Plaši akadēmiski pētījumi par 16.marta notikumu atspoguļojumu ārvalstu medijos Latvijā nav veikti. Tīmeklī, protams, netrūkst rakstu un sižetu dažādās valodās par leģionāru piemiņas pasākumiem Rīgā un ar tiem saistītajiem protestiem. Virsrakstos dominē vārdi „Waffen SS veterāni”. Daļa autoru cenšas skaidrot vēsturi un citēt visus iesaistītos, citu materiālos jūtams klajš nosodījums notiekošajam, intervēti tikai protestētāji un sašutuši ārzemnieki.
Mazliet personiskāku ieskatu par to, kā pretrunīgi vērtētos leģionāru piemiņas pasākumus un ar tiem saistītos protestus atspoguļo citās valstīs, var gūt sarunās ar Latvijā strādājošajiem ārvalstu žurnālistiem, kas pārstāv gan lielākos Rietumu, gan Krievijas medijus.
Britu žurnālists: 16.marts Latvijai allaž ir sabiedrisko attiecību katastrofa
Raksturīgi, ka lielāko starptautisko uzmanību 16.martā izpelnās nekārtības un saķeršanās starp pretējo pušu viedokļu paudējiem. Britu žurnālists Miks Koljers, kurš gatavo ziņas vairākiem medijiem, tostarp aģentūrai AFP, par 16.marta notikumiem ziņojis jau sešus gadus. Pēdējos gados šim datumam viņa dienaskārtībā bija arvien mazāka nozīme. Šogad būs citādi, secina žurnālists:
Pērn pirmo reizi sešu gadu laikā es par to pat neuzrakstīju. Bet šogad interese atkal ir krietni augusi Ukrainas notikumu iespaidā. Jebkas, kam ir saistība ar Krieviju un pārmetumiem par fašismu, saslēdzas kopā. Manuprāt, šogad par 16.martu būs mērena interese no Rietumu medijiem un ļoti liela interese no Krievijas medijiem.
Jo šie pasākumi notiek vienā dienā ar referendumu Krimā, un viņi rādīs attēlus no Rīgas un teiks - redz, kas notiek, kad jūs pieslejaties Rietumiem, neonacisti soļo pa ielām un visi aplaudē. Tāds būs viņu vēstījums. Tas izvērtīsies par noderīgu propagandu Krievijas medijiem,” saka Koljers.
Viņa ieskatā ikgadējie piemiņas pasākumi un protesti pie Brīvības pieminekļa ir laba augsne dažādām provokācijām. Un šoreiz īpaši daudziem ir izdevīgi izraisīt nekārtības, tādēļ fizisku sadursmju risks, viņaprāt, ir lielāks nekā pēdējos gados.
Jautāts, kam savās ziņās par 16.martu pievērš lielāko uzmanību, Miks Koljers atbild, ka lielāko daļu raksta neizbēgami aizņem sarežģītā vēsturiskā fona skaidrojums, kas citu valstu lasītājiem lielākoties ir svešs. Vienlaikus jāpaliek neitrālam, nenosodot ne vienu, ne otru pusi.
„Bet, manuprāt, problēma ir tā, ka šie notikumi vienmēr Latvijai nozīmē pilnīgu sabiedrisko attiecību katastrofu.
Īpaši šogad, kad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta. Manuprāt, tas krietni iedragās „Rīga 2014” centienus vairot Latvijas pozitīvo tēlu. (..) Pats par sevi šis stāsts starptautiski nav diez ko interesants līdz brīdim, kad tiek pieminēti vārdi „Waffen SS”. Un, kad Latvija cenšas to skaidrot, izklausās, ka jūs mēģināt pārliecināt cilvēkus, ka bija „labais SS” un „sliktais SS”. Bet ar to nevienu nevar pārliecināt,” norāda žurnālists.
Ik gadu par 16.martā Rīgā notiekošo ziņo arī “Deutsche Press Agentur“ (DPA) pastāvīgais korespondents Baltijas valstīs Aleksandrs Velšers.
“Šī tēma interesē vācu lasītājus, un tā saistās arī ar pašas Vācijas vēsturi,” norāda Velšers.
