams kā dabas pētnieks, dižkoku atklājējs, glābējs un sargātājs, kurš PSRS laikos tos paglābis no iznīcības.
"Vislielākais lepnums man ir par to, ka es lielā mērā izglābu latvisko ainavu, jo latviskās ainavas viena no galvenajām sastāvdaļām ir dižkoki. Man jau uzreiz balss ietrīcas, pieminot to. Bet Latvijai tas raibais, raibais raksts, tā ainava ir tā kā tautiskais raksts," uzsver Eniņš.
Vēl joprojām viņš saka – lielākā muļķība ir cirst kokus, aizbildinoties ar cilvēku glābšanu – neviens dižozols cilvēku nav nositis. Guntis Eniņš sarakstījis vairākus simtus rakstu un publikācijas, ir vairāku grāmatu autors un līdzautors. Viens no mūža galvenajiem darbiem – dižakmeņu, alu, pazemes ezeru izpēte, viņš atklājis vairākus pilskalnus, nodibinājis sabiedrības fondu "Dabas retumu krātuve". Eniņam piešķirts arī Triju Zvaigžņu ordenis.
Ar aizkustinājumu Guntis Eniņš atceras mirkli, kad nokļuvis Sautas kalnā: "Tā bija tāda zinātniskā un tāda enerģētiski vērtīgākā vieta, tā tiešām elektrizēja, kad mēs aizbraucām, tur uzreiz brīnumu pasaule. Sigulda tur ir beigusies, tur milzīgais Sautas kalns, alas, gravas un prieks – dižkoki, tajās maija divās, trijās dienās 20 dižkoki!"
Sarunā viņš atminas arī partiju laikus, norādot, ka arī šobrīd līdz galam Latvijas tiesu sistēmai viņam uzticības nav. Arī traģiskie notikumi Ukrainā atstājuši rētas viņa sirdī: "Pasaule jau ir mainījusies uz labo, tā politiskā, un arī drausmīgi uz slikto, tas Krievijas Putina sātana karš, vai ne..."
Taču ikdienas nesteidzīgajā ritmā Eniņš vēl raksta, un nākamais darbs, ko viņš vēlas paveikt – uzrakstīt grāmatu par Kārli Ulmani.
