Uzņēmēju savstarpējie strīdi un kavēšanās svarīgu lēmumu pieņemšanā. Tā dažos vārdos var raksturot naftas nozares attīstību Latvijā. Tuvākajā laikā Ekonomikas ministrija grasās virzīt uz kabinetu jaunus, stingrākus noteikumus naftas ieguvei un izpētei, kas nav saskaņoti ar komersantiem, noskaidroja LTV raidījums "De facto".
Uz sauszemes Gudeniekos jau vairākus gadus iegūst jēlnaftu un nodod to pārstrādei.
Licence ogļūderaža izpētei un ieguvei Gudeniekos sākotnēji piederēja uzņēmēja Pētera Šmidres kompānijai "Alīna", vēlāk biznesa restrukturizācijas rezultātā – "Baltic Oil Management". Eksperimentālā kārtā tur jau tiek iegūta Latvijas jēlnafta. Gudeniekos ir pieci urbumi, kuros ievietoti sūkņi jeb naftinieku žargonā runājot "zirdziņi". Izpumpētie apjomi nav lieli, bet "Baltic Oil Management" ir līgumi ar kompānijām, kas nopērk jēlnaftu un tālāk nogādā tos uz pārstrādi pārsvarā uz Mažeiķiem. Pēc kompānijas teiktā Gudeniekos ieguldīti astoņi miljoni latu.
Jau gadiem kompānijai ir neapmierināts kaimiņš. Ventspils uzņēmējam Uldim Pumpuram te blakus arī pieder zemes gabals, viņš uzskata, ka savulaik Šmidres kompānija, licenci saņemot, viņu apsteigusi negodīgi un tagad turpina apkrāpt.
"Nafta tomēr tāpat kā ūdens plūst no vienas puses uz otru. Ir tāds kā savienoto trauku princips. Es jūtos apzagts," saka Pumpurs. "Baltic Oil Management" šo apgalvojumu sauc par nekorektu, jo Latvijas nafta ir ļoti blīva un tās "staigāšanai" neesot pierādījumi.
Zināmā mērā strīdi starp zemes īpašniekiem ir ieprogrammēti likumdošanā, Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kas saglabājusi pirmskara civillikuma normu, ka zemes dzīles un visi derīgie izrakteņi pieder zemes īpašniekam, nevis valstij.
Pumpurs, kurš tagad gudenieku jēlnaftas vietā tvertnēs pilda "Užavas alu", neslēpj, ka 90.gados izmantojis savu ietekmi, lai tieši par šādu likuma normu nobalsotu deputāti: "Kad es to lietu sāku, lai to naftu iegūtu, es kārtoju ar valdību jautājumu, lai visa iegūtā nafta, kas atrodas zem manas zemes piederētu īpašniekam. Saeima pieņēma, nu tad es sapratu, ka tas pieder man, tad es varu iet tālāk, tad es sāku risināt nu tad uzreiz iejaucās vīri no malas."
Cits zemes īpašnieks ir vietējā pašvaldība, kas 2007. gadā naftas lauka izpētes sākšanos gaidīja ar lielām cerībām. Tagad Gudenieki iekļāvusies Kuldīgas novada pašvaldībā, kas no naftiniekiem par 80 hektāriem iekasē nomas maksu un nekustamā īpašuma nodokli aptuveni 2000 latus gadā un konfidenciāla sadarbības līguma ietvaros avansa maksājumu par iegūto naftu. Kad eksperimentālo izpētes posmu nomainīs rūpnieciskās ieguves posms, pašvaldība varētu saņemt noteiktu procentu no iegūtās naftas.
Taču ieguves posms nav sācies, "Baltic Oil Management" tajā vaino ekonomikas ministriju, kas divus gadus nevar pieņemt jaunus noteikumus. Tie paredzēs stingrāku kārtību, ko uzņēmēji apstrīd, piemēram, noteiks 100 metrus zonu no kaimiņu īpašuma, kur urbumus nevarēs veikt
"Mēs gribam aizsargāt blakusesošo īpašumu, ka viņu īpašumā kāds piekļūst un mēģina paņemt kaut ko no viņu zemes dzīlēm," saka Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs.
Pavisam Latvijā uz sauszemes ir izsniegtas trīs licences: viena Gudeniekos, otra ar to pašu kompāniju saistītam uzņēmumam Nīcas novada Bernātos, tur iedzīvotāju pretestības dēļ ieilgusi sabiedriskā apspriešana, vairākus gadus nekas nenotiek licences laukumā Dunalkas pagastā.
Rindā uz ceturto licenci ministrijā pieteicies Kristaps Rūmnieks, kas vienojies ar diviem zemes īpašniekiem Rucavas novadā. Kādreiz Rūmnieks sadarbojies ar Šmidres uzņēmumu Gudeniekos, tagad strādā kā urbšanas operators vienā no lielākajām naftas ieguves kompānijām "Weatherford" un piedāvā Latvijas zemes dzīles pētīt ar modernākajām tehnoloģijām, tā saucamā horizontālā urbšana, kad no kompaktas platformas iespējams urbumus izdarīt visādos virzienos
Investorus atrast nav vienkārši. Naftu Latvijā uzskata par riskantu biznesu. Arī biznesa atdeve nav ātra. Kā apgalvo uzņēmēji Gudeniekos, viens urbums atmaksātos 10 gados.
Aplēses par to , cik naftas barelu ir Latvijas zemes dzīlēs ir aptuveni. "Ģeoloģijas nozare atrodas Latvijā sliktā stāvoklī un tāds stratēģisks dokuments kā zemes dzīļu izmantošanas stratēģija Latvijā nemaz nav," atzīst Spiridonovs.
Paredzams, ka jaunos ogļūdeņraža izpētes un ieguves noteikumus Ministru kabinets varētu izskatīt tuvākajās nedēļās.
