ĪSUMĀ:
- Mediķu arodbiedrība pārmet VM un valdībai trīspusējās vienošanās nepildīšanu.
- VM: Tikšanās ar LVSADA notiek regulāri, ziņas par gatavošanos streikam to laikā neizskanēja.
- LVSADA grib vidējās darba samaksas pieaugumu ārstiem, funkcionālajiem speciālistiem un darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas.
- Arodbiedrība sagaida no VM konstruktīvas sarunas par valsts budžeta papildu finansējumu veselības nozarei.
- Keris: Streika gadījumā mediķu griba aizstāvēt savas un pacientu intereses būs jūtama.
Rudzīte norādīja, ka minētā vienošanās tika panākta šī gada 7. marta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdē.
"Vienošanās paredz, ka gadījumā, ja VM tiek iedalīti papildu līdzekļi no budžeta pārdales šī gada laikā,
tad starp izlietošanas prioritātēm tiek iekļauta valsts garantētās mēneša vidējās darba samaksas paaugstināšana ārstiem un ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas," norādīja Rudzīte.
Veselības ministrijas pārstāve Barbara Ālīte, komentējot LVSADA paziņojumu, sacīja, ka VM regulāri notiek tikšanās ar LVSADA un arodbiedrība šo tikšanos laikā par gatavošanos streikam neko neesot minējusi. Plašākus komentārus par LVSADA paziņojumu VM solīja sniegt pēc tikšanās ar arodbiedrību.
Vēl otrdien, 15. augustā, dienā, kad arodbiedrība nāca klajā ar minēto paziņojumu, bijusi plānota tikšanās, kas pēc LVSADA priekšsēdētāja Valda Kera iniciatīvas pārcelta uz ceturtdienu, norādīja VM pārstāve. Savukārt 23. augustā gaidāma Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēde.
Ālīte norādīja, ka jautājumi par finansējumu veselības aprūpei ieplānoti gaidāmo sēžu darba kārtībā.
Arodbiedrība pieprasa finansējumu algu palielināšanai
LVSADA paziņojumā vērsusi uzmanību, ka vidējās darba samaksas pieaugums ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem vēl 4,5% apmērā nodrošinātu to, ka divu gadu periodā viņu vidējās darba samaksas pieaugums, līdzīgi kā pārējām ārstniecības personām, sasniegtu 16%. Tāpat LVSADA norādīja, ka darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas, darba samaksas pieaugums nepieciešams tādēļ, ka no šī gada aprīļa tas paaugstināts par nepilniem 23 eiro.
LVSADA apgalvoja, ka 7. jūlijā saņēmusi vēstuli no VM, pēc kuras varot secināt, ka ministrija vienošanos nepildīs, jo "primārais kritērijs papildu finansējuma nodrošināšanai ir papildu pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kā arī valsts budžeta ierobežotās finansiālās iespējas, citu nozares neatliekamu pasākumu aktualitāte un pasākuma finansiālā ietekme uz nākamajiem gadiem".
Tikmēr Ālīte norādīja, ka mediķu atalgojuma celšana VM allaž bijusi prioritāte.
Keris: Pašreizējā valdība negrasās pildīt trīspusēju vienošanos
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris intervijā Latvijas Radio sacīja, ka arodbiedrība streiku labprāt nerīkotu, bet "pašreizējā valdība negrasās pildīt trīspusēju vienošanos, kas tika panākta šī gada martā".
Runājot par papildu 140 miljoniem, kas no citu ministriju ietaupītā pārdalīti VM, "situācija nav tik skaista, kā gribētos, jo šobrīd reāli piešķirti ir tikai 57 [miljoni] un par pārējiem nav konkrēta grafika, kad šī nauda parādīsies", norādīja Keris, paužot, ka vēlas konkrētību, lai VM zinātu, ar ko rēķināties. "Premjers to nav izdarījis, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir labi, ka viņš nolēmis demisionēt."
Komentējot, cik daudz mediķu varētu piedalīties streikā, ja tāds notiks, Keris sacīja, ka "mediķu griba aizstāvēt savas un pacientu intereses būs jūtama".
"Neieteiktu valdībai ar to spēlēties, jo tie cilvēki, kuri no politiķu vidus iepriekš nenovērtēja mediķu protestu efektivitāti, par to ir maksājuši ar savām politiskajām karjerām," pauda Keris.
LVSADA šobrīd izvirzītās prasības paredz, ka no 2023. gada 1. septembra par 4,5% tiek paaugstināta valsts garantētā mēneša vidējā darba samaksa ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem par 4,5%, kā arī par 70 eiro tiek paaugstināta valsts garantētā mēneša vidējā darba samaksa ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas.
Līdztekus minētajām prasībām LVSADA sagaida no VM konstruktīvas sarunas par valsts budžeta papildu finansējumu veselības nozarei 2023. un 2024. gadā.
KONTEKSTS:
Mediķi jau ilgāku laiku prasījuši algu pieaugumu. LVSADA pērn 23. augustā Veselības ministrijā (VM) iesniedza divas streika prasības, prasot palielināt darba samaksu veselības jomā strādājošajiem. Šāds solis sperts, jo arodbiedrībā uzskatīja, ka nav izdevies novērst ministrijas diskriminējošu attieksmi pret mazāk atalgotajiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Tādēļ tā prasīja paaugstināt vidējo darba samaksu atbalsta personālam, kas nav ārstniecības personas, katru gadu par 5% līdz 2024. gadam.
Savukārt otra prasība bija paaugstināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām katru gadu par 10% līdz 2024. gadam.
LVSADA norādīja, ka, lai mediķu darba samaksa augtu līdzvērtīgi darba samaksas pieaugumam valstī, vajadzīgi ne mazāk kā 75 miljoni eiro. Arodbiedrība sarunās ar VM panāca konceptuālu vienošanos, ka 2022. gadā tiek palielināta vidējā darba samaksa tarifu daļā par 10% visām ārstniecības personām. Tomēr valdība nākamā gada budžetā lēma ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam atvēlēt 35 miljonus eiro.
Tādēļ arodbiedrība pieņēma lēmumu rīkot veselības nozares brīdinājuma streiku un protesta akciju 2022. gada vasarā.
Tikmēr valdībai, pārskatot citu ministriju budžetus, izdevies rast veselības aprūpei trūkstošos 140 miljonus eiro. Vislielākā daļa – 57 miljoni eiro – rasti, ministrijām un citām valsts iestādēm pārdalot ietaupījumus. Ievērojamas summas veselības aprūpei pārdalīt spējusi Ekonomikas ministrija, no kuras piešķirti 12 miljoni eiro, virs 10 miljoniem pārdalīti arī no Satiksmes ministrijas.
