ĪSUMĀ:
- Valcēniešiem apmaksā Valgā saņemtos veselības aprūpes pakalpojumus.
- Valcēniešiem vairāki šķēršļi medicīnas pakalpojumu saņemšanai Valgā.
- Tostarp ir valodas barjera; pašvaldībā pauž apņēmību risināt problēmu.
- Situāciju pētījusi Rīgas Stradiņa universitāte; min lielākos izaicinājumus.
- To skaitā ir tarifi; arī abu valstu e-veselības sistēmas nesavietojamība.
- Valcēniešiem lētāk veselības aprūpes pakalpojumu saņemt Valgā, nevis Valmierā.
- Vēlas, lai valcēnieši arī pēc 2026. gada varētu saņemt konkrētus pakalpojumus Valgā.
- Strādā pie jauniem pakalpojumiem, kas valcēniešiem varētu būt pieejami Valgā.
Valka ir neliela pilsēta Ziemeļvidzemē, tā ir arī Valkas novada centrs, un te dzīvo 4500 cilvēku. Kopš 2014. gada Valkā vairs nav savas slimnīcas, te darbojas ģimenes ārsti, bet pēc plašākiem veselībai nepieciešamajiem pakalpojumiem Valkas iedzīvotāji ir spiesti braukt uz 50 kilometrus attālo Vidzemes slimnīcu Valmierā.
Tikmēr tepat Valkas kaimiņvalsts tā sauktajā dvīņu pilsētā Valgā slimnīca ir. Un tā atrodas pat ar kājām sasniedzamā attālumā.
Valkas novada pašvaldība ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) ir izstrādājusi atvieglotu kārtību, kādā Valkas novada iedzīvotāji var saņemt atmaksu par Valgas slimnīcā saņemtajiem pakalpojumiem.
Un arī informācijas novada mājaslapā internetā liecina – valcēnieši tiek aicināti izmantot veselības aprūpes pakalpojumus Valgā.
Tie uzrunātie valcēnieši, kas slimnīcas piedāvātos pakalpojumus jau izmantojuši, atzina – tas nereti ir ātrāk nekā tepat Latvijā. Valgas slimnīca atrodas arī krietni tuvāk nekā slimnīca Valmierā, turklāt nodrošina plašāku pakalpojumu klāstu.
"Jau trešo gadu Valkas novada iedzīvotājiem ir pieejams ultrasonogrāfijas un rentgena pakalpojums Valgas slimnīcā pilnīgi bez jebkādas maksas ar Valkas novadā praktizējoša ģimenes ārsta nosūtījumu," situāciju skaidroja Valkas novada domes deputāts Vilmārs Vesingi ("Progresīvie"), kurš arī līdz šim iestājies par aktīvāku pārrobežu iespēju izmantošanu. "2023. gadā dati liecina, ka bija tuvu pie tūkstoš reizes, kad cilvēki šo pakalpojumu saņēma."
Taču tas nav viss, bez jau nosauktajiem izmeklējumiem valcēniešiem pieejami arī citi Valgas slimnīcas pakalpojumi, par kuriem ir iespējams saņemt daļēju atmaksu no mūsu valsts budžeta. Tomēr izrādās, iedzīvotāji šo iespēju nemaz nesteidz izmantot.
"Mēs kā pašvaldība regulāri atgādinām iedzīvotājiem par iespēju saņemt atmaksu par veselības aprūpes pakalpojumiem Valgas slimnīcā. Laikā pirms kovida arī izstrādājām atvieglotu kārtību, Nacionālais veselības dienests (NVD) nāca mums pretī, un mēs atstrādājām šo birokrātisko daļu, lai iedzīvotāji atmaksu varētu saņemt līdz 30 dienu laikā, taču NVD pēc saviem datiem secina, ka šī kārtība nav diez ko populāra," teica Vesingi.
Ir arī vairāki šķēršļi, lai pašā Igaunijas pierobežā dzīvojošie valcēnieši vairāk izmantotu kaimiņvalsts medicīnu. Par veselības aprūpes pakalpojumiem Valgā sākotnēji jāmaksā pilna cena. Pakalpojumi Igaunijā parasti ir arī dārgāki nekā Latvijā, tāpēc pacientam jārēķinās ar to, ka visu samaksāto summu NVD var arī vēlāk nekompensēt. Tāpat jārēķinās ar valodas barjeru, un valodas barjera ir ne tikai pacientam ar ārstu.
Šobrīd, lai Latvijas ārsti varētu saņemt datus un secinājumus no izmeklējumiem Valgas slimnīcā, tie pašiem ir arī jātulko.
