ĪSUMĀ:
- Sievietēm dzemdes kakla vēža izplatība Latvijā ļoti augsta.
- Pēdējos gados ievērojami uzlabojumi apkarošanā.
- Pacientes: par dzemdes kakla vēža riskiem nestāsta skolā.
- Pieaugušajiem viena vakcīnas deva maksā zem 200 eiro.
- PVO mērķu sasniegšanā darba vēl daudz.
Izplatība Latvijā ļoti augsta
"Man gribas teikt, ka es nezinu, kas tas ir. Jo tad, kad es gāju skolā, kas bija pirms kādiem desmit gadiem, cik es atceros – bioloģijas stundās par šādām lietām nerunāja," saka 27 gadu vecā Lelde. Pēc dzemdes kakla vēža skrīninga viņai atklāta inficēšanās ar cilvēka papilomas vīrusu (CPV). Veicot tālākas pārbaudes, Lelde uzzināja, ka dzemdes kaklā notikušas arī priekšvēža izmaiņas.
Valsts apmaksātais skrīnings ir daļa no dzemdes kakla vēža apkarošanas stratēģijas.
Latvijā vidēji ik gadu atklāj 200 līdz 250 jaunus dzemdes kakla vēža gadījumus. Lielāko daļu atklāj jau ielaistās stadijās, jo sievietes nav apmeklējušas agrīno diagnostiku.
PVO uzskata, ka dzemdes kakla vēzis var tikt izskausts. PVO stratēģijā noteikti sasniedzamie mērķi – 90-70-90. Proti, jāvakcinē 90% meiteņu vecumā līdz 15 gadiem, 70% sieviešu jātestē ar augstas precizitātes testu līdz 35 gadu vecumam un jānodrošina ārstēšana 90% sieviešu priekšvēža stadijā.
"Latvijā šis vēzis joprojām ir otrajā vietā sievietēm līdz 45 gadu vecumam. Tātad gados jaunām sievietēm," pauž Latvijas Dzemdes kakla vēža izglītības fonda vadītāja, ginekoloģe un kolposkopijas speciāliste Kristīne Pčolkina. Pēc viņas teiktā, izplatība ir ļoti augsta. "Vidēji Eiropā tie ir 13 gadījumi uz 100 000 sievietēm. Pēc PVO aplēsēm Latvijā tie ir 26 gadījumi uz 100 000, tātad divreiz vairāk nekā Eiropā."
Ar šiem rādītājiem Latvija 2018. gadā ierindojās pirmajā vietā Eiropā. Pčolkina skaidro, ka augstie rādītāji skaidrojami ar ilgstoši zemo sabiedrības atsaucību un izpratni par vēža profilaksi, kā arī ar nesakārtotu diagnostikas algoritmu.
Pēdējos gados ievērojami uzlabojumi apkarošanā
Pēdējos gados gan notikuši vērienīgi uzlabojumi šī vēža tipa apkarošanā – šobrīd jau varam lepoties ar moderniem diagnostikas rīkiem. Kopš 2009. gada valsts apmaksā dzemdes kakla vēža skrīningu sievietēm virs 25 gadiem reizi trīs gados. Tajā nosaka, vai organismā ir cilvēka papilomas vīrusa klātbūtne, kas izraisa 99% šī tipa vēža gadījumu. Tas ir būtisks uzlabojums, jo tādā veidā par paaugstinātu risku sieviete uzzina savlaicīgi un var veikt nepieciešamo ārstēšanu. Arī 26 gadus vecā Anete pērn gaidīja šādu vēstuli.
"Es iepriekš jau zināju, ka 25 gadu vecumā tiek izsūtītas šādas vēstules. Un, kad man palika 25 gadi, es arī gaidīju šo vēstuli, jo man apkārt arvien vairāk pazīstamiem cilvēkiem tieši tika atklāts šis CPV. Ik pa laikam pārbaudīju pastkasti, bet vēstule nenāca. Bija jau pagājis aptuveni pusgads, kad sapratu, ka vēstule varētu būt noklīdusi. Sazinājos ar Nacionālo veselības dienestu, lai pārliecinātos, vai tā ir izsūtīta. NVD noskaidroju, ka vēstule ir izsūtīta pirms vairākiem mēnešiem, bet man tā nav atnākusi," stāsta Anete.
Pēc ilgstošiem centieniem to iegūt caur ģimenes ārstu vai ginekologu, Anete vēstuli saņēma un veica pārbaudi. Un arī viņa pievienojās ar cilvēka papilomas vīrusu inficēto klubiņam.
