ĪSUMĀ:
- Institucionālā akreditācija vērtēs visu augstskolu kopumā, nevis katru studiju programmu atsevišķi.
- Izglītības iestādes norāda – pašreizējā sistēma ir pārāk birokrātiska un prasa daudz laika.
- Arī LTRK un LDDK atbalsta ieceri; cer uz augstskolu spēju ātrāk reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu.
- IZM atzīst – šobrīd akreditācija ir dārga un birokrātiska, tāpēc plānota pāreja uz institucionālo akreditāciju.
- Augstskolas vēlas šo procesu paātrināt un arī zināt noteikumus – kas tām būs jādara.
Plānotā institucionālā akreditācija nozīmēs, ka vērtēs ne katru studiju programmu atsevišķi, bet gan visu augstskolu kopumā.
Izglītības iestādes atklātā vēstulē norādījušas, ka pašreizējā sistēma ir pārāk birokrātiska un prasa daudz laika.
Vidzemes Augstskolas rektore Agnese Dāvidsone sacīja: "Esam oktobrī pabeiguši un noslēguši sava pēdējā studiju virziena akreditāciju, kas mums kopā ir aizņēmis trīs gadus. Mēs esam ļoti daudz administratīvā un visu citu iespējamo resursu notērējuši."
Savukārt Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes rektore Irina Pilvere pauda: "Mums vajag akreditēt katru studiju virzienu. Tā kā mūsu universitātei ir 14 studiju virzieni, tad katrā mums jāiziet šis lielais birokrātiskais process – jāsagatavo ziņojums, tad brauc eksperti pārbaudīt, jāsagatavo priekšlikumi, tas ir garš un smags process 14 reizes."
Ideja vērsties ar vēstuli pie atbildīgajām iestādēm pieder Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK), kura tādējādi cer uzlabot izglītības iestāžu spēju ātrāk reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu un arī uz novitātēm pasaulē
LTRK prezidents Aigars Rostovskis norādīja: "Mūsdienu dinamiskajā pasaulē tas pieprasījums strauji mainās un augstskolām arī ir jāreaģē. Uztaisīt vienu ģenerālo kvalitātes kontroli, pārbaudot, vai infrastruktūra ir atbilstoša, vai ir pietiekami profesoru, vai ir bibliotēkas, datu bāzes."
Līdzīgi domā arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kurai būtiski, lai darba tirgū ātrāk nonāk kvalitatīvi speciālisti
LDDK pārstāvis Rihards Blese atzīmēja: "Būtu jāiet uz sistēmu, kur augstskolām netiktu prasīti dati, kas jau ir pieejami valsts informācijas sistēmās. No mūsu puses es tikai gribētu šajā konceptuālā ziņojumā redzēt skaidri definētu kopējās kvalitātes nodrošinājuma sistēmu."
IZM atzina, ka šobrīd akreditācija ir nedinamiska, dārga un birokrātiska, kā arī norādīja, ka šāda pāreja uz institucionālo akreditāciju ir plānota.
IZM valsts sekretāra vietnieks Jānis Paiders norādīja: "Mēs plānojam, ka pirmā augstskolu un koledžu akreditācijas cikla laikā tiks saglabāta studiju programmu licencēšanas procedūra, ko veic "AIKA" pētījuma akadēmiskās informācijas centrs. Pēc rezultātu izvērtēšanas būs iespējams noteikt, kurām augstskolām varēs piešķirt tiesības pašām īstenot jaunu studiju programmu licencēšanu."
Augstskolas vēlas šo procesu paātrināt un arī zināt noteikumus – kas tām būs jādara.
Vidzemes Augstskolas rektore Dāvidsone sacīja: "Šis institucionālais akreditācijas formāts mums ļoti atvieglotu dzīvi, jo tad mēs akreditējam augstskolu kā vienu institūciju."
IZM sola, ka savlaicīgi centīsies informēt augstskolas par spēles noteikumiem, lai izglītības iestādes savlaicīgi varētu sagatavoties institucionālajai akreditācijas sistēmai.
