Situācija saspringta
Kā ziņots, no 15. augusta Valsts robežsardze papildus mobilizējusi dienestā esošos robežsargus ārējās valsts robežas apsardzībai, ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Tāpat atbalstu robežsardzei palielinās Nacionālie bruņotie spēki.
Otrdien, 15. augustā, Valsts robežsardzes amatpersonas novērsušas 40 cilvēku mēģinājumu nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas valsts robežu, kopumā šogad no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 5839 cilvēki, informēja Valsts robežsardzē. Kopumā šogad humānu apsvērumu dēļ uzņemti 292 cilvēki.
Iekšlietu ministrs atzina, ka robežpārkāpēju skaits ievērojami pieaudzis, tāpēc darbi rit saspringti.
Signāls, ka "nekādu joku nebūs"
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja, ka papildspēku mobilizācija uz Latvijas–Baltkrievijas robežas ir proaktīva rīcība un signāls, ka "nekādu joku nebūs".
"Šī ir proaktīva rīcība. (..)
Mēs vienkārši palielinām savu klātbūtni un raidām skaidru signālu gan mūsu sabiedrībai, gan Baltkrievijas varasiestādēm, ka nekādu joku te nebūs," sacīja Kariņš.
Tikmēr Kučinskis robežsargu mobilizēšanu vērtēja kā loģisku soli, kas izdarīts līdz ar robežas pārkāpēju skaita pieaugumu. Šāds lēmums pieņemts atbilstoši robežas apsargāšanai izstrādātajiem algoritmiem, klāstīja iekšlietu ministrs.
Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) uzdeva Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nosūtīt papildu spēkus atbalsta sniegšanai Valsts robežsardzei uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.
Esmu uzdevusi @Latvijas_armija palielināt atbalstu @VRS_gov_lv uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.
— Ināra Mūrniece (@IMurniece) August 15, 2023
Kopā ar sabiedrotajiem turpinām organizēt militārās mācības Latgalē, jo tā gan trenējam aizsardzības spējas, gan palielinām reģionā izvietoto karavīru skaitu. #LatvijasArmija #NBS pic.twitter.com/sTCphIB9UZ
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Situāciju uz Latvijas austrumu robežas vēl vairāk saasināja notikumi pēc Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" sarīkotā militārā dumpja Krievijā. "Vagner" vienojās ar Kremli par došanos trimdā uz Baltkrieviju. Lukašenko jau izteicis netiešus draudus par "vāgneriešu" vēlmi doties uz Poliju. Uz to Polija reaģēja, pastiprinot savu aizsardzību valsts austrumos.
No 15. augusta Valsts robežsardze papildus mobilizējusi dienestā esošos robežsargus ārējās valsts robežas apsardzībai, ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.