"Jo, protams, ka veselības aprūpēs pakalpojumu sniedzējs pēc Igaunijas likumdošanas visu pacientu informāciju raksta igauņu valodā. Pat ja ārstējošā ārsta secinājums ierakstīts Igaunijas e-veselības sistēmā, tas ir igauņu valodā. Te mums ir jāapsēžas kopā darba grupā gan mūsu speciālistiem, kas uztur Latvijas e-veselības sistēmu, gan igauņiem, jāizdomā labākais scenārijs, kurā pusē tulkojumu labāk nodrošināt," klāstīja Vesingi.
Kamēr Valkā trūkst speciālistu, pacientus lielākoties apkalpo te pieejamie ģimenes ārsti, stāstīja Valkas ģimenes ārste Inga Nātra."Cik mēs varam, tik darām uz vietas savā praksē, bet ģimenes ārsts jau nespēj atrisināt visas veselības problēmas. Ir vajadzīga kolēģu palīdzība, vajadzīgi izmeklējumi, lai nekļūdītos, lai sniegtu vajadzīgo palīdzību. Ar iespējām šobrīd ir slikti, tuvākā mums ir Valmiera."
Situācijas izpēti nesen veica Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), uzklausot iedzīvotājus, kā arī viesojoties vizītē Valgas slimnīcā un pie Valkas ģimenes ārstiem. RSU pētnieki kā lielākos izaicinājumus min tarifus, abu valstu e-veselības sistēmas nesavietojamību, kas nozīmē, ka Valgas mediķu ierakstīto e-veselības sistēmā mūsu mediķi neredz.
"Tas, ko mēs secinājām pēc sarunas Vidzemes slimnīcā, ir vairāki apstākļi, kas traucē slimnīcai šeit sniegt rentablus pakalpojumus, jo šeit ir diezgan maz iedzīvotāju, attālums no Valmieras 50 kilometri. Un, neskatoties uz to, ka Vidzemes slimnīca varētu un gribētu nodrošināt pakalpojumus, zemie veselības aprūpes tarifi Latvijā praktiski neļauj šiem pakalpojumiem būt šeit Latvijas pierobežā izmaksu efektīviem," skaidroja RSU pētniece Daiga Behmane.
Pētījumā arī secināts, ka iedzīvotāji daudz vairāk Valkā izmanto ģimenes ārstu pakalpojumus, aptuveni pusotru reizi vairāk nekā citur Latvijā.
"Tas nozīmē, ka uz ģimenes ārstiem šeit ir ļoti liels slogs. Savukārt ģimenes ārstam daudz mazāk ir pieejama diagnostika un speciālistu konsultācijas," skaidroja RSU pētniece.
Arī Valkas novada domes deputāts Vesingi norādīja uz ģimenes ārstu pieejamību pierobežā. Tā par problēmu varētu kļūt jau tuvāko gadu laikā. "Te ir būtiski pieminēt to mūsu ģimenes ārstu problēmu, kas ir arī citur Latvijā, ka mums ir ārkārtīgi liela problēma ar ģimenes ārstu novecošanos un ir skumja perspektīva, kas varētu nākt vietā. Mums nav zināms neviens potenciāls ģimenes ārsta praksē strādājošs ārsts, kas varētu aizvietot kādu no esošajiem."
Tikmēr Valgas slimnīca ir aprēķinājusi, ka par veselības pakalpojumiem – rentgenu un ultrasonogrāfiju – Latvijas valsts 2023. gadā samaksāja aptuveni 23 tūkstošus eiro. Vesingi to vērtēja kā ļoti zemu samaksu, ņemot vērā, cik plašai iedzīvotāju grupai ir pieejami pakalpojumi, kas Vidzemes slimnīcā nav pieejami vai uz tiem ir jāgaida garā rindā.
"Mēs kā pašvaldība varam tikai strādāt, runāt, lobēt savas intereses valsts līmenī par to, lai tie pakalpojumi būtu vairāk pieejami Valgas slimnīcā, respektīvi, lai Latvijas valsts ir pretimnākošāka un vairāk apmaksā Valkas novada iedzīvotājiem pakalpojumus," klāstīja pašvaldības deputāts.
Tāpat gan Valkas novada deputāts, gan pētnieki skaidroja: ja Valkas novada iedzīvotājs dodas pakalpojumus saņemt 50 kilometrus attālajā Vidzemes slimnīcā, tas izmaksā krietni vairāk nekā tad, ja tos saņem Valgas slimnīcā.
Valkas un Valgas gadījums nebūt nav tāds vienīgais, jo aptuveni 30% no Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem dzīvo pierobežas reģionos. Tomēr tā vienkārši pārņemt kādas citas valsts pieredzi šādu pārrobežu pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem īsti nevar, un te jāveido sava sistēma, no kā pēcāk varētu mācīties citi, tā norādīja Eiropas robežreģionu asociācijas iniciatīvas "B-solutions" eksperte Katrīna Mullena. "Šis reģions ir līdzīgs citiem pierobežu reģioniem Eiropas Savienībā un arī ārējām robežām, kur ir mazāk investīciju un ir arī mazāka populācija,
bet ir dažādas iespējas pierobežas reģioniem sastrādāties, lai dalītos ar savām iespējām, tā ka Valgas slimnīca ir milzīga vērtība pacientiem šeit, Latvijā."