Par šo vēstuļu izsūtīšanu atbild Nacionālais veselības dienests (NVD).
Tur skaidro, ka reizēm tiešām ir problēmas tās nogādāt līdz adresātam. Iemesli esot divi – vai nu tā noklīst pastā, vai arī adresāts nedzīvo deklarētajā adresē.
Šo tēmu pirms kāda laika aktualizēja arī ginekologi. Un ne velti, jo atsaucība uz valsts apmaksātiem skrīningiem bija samērā zema – tos veica vien trešdaļa vēstuļu saņēmēju. Izdevās panākt izmaiņas, tā skaidro NVD Ambulatoro pakalpojumu nodaļas eksperte Līva Seile.
"No pagājušā gada maija ir uzsākta skrīninga vēstuļu sūtīšana elektroniski uz iedzīvotāju e-adresēm. Tas nozīmē, ja sievietei portālā "latvija.lv" ir aktivizēta e-adrese, apstiprinot saziņu ar valsts un pašvaldības elektroniski, tad uzaicinājuma vēstules tiek nosūtītas elektroniski uz e-adresi. Bet gadījumos, kad e-adrese nav aktivizēta, tad skrīninga vēstules tiek sūtītas kā līdz šim – uz iedzīvotāju deklarēto dzīvesvietas adresi ar pasta starpniecību," saka Seile.
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem pērn deviņos mēnešos izdevies panākt pamatīgu atsaucības pieaugumu. Valsts apmaksāto pārbaudi veica 77% uzaicināto sieviešu. Ginekoloģe Kristīne Pčolkina skaidro, ka vēstuļu izsūtīšana caur e-adresi nebūt nav vienīgais iemesls.
"Latvijas Dzemdes kakla vēža izglītības fonds veica kampaņu, kuras laikā mums bija liela iespēja aptvert plašu sabiedrības loku, kam skaidrojām par skrīningu par profilaksi, par ārstēšanu, lai mazinātu neziņu," saka Pčolkina.
Pacientes: par dzemdes kakla vēža riskiem nestāsta skolā
Ginekologi uzsver, ka bieži vien uz pārbaudēm sievietes neierodas arī izpratnes trūkuma dēļ. Arī 27 gadus vecā Lelde skaidro, ka zināšanu par to, kā rodas dzemdes kakla vēzis, sievietei nebija. "Tad ārste pasaka, ka man ir cilvēka papilomas vīruss un jautā, vai jūs zināt kas tas ir? Un man gribas teikt, ka es neko nezinu, kas tas ir."
Arī Anete par šādu risku iepriekš nav zinājusi. Abas sievietes uzsver, ka šobrīd sadusmo tas, ka par šādiem riskiem nestāsta jau skolā.
Arī ārsti atkal un atkal uzsver veselības mācības nozīmi, taču šis jautājums joprojām netiek cauri politikas veidotāju gaiteņiem.
Leldei tika atklātas arī priekšvēža izmaiņas pirmajā stadijā, kas nozīmē, ka nepieciešams bojājumu novērot un veikt pārbaudes reizi gadā. Un šajā periodā būtiski, lai sieviete vakcinējas pret CPV, jo tas samazina risku gan inficēties ar citiem vīrusa paveidiem, gan arī saslimt ar vēzi.
Šobrīd Latvijā ir pieejamas vakcīnas, kas iedarbojas uz deviņiem onkogēniem vīrusa paveidiem. Pusaugu zēniem un meitenēm tās apmaksā valsts. Ginekologi uzsver, ka tas ir būtisks panākums, taču jādomā par šo grupu paplašināšanu. Ne Lelde, ne Anete pusaugu gados netika vakcinētas.
"Tajā laikā mēs ģimenē nezinājām, ka ir šāda vakcīna. Tā bija jauna un jāpotē 12 gadu vecumā. Tolaik mans ģimenes ārsts nebija neko tādu minējis. Un atceros, ka poliklīnikā prasīja, vai esmu vakcinējusies ar šo vakcīnu. Mamma pateica, ka ne. Un ārste, secinot, ka man jau ir 13 gadu, pateica, ka man nepienākas šīs vakcīnas," stāsta Anete.
