Ne visus palīglīdzekļus var sagādāt valsts
Lauras Veismanes dēlam ir bērnu cerebrālā trieka. Ģimenes dzīve ir cieši saistīta ar Tehnisko palīglīdzekļu centru, jo bērnam ir nepieciešami vairāki palīglīdzekļi pilnvērtīgai dzīvei – ortoze, kruķi, rolators un arī riteņkrēsls.
"Dienas laikā viņš šīs ortozes izmanto vairāk nekā astoņas stundas. Un tādā intensīvā veidā – starpbrīžos skraida ar klasesbiedriem un var tādējādi iekļauties klases kolektīvā. Piedaloties sporta stundās, viņš izmanto reverso rolatoru, kas palīdz viņam nedomāt par to, ka viņš var nokrist skrienot, kā tas ir ar kruķīšiem, kas ir nestabilāka lieta," stāstīja Veismane.
Bērna māte skaidroja, ka palīglīdzekļi dod bērnam pašpārliecinātību un viņš var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Taču ne visus no tiem varēja sagādāt valsts, tāpēc ģimenē nolēma rolatoru iegādāties ar valsts kompensācijas palīdzību. Veismane uzsvēra, ka ir būtiski, lai arī valsts piedāvājums paplašinātos un vecākiem nenāktos piemērotus un kvalitatīvus palīglīdzekļus meklēt pašiem.
Lielākie trūkumi sistēmā – birokrātija un nepilnības iesaistīto iestāžu sadarbībā
Palīglīdzekļu sistēmā gan ir vēl citi trūkumi, kuri krietni apgrūtina to saņemšanu. Jāņa Zemenes dēlam ir nepieciešama ortoze, kura arī sagādāta no valsts resursiem. Taču tēvs uzsvēra, ka procesu ļoti apgrūtina birokrātiskie šķēršļi.
"Papīru papīri, šādi un vēl tādi. Tādi atzinumi. Bet [saka] – tiekat galā. Aizbraucam uz vienu vietu un: jūs tiekat galā un paši sariktējat! Un beigās ir lēmums," sacīja Zemene.
Tieši birokrātija un nepilnības iesaistīto iestāžu sadarbībā atzītas kā viens no galvenajiem trūkumiem tehnisko palīglīdzekļu sistēmā.
Nereti vecāki kļūst par "kurjeriem" vai "tulkiem" dokumentu aprites nodrošināšanā, kā rezultātā palīglīdzekļu gaidīšanas ilgums palielinās. Un bērniem ar invaliditāti nereti laiks ir ļoti svarīgs. Īpaši gadījumos, kad ir atklāta pēkšņa, strauji progresējoša slimība un risinājums ir vajadzīgs ļoti ātri, un gaidīšana var pasliktināt atlabšanas rezultātus.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas rehabitoloģe Alisa Rjabikova norādīja: "Ortozes ir nepieciešamas šeit un tagad, bet iesniedzot dokumentus, paies vismaz 20 darba dienas, kamēr tas iesniegums tiks izskatīts. Un tad vislabākajā gadījumā ortozes izgatavošana paātrinātā kārtā aizņems trīs dienas, ja ir ļoti labvēlīgi apstākļi, ja tas ir tehniskais ortopēds, kas konsultē uzreiz, tepat nodaļā, un kas negaida, kamēr būs piešķirta nauda. Tādos gadījumos sanāk, ka mēs saskaramies ar labdarību no ražotāja puses, jo mēs nevaram gaidīt mēnesi."
Īpašā projektā centīsies būvēt bērnam draudzīgāku tehnisko palīglīdzekļu sistēmu
Lai rastu risinājumu, ir izstrādāts projekts "Es un Tu, Mēs". Tajā iekļauts risinājumu plāns, kurš tostarp sevī ietver pacientu kategorizēšanu akūtajos, subakūtajos un hroniskajos pacientos. Lai paātrinātu sistēmas darbību, ir noteikts algoritms, kā ar katru pacientu jāstrādā. Piemēram, akūto pacientu situācijas izskata multidisciplināra komanda, savukārt subakūtiem un hroniskiem pacientiem skatās pēc palīglīdzekļu sarežģītības pakāpes.
Plānots, ka šāds algoritms samazinās gaidīšanas laiku un palīdzēs izvairīties no gadījumiem, kad bērns saņem nepiemērotu tehnisko palīglīdzekli.
Projekta vadītāja Karīna Pētersone atzīmēja: "Mēs ļoti ceram, ka [attaisnosies] šis divu gadu darbs – esam iedevuši tādu platformu, uz kuras būvēt bērnam draudzīgāku tehnisko palīglīdzekļu sistēmu. Un mēs ticam, ka to var izdarīt."
Labklājības ministrijā skaidroja, ka tuvākajos gados uzlabojumi sekos. Ir uzsākts projekts par Eiropas Savienība fondu naudu, kurā plāno elektronizēt dokumentu apriti, kā arī nodrošināt informācijas apriti E-veselībā.
