ĪSUMĀ:
- IZM plāno nākamgad ar RTU testēt jaunu augstskolu finansēšanas modeli.
- Tagad valsts finansē budžeta vietas, tas mazina uzņemšanas prasības, un ir liels atbirums.
- IZM nenoteiktu budžeta vietas, bet vienotos ar augstskolu par sagatavojamo speciālistu skaitu.
- Projektam nākamgad plāno atvēlēt 3,3 miljonus eiro.
- RTU pieredzi ņems vērā, mainot finansēšanu citām augstskolām.
- Citas augstskolas arī vēlas iesaistīties šajā pilotprojektā jau nākamgad.
- Augstskolu pārstāvis Saeimas atbildīgo komisiju mudina pārskatīt IZM plānus.
Kā veicināt trūkstošo speciālistu sagatavošanu dažādās jomās, un kā novērst no valsts budžeta finansētu studentu lielo atbirumu? Šo jautājumu augstākās izglītības nozarē uzdod jau sen. Izglītības un zinātnes ministrija to rosina noskaidrot pilotprojektā jau vairākas reformas sākušajā Rīgas Tehniskajā universitātē.
Atšķirīga pieeja attiektos gan uz pašas augstskolas finansēšanu, gan budžeta sadali studiju vietās.
Pilotprojektā turpmākajos gados varētu iesaistīties arī citas valsts finansētās augstākās izglītības iestādes, kuru pārstāvji norāda uz, iespējams, nevienlīdzīgu attieksmi pilotprojekta organizēšanā.
Tas izskanēja Saeimas Augstākās izglītības apakškomisijas sēdē otrdien, 17. oktobrī.
Zemas uzņemšanas prasības – liels atbirums
Valdībā pagājušajā nedēļā apstiprinātie grozījumi Augstskolu likumā paredz pilnveidot valsts augstākās izglītības iestāžu finansēšanas principus atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām. Izglītības un zinātnes ministrija koncentrējusies uz tādām problēmām kā augsts studējošo atbirums un nepietiekams STEM jeb zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes un matemātikas jomas absolventu skaits.
Pašlaik valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu universitātēs noteic ministrija un Augstākās izglītības padome. Spēkā esošais regulējums paredz, ka galvenais finanšu stimuls augstskolām ir aizpildīt budžeta vietas. Tas novedis pie uzņemšanas prasību samazināšanas esošā studiju finansējuma saglabāšanai.
Vienlaikus zemas uzņemšanas prasības ir viens no augsta atbiruma iemesliem studiju procesā, secinājusi ministrija.
Valsts grib maksāt par sagatavotiem speciālistiem; testēs RTU
Jaunais redzējums nozīmētu valsts finansētajās augstskolās ieviest jaunu modeli – augstskolas padomei būtu tiesības noteikt studiju vietu skaitu un to segšanu no valsts budžeta finansējuma ar daļēju līdzmaksājumu, kā arī to, kuri studijas apmaksā paši.
Ministrija vairs nenoteiktu budžeta vietas, bet slēgtu vienošanos ar augstskolām par sagatavojamo speciālistu skaitu.
Šādu pieejas maiņu IZM rosina testēt Rīgas Tehniskajā universitātē.
Valsts budžetu pavadošie Augstskolu likuma grozījumi šo pilotprojektu paredz Rīgas Tehniskajā universitātē sākt jau no nākamā gada. RTU izvēlēta, jo tā pašlaik ir vairāku pārmaiņu procesā – nākamā gada martā tai pievienos Liepājas Universitāti, bet 2025. gadā – Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju.
Šādai plašai, uz tautsaimniecības attīstību vērstai universitātei ir labākās izredzes sasniegt pasaules universitāšu Top 500.
RTU pieredzi ņems vērā citu augstskolu finansējuma maiņai
Universitātes vīzija ir mazāk reflektantu bakalaura studijās un vairāk maģistrantu un doktorantu.
RTU attīstības un finanšu prorektors Artūrs Zeps skaidroja, ka ieguvumi būs "vismaz par 5 procentpunktiem samazināts ikgadējais atbirums, kas būtu kombinācija no vairākām lietām – augstākām uzņemšanas prasībām. Otra lieta – STEM jomas absolventu skaita palielināšana, kas ir sagaidāmais rezultāts, ko arī sagaida no RTU".
"Esam arī uzlikuši stratēģisko mērķi divas reizes kāpināt mūžizglītībā studējošo skaitu," norādīja Zeps, skaidrojot, ka
jaunajā finansēšanas modelī "arī piesaistītais finansējums RTU no ārējiem resursiem turpmākajos gados pieaugtu."
RTU secinājumus par šo pilotprojektu ņems vērā, turpmākajos pāris gados paredzot arī citu augstākās izglītības iestāžu pāreju uz jauno finansēšanas modeli.
Citas augstskolas jūtas apdalītas
Citi valsts finansētie augstākās izglītības jomas spēlētāji slavē šāda pilotprojekta mērķus, taču jūtas apdalīti.
RTU izvirzīta par vienīgo šī pilotprojekta dalībnieku līdz ar Liepājas Universitātes pievienošanu tai nākamajā gadā, par ko šovasar lēma valdība.
Taču gatavību startēt šajā pilotprojektā pauž arī Latvijas Universitātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Mākslas akadēmijas un citu augstskolu vadības pārstāvji.
Viņu bažām ir pamats – 3,3 miljoni eiro finansējums IZM plānos nākamajam gadam paredzēts tikai RTU dalībai pilotprojektā.
Aizstāvot citu nozares spēlētāju intereses, Saeimas apakškomisijas Augstākās izglītības padomes vadītājs Andris Teikmanis norādīja, ka "šajā brīdī deputātiem būtu jārīkojas ļoti drosmīgi, būtu jāatver vēl budžets".
"Ja RTU dalībai pilotprojektā ir 3 miljoni eiro, tā nav liela summa. Arī skatoties sistēmiski uz visām augstskolām, kas būtu gatavas pievienoties pilotprojektam un atvērt to, gan zinātņu universitātē, gan mākslu, kultūras un citām augstskolām būtu labākais, ideālākais risinājums," ierosināja Teikmanis.
Šīsdienas debates Saeimas Augstākās izglītības apakškomisijas sēdē liek secināt, ka sagatavotais likumprojekts Saeimā netiks cauri negrozīts. Iespējams, sagaidāmi papildinājumi.
