Augšdaugavas novada Berķenelē esošās Raiņa mājas apkopējai Taisijai 7. augusta negaiss pamatīgi apskādēja gan viņas darba vietu, gan privāto auto. Pašvaldības iestādei – muzejam – būs jāmaina ne vien izsistie logi, bet arī dakstiņu jumts. Auto gan Taisija neremontēs. Tam nebija KASKO apdrošināšanas.
Daudzi, kuri savas mājas bija apdrošinājuši, ar izmaksāto nav apmierināti, vērtēja Augšdaugavas novada domē. Rindas ar iesniegumiem pēc zaudējumu kompensācijām bija garas.
Lai gan iepriekšējais premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") drīz pēc vētras uzsvēra, ka valsts palīdzēs tiem, kas nebija apdrošinājuši savus īpašumu, pēcāk lēma citādāk – piemaksāt, ja apdrošinātāja izmaksātā summa ir mazāka, nekā pienākas, saņemot valsts kompensāciju.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Ilze Oša norādīja, ka apdrošināšanas un valsts, pašvaldības atbalsti ir kombinējami, bet svarīgi, lai nebūtu dubultā finansēts viens un tas pats izdevums.
Bet kāpēc apdrošinātāju izmaksātas summas ir mazas?
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins skaidroja, ka īpašumi jāapdrošina uz lielākām summām: "Tāda slimība apdrošināšanas tirgū, kas nāk līdzi no padomju laikiem. Īsti tirgus vai aizvietošanas vērtības nebija reāli nosakāmas, cilvēki savus īpašumus apdrošina uz nepareizām vērtībām."
Augšdaugavas novadā, skatot iesniegumus, izgaismojusies vēl cita piepilsētas pašvaldībai raksturīga problēma – daudzi, kas vēlas saņemt kompensācijas, nemaz nav sakārtojuši īpašuma dokumentus. Šādos gadījumos kompensāciju atsaka.
Augšdaugavas novada Sociāla dienesta vadītāja Anna Jegorova sacīja, ka nu šiem cilvēkiem būs motivācija sakārtot īpašuma tiesības kā dzīvojamām ēkām, tā, piemēram, vasarnīcām.
Valsts saņēmusi no septiņām pašvaldībām informāciju par nepieciešamību piešķirt 4,5 miljonus eiro, no kuriem kompensācijās privātīpašniekiem izmaksātu 1,8 miljonus eiro. Tātad vairāk pašvaldības prasa saviem īpašumiem, tostarp ceļiem. Savukārt Apdrošinātāju asociācijā lēsa, ka uzņēmumi par postījumiem nekustamajos īpašumos būs izmaksājuši 5–6 miljonus eiro.
KONTEKSTS:
7. augustā Latvijā plosījās negaiss ar stiprām vēja brāzmām, vietām arī lietusgāzēm un lielgraudu krusu. Sākotnēji negaiss skāra Kurzemi un valsts centrālo daļu, īpaši smagus postījumus nesot Dobeles novadā, vakarā tas skāra Latvijas austrumu daļu.
Pērkona negaisa laikā Latgalē gājis bojā cilvēks, kuram uzkrita koks. Vēl astoņi cilvēki vētrā ir cietuši, cilvēkiem uzkrituši koki, vienā gadījumā – jumta gabals, cilvēki cietuši arī no krusas graudiem.
Pēc lielgraudu krusas postījumiem tika slēgta arī Jaunpils pils. Dabas stihijā pamatīgi cietis valsts nozīmes kultūras pieminekļa jumts.
Vētras nodarītie postījumi pašlaik aplēsti 11 miljonu eiro apmērā. Valsts varētu uzņemties līdz 90% izmaksu vētras postījumu novēršanai pašvaldībās. Individuālām dzīvojamām mājām varētu būt pieejams vienreizējais atbalsts līdz 3000 eiro, nepārsniedzot 20 eiro par kvadrātmetru. Savukārt daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem atbalsts būtu nodrošināts 20 eiro par kvadrātmetru.