Vairāk uzmanības 16.martam šogad, žurnālista ieskatā, piesaistīs gan notikumi Ukrainā, gan diskusijas par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Eināra Cilinska (Nacionālā apvienība) dalību leģionāru piemiņas gājienā un iespējamo amata zaudēšanu.
“Starptautiski šī uzmanība lielākoties ir atkarīga no tā, kas notiek šajos pasākumos un ap tiem. Ja ir nekārtības, daudz arestu vai notiek kaut kas neparedzēts, tad, protams, uzmanība būs lielāka. Citādi leģionāru gājiens Rīgā noteikti būs krietni mazsvarīgāks notikums par Krimā gaidāmo referendumu, kam noteikti tiks pievērsta lielākā uzmanība,” vērtē DPA žurnālists Aleksandrs Velšers.
Krievijas medijiem strādājošs Latvijas krievu žurnālists: Gaidāma Krievijas žurnālistu papildspēku ierašanās
Šim sižetam Latvijas Radio uzrunāja arī vairāku lielāko Krievijas mediju žurnālistus Latvijā, tomēr ne ar „Rossija”, ne Krievijas 1.kanāla žurnālistiem sazināties neizdevās. Intervijai piekrita žurnālists Maksims Gusarovs - rīdzinieks, kurš veido sižetus Krievijas telekompānijai „TV Centr”. Viņam 16.marts tradicionāli esot tāda pati darba diena kā Jaungads, 9.maijs vai Līgo svētki.
Uz jautājumu, kādi ir galvenie akcenti viņa sižetos par 16.marta pasākumiem, Gusarovs nosmej, ka pārstāv nu jau izzūdošo veco žurnālistikas skolu, kurā žurnālists nevis emocionāli sniedz savu personisko vērtējumu, bet vienkārši stāsta, ko redz. Viņaprāt, tas iespējams arī tādos pretrunīgos pasākumos kā 16.martā.
Es nesaku, ka tie ir sliktie un tie, lūk, labie. (..) Noteikti runāju ar visām iesaistītajām pusēm.
Tā kā pārstāvu Krievijas TV kanālu, nevaru teikt, ka mēs nerunājam ar antifašistiem. Protams, mēs runājam ar viņiem, bet arī ar leģionāriem un viņu tuviniekiem.
Pirms diviem gadiem veidojām interviju ar sievieti, kura man vēl tagad palikusi atmiņā - viņa ar asarām stāstīja, kā kara laikā viņas ģimenē brālis karoja pret brāli, katrs savā armijā. Tā ir liela traģēdija mazai tautai. (..)
Uzstādījumu no augšas, kā veidot sižetus par 16.martu, man nav. Esmu no Latvijas, nevis no Krievijas, un man ir tiesības izvēlēties, ar ko strādāt. Un telekanālā „TV Centr”, lai gan tas pieder Maskavas pašvaldībai, manu sižetu saturs netiek ietekmēts vai pārveidots,” saka Gusarovs.
Viņš stāsta, ka no Krievijas medijiem uz 16.martu ik gadu brauc papildspēki, arī no viņa pārstāvētā „TV Centr”. Viņš ir pārliecināts, ka šogad uzmanība šim datumam noteikti pieaugs. Tas notiekot jau tagad - valdības relīzi ar aicinājumu nepiedalīties 16.marta pasākumos angliski redzējuši arī ārvalstu mediji. „Varu teikt, ka saglabājas pastāvīga interese. Ir virkne Krievijas žurnālistu, kas Latvijā akreditēti pastāvīgā darbā, bet uz šo pasākumu sabrauc arī kolēģi no citiem kanāliem. Gan ne tikai no Krievijas, brauc jau, manuprāt, arī, piemēram, BBC un „Euronews”. Tas ir tāds kā preses saiets. Interese saglabājas un šogad, es domāju, būs vēl lielāka, ņemot vērā notikumus Ukrainā,” vērtē Gusarovs.