Šobrīd sadarbības līgums starp Latviju un Igauniju ir līdz 2026. gadam. Un Valkas novada pašvaldība grib šo iespēju valcēniešiem izmantot apmaksātu Valgas slimnīcas pakalpojumus saglabāt.
"Tātad rentgenam un ultrasonogrāfijas pakalpojumiem, ņemot vērā augsto pieprasījumu, šis līgums nedrīkst beigties 2026. gadā, kas šobrīd ir līguma termiņš – tam jāturpinās tādā pašā apmērā, bez ierobežojumiem uz pieejamo pakalpojumu reižu skaitu. Tur nevar būt nekāds finanšu limits, nauda, kuru iztērējot, pakalpojumi vairs nav pieejami," teica Vesingi.
Papildus tiekot strādāts pie nākamajiem pakalpojumiem, ko šāda līguma ietvaros varētu piedāvāt Valgas slimnīcā vai nu bez maksas, vai ar noteiktu līdzmaksājumu.
"Mums ir jāsaprot, kuri ir tie speciālisti un pakalpojumi Valgas slimnīcā, jo, tiklīdz Nacionālais veselības dienests nodrošinās šos pakalpojumus bez maksas vai par simbolisku samaksu, šo pakalpojumu apjoms strauji augs, to jau redzam, kad ultrasonogrāfiju un rentgenu sāka piedāvāt," skaidroja Vesingi.
Tarifu atšķirība starp Latviju un Igauniju gan ir vidēji 43%.
Nesen Valkā RSU pētnieku organizētajā konferencē "Pārrobežu pakalpojumu pieejamība Valgas slimnīcā", kurā piedalījās, pārstāvji no Valkas un Valgas pašvaldībām, Valgas slimnīcas, Igaunijas Slimokases un Vidzemes slimnīcas, Veselības ministrijas un Valkas ģimenes ārsti, visas iesaistītās puses nonāca pie vienota secinājuma – jautājums par veselības pakalpojumu pieejamību Valgas slimnīcā nav naudas aizplūšanas jautājums, bet sistēmas atslogošanas jautājums.
"Ja mēs strādāsim kopā, varēsim paplašināt savus pakalpojumus, jo iedzīvotāju skaits, kurus uzturēsim, būs lielāks. Piemēram mēs varētu domāt par jaunu diagnostikas tehnoloģiju iegādi, jo, ja iedzīvotāju skaits ir lielāks, tas ir rentablāk. Mēs varētu apsvērt jaunu iekārtu iegādi. Piemēram, datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses iekārtas. Tāpēc tas ir arī viens no mūsu ieguvumiem," atzina Valgas slimnīcas galvenā ārste Marija Brausa.
Par to, vai sadarbības līgums starp divām valstīm par medicīnas pakalpojumu saņemšanu valcēniešiem Igaunijas pilsētā valgā pēc 2026.gada tiks pagarināts un kādi pakalpojumi tajā tiks iekļauti, NVD konkrētu atbildi vēl nesniedza, tomēr atzina, ka ir ieinteresēts sadarbībā ar Valkas novada pašvaldību un Valgas slimnīcu, lai iespēju robežās uzlabotu Valkas novada iedzīvotājiem nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
"Šobrīd paralēli esošajam līgumam ikviens Valkas novada iedzīvotājs var saņemt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, kurus apmaksā valsts, arī Valgas slimnīcā, sākotnēji apmaksājot pakalpojumus no personīgajiem līdzekļiem, pēc tam iesnieguma formā pievienojot maksājuma dokumentus, iesniedzot to Nacionālajā veselības dienestā, lai saņemtu atmaksu saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem tarifiem.
Nacionālais veselības dienests ir apliecinājis savu ieinteresētību sadarbības ceļā meklēt risinājumus, kas būtu piemēroti visām ieinteresētajām pusēm.
Šobrīd spēkā esošais līgums ir līdz 2026. gadam, tādēļ pāragri ir spriest gan par līguma pagarināšanu, gan par tajā iekļaujamajiem pakalpojumiem. Bet dienests ir gatavs šo jautājumu aktualizēt un meklēt risinājumu atbilstoši reālajai situācijai un vajadzībām," skaidroja NVD pārstāve Sintija Gulbe.
Lai arī apmaksātus medicīnas pakalpojumus jau vairākus gadus valcēnieši var izmantot blakus esošajā Valgā, raidījuma tapšanas gaitā atklājās – vairāki vietējie ģimenes ārsti par šādu iespēju līdz šim nebija zinājuši.