Sākotnēji tiešām potētas tika tikai 12-gadnieces. Tomēr arī tad, kad grupa tika paplašināta, informācijas trūkums nereti noved pie lēmuma nepotēties. SPKC dati rāda, ka 2022. gadā abas vakcīnas devas saņēmusi bija aptuveni trešdaļa attiecīgās vecuma grupas meiteņu, bet pērn deviņos mēnešos šis skaits pieauga līdz 47%. Savukārt zēnu vidū līdz pērnā gada novembrim pilnu vakcinācijas kursu izgājuši gandrīz 40% mērķa grupā. Tātad, lai sasniegtu PVO mērķus, vakcinācijas tempi strauji jākāpina.
Viena vakcīnas deva maksā zem 200 eiro
Bez tam mediķi uzsver, ka būtiski potēt arī sievietes, kurām atklātas šūnu izmaiņas priekšvēža stadijā. Tādējādi samazina risku inficēties ar citu vīrusa veidu, kurš sievietei var būt vēl bīstamāks, ja jau iepriekš atklātas priekšvēža izmaiņas. Ja pusaugu vecumā vakcināciju neveic, pēc tam tas jādara par savu naudu. Un tas ir dārgi – viena vakcīnas deva maksā zem 200 eiro. Pilnai vakcinācijai šobrīd nepieciešamas divas devas.
"Protams, ka būtu nepieciešams paplašināt. Mums ir daudz faktu un pierādījumu, kāpēc arī citām vecuma grupām tas ir nepieciešams. Bet vienmēr jau tas atduras pret finansēm.
Tas jau ir labi, ka mums ir [vakcinācijā iekļauti] abi dzimumi – visiem bērniem ir iespēja sevi pasargāt uz visu tālāko dzīvi," stāsta Valsts Imunizācijas padomes vadītāja Dace Zavadska.
Viņa skaidro, ka būtu nepieciešams potēt arī jauniešus vecumā līdz 26 gadiem, kad ir aktīvs attiecību veidošanas periods, jo visbiežāk cilvēka papilomas vīruss tiek nodots seksuālu kontaktu ceļā. Ārsti atzīst, ka kopumā Latvijā pēdējos gados panākts ievērojams progress dzemdes kakla vēža apkarošanā.
"Mēs noteikti esam uz pareizā ceļa, taču saslimstība ar dzemdes kakla vēzi joprojām ir salīdzinoši augsta. Un saslimšanas gadījumi ir vēl pietiekoši bieži. Tomēr jāsaprot, ka visi šie profilaktiskie pasākumi augļus nesīs vēl pēc pieciem gadiem. Tāpēc ļoti svarīgi, lai katrs Latvijas iedzīvotājs zinātu par šīm profilakses iespējām un izmantotu to visos veidos," teic Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ginekoloģijas klīnikas vadītāja Jana Žodžika.
PVO mērķu sasniegšanā darba vēl daudz
Lai sasniegtu PVO mērķus, darba vēl daudz. Jākāpina vakcinācijas apjomi, jāpaplašina valsts apmaksāto saņēmēju grupas, kā arī jāizglīto sabiedrība par to, kāpēc pārbaudes veicamas obligāti.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") skaidro, ka ministrijā notiek darbs, lai uzlabotu gan profilakses programmu, gan ārstēšanu. Lai arī visaptverošas veselības mācības ieviešana joprojām ir sasāpējis jautājums un tuvākajā nākotnē tā nav paredzēta, ministrs skaidro, ka regulāri tiek sagatavoti materiāli sabiedrības izpratnes veicināšanai.
Taču nepieciešama arī aktīvāka ģimenes ārstu iesaiste pacientu informēšanā, uzsver Abu Meri. Notiekot arī sarunas par iespējām paplašināt valsts apmaksāto vakcināciju.
"2023. gadā Imunizācijas valsts padome kopā ar bērnu vakcinācijas centru izstrādāja ideālo vakcinācijas kalendāru bērniem un pieaugušajiem. Tagad kalendārs ir gatavs un mums ir nepieciešams vairāk strādāt un lielāks finansējums, lai mēs varam realizēt. Jo kovida laikā mēs strādājām un finansējām vienu slimību, vienu vīrusu. Bet šobrīd ir jādomā plašāk. Es ceru. Cik es būšu, es nezinu. Gadu, divus vai trīs, bet vienalga – cik es būšu šajā ministrijā, es darīšu visu, cik es varu un cik ir iespējams," norāda ministrs.
To, vai pašreizējā dzemdes kakla vēža profilakses stratēģija dos rezultātus un vai Latvijai izdosies pietuvoties PVO noteiktajiem mērķiem vīrusa izskaušanai, varēs vērtēt tuvāko pāris gadu laikā.