Vācijas medijiem strādājošs latviešu žurnālists: Bieži vien galvenais uzdevums ir izskaidrot leģionāru būtību
Par pastiprinātu ārvalstu mediju interesi šogad nešaubās arī latviešu žurnālists Ģederts Ģelzis, kas iepriekšējos gados gatavojis vairākus sižetus par leģionāriem Vācijas starptautiskajai raidorganizācijai „Deutsche Welle” (DW), interese par to nākusi no pašiem vāciešiem, kam Otrā pasaules kara jautājumi joprojām ļoti interesējot. Tomēr līdzīgi kā citi žurnālisti, arī Ģelzis norāda - izpratne par 16.marta sarežģīto vēsturisko kontekstu citās valstīs, tostarp Vācijā, ir ļoti virspusēja un netrūkst vietas pārpratumiem.
Viņi redz, ka citi pasaules mediji kaut ko uzraksta par 16.martu, ka tur soļos vecie veterāni, ir notikums. Bieži vien man tas stāsts ir vairāk izskaidrojošs, lai parādītu, ko tas nozīmē latviešiem, kāpēc cilvēki piedalās šajā pasākumā un kāds ir viņu mērķis,” uzsver žurnālists.
Ģelzis stāsta, ka DW auditoriju maz interesē pats leģionāru gājiens un protesti, vairāk - kā tas raksturo Latvijas sabiedrību. Vāciešiem 16.marts Latvijā ir interesants notikums, kas parāda, ka Latvijā ir pretrunīgi viedokļi par šādiem vēstures notikumiem, uzskata žurnālists.
„Tiklīdz tu viņiem izskaidro un iedod informāciju, viņi to ņem pretī. Nevienu reizi neesmu jutis, ka viņi teiktu - nē, mēs tomēr domājam, ka tādam gājienam nevajadzētu būt. Nevaru runāt par citiem, bet „Deutsche Welle” ir profesionāls medijs, un tas nebūs gadījums, kur [atspoguļojums] būs virspusējs, tendenciozs vai vienpusējs,” saka Ģelzis.
Somu žurnālists: Arī Ukrainas notikumu kontekstā 16.marts Somijā nav interesants
Lai gan starptautiskajos medijos ziņas par leģionāru piemiņas gājienu Rīgā 16.martā parādās ik gadu, ne visur Eiropā to uztver kā interesantu ziņu. To ilustrē somu žurnālista Markusa Kokanena stāstītais. Viņš Latvijā strādā kopš 2010.gada un veido ziņas dažādiem Somijas medijiem, tostarp sabiedriskajai raidorganizācijai YLE un vairākiem lielajiem laikrakstiem. Somus Latvijā interesē citas lietas. „Es parasti saku - Kontinentālā hokeja līga. Somijā hokejs ir ļoti populārs, un KHL spēlē daudz somu. Tāpat lielie politiskie jautājumi, valdību maiņas, Zolitūdes traģēdija. 16.marts somu medijiem nav interesants. Varbūt vienīgi kādreiz parādās kāda maza ziņa no starptautiskas ziņu aģentūras.
Šogad es piedāvāju to vairākām avīzēm, jo likās, ka varētu būt pietiekami interesanti - valdība lūgusi nevienam neapmeklēt 16.marta pasākumus, pamatojot to ar riskiem, kas saistīti ar notikumiem Ukrainā. Tas, ka Ukrainā notiekošais tā ietekmē Latviju, ka valdība pat nāk klajā ar šādu paziņojumu, man likās gana interesanti. Bet avīžu redaktoriem tas vienalga nelikās pārāk saistoši,” saka Kokanens.
Viņš pats 16.martu savos rakstos pieminējis tikai vienreiz - radio sižetā par Otrā pasaules kara veterānu izlīguma deklarāciju, jo redzējis to kā jaunu pavērsienu šajā vēsturiski sarežģītajā stāstā. Tomēr citādi šis jautājums Somijā neraisot lielu interesi.„Somi to redz vienkārši kā [kara] veterānu gājienu vienā citā Eiropas valstī. Turklāt tas notiek katru gadu. Cik ilgi tu rakstīsi, ka veterāni atkal devās gājienā? Somijā tas nav saistošs stāsts,” norāda žurnālists.
Savukārt Latvijas mediju telpā pēdējās dienās ceļu sācis aicinājums ignorēt 16.marta pasākumus visiem žurnālistiem. Kā uzskata aicinājuma autors, TV operators Andis Krivms, tieši žurnālisti ir abu pušu pamatauditorija un, kamēr būs skatītāji, būs arī izrāde.
