Saeimas sēdei iespējams sekot arī LSM.lv tiešraidē! Lai valdību apstiprinātu, par to jānobalso vairākumam klātesošo deputātu.
Bijušie partneri "Jaunajai Vienotībai" velta skarbus vārdus
Debates piektdien atklāja premjera amata kandidāte Siliņa, kura norādīja, ka valdība uzreiz risinās sāpīgākos jautājumus – elektrības un kredītu maksājumu pieaugumu. Tāpat Siliņa pauda apņēmību ratificēt tā dēvēto Stambulas konvenciju un pieņemt kopdzīves regulējumu.
Vēlāk Saeimas tribīnē kāpa koalīcijā bijušie "Jaunās Vienotības" partneri no AS un NA, kuri netaupīja arī skarbus vārdus saistībā ar "Jaunās Vienotības" izvēli veidot jaunu valdību kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem".
NA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars jauno koalīciju nosauca par "bezprincipu koalīciju", pārmetot "Jaunajai Vienotībai" sadarbību ar ZZS.
"Ar tādiem pamatiem, kādi ielikti kopš maija, ar tādiem būs jāstrādā jaunajai koalīcijai. (..) Dzēšot sarkanās līnijas, liekas, ka jaunā koalīcija nodzēsusi vispār jebkādas līnijas, liekas, ka nodzēsta robeža starp slikto un labo. (..) Aizkulišu vienošanās par amatiem ļauj maldināt sabiedrību un pārkāpt reiz dzelžainos principus. Kopš maija stiķētās koalīcijas pamati ir šķībi un ļengani. Ir izveidota bezprincipu koalīcija," pauda Dzintars.
Dzintars pauda NA frakcijas pārliecību par to, ka nākamā koalīcija "pieņems Latvijas nākotnei sliktu lēmumu".
Arī AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars neslēpa sašutumu par nākamo valdību. Viņš bija lakonisks: "Maza deklarācija, mazi mērķi un valdība, aiz kuras stāv mazs cilvēks. (..) Šī nebūs valdība par pārmaiņām un labiem darbiem, tā būs viena politiskā spēka legalizēšanas valdība."
Tavars "Jaunajai Vienotībai" arī pārmeta tās apgalvojumus par to, ka AS "paralizējis valdības darbu". Tavars pauda: "Tas viss ir bijis pilnīgi un vienīgi absolūtas pupu mizas."
Ar īpašu iznācienu izcēlās deputāts Česlavs Batņa (AS), kurš ar plakātu palīdzību atsaucās uz iepriekšējo Valsts prezidentu Egilu Levitu.
Kad Levitam jūnijā jautāja, vai viņš būtu gatavs nominēt amatam premjeru, kurš veidotu koalīciju ar ZZS, kas nav distancējusies no ASV sankcijām pakļautā sava premjera amata kandidāta Aivara Lemberga, viņš atbildēja: "Ne ar manām rokām."
Smiltēns: "Jaunā Vienotība" nodevusi savus principus
Asu kritiku topošajai valdībai veltīja arī Saeimas spīkers Edvards Smiltēns (AS). Viņš pauda, ka "Jaunā Vienotība" atkal pievērsusies tai tik ļoti "ierastajām varas spēlītēm", savu mērķu sasniegšanai izmantojot jebkurus līdzekļus. Jaunā valdība, pēc viņa domām, nav tapusi kopīgu vērtību vārdā, bet gan slepenas norunas rezultātā – lai iegūtu Valsts prezidenta posteni, tā "banāli notirgoja vietas valdībā". Taču tā esot tikai redzamā puse, jo nav zināms, kādas "politiskās un ekonomiskās intereses tiks apkalpotas, uz kādiem jautājumiem tiks aizvērtas acis".
"10. maija līgums acīmredzot ir ciets (..) Lembergs ir šīs valdības vārds, tās cena un jēga," sacīja Smiltēns, pārmetot "Jaunajai Vienotībai" principu nodošanu.
"Jūs gadu desmitiem savu politisko kapitālu esat balstījuši uz cīņu ar oligarhiem, korupciju, valsts nozagšanu (..) Jautājums, kad jūs melojāt – tagad vai tad? Kad jūs nodevāt savus principus – tagad vai toreiz? Kad lai vēlētājs jums tic un uzticas?" vaicāja Smiltēns.
Runas noslēgumā Smiltēns topošajai premjerei Siliņai dāvināja Džordža Orvela leģendāro grāmatu "1984" kā atgādinājumu par patiesu vārdu nozīmi, fundamentālo atšķirību starp valsts vadīšanu un valdīšanu. "Un, kā Orvels to bija domājis, – kā brīdinājumu," piebilda Smiltēns.
Līdzšinējā opozīcija aicina sadarboties
Parlamentārieši no līdzšinējās opozīcijas aicināja AS un NA deputātus sadarboties, lai Saeimā veidotos spēcīga opozīcija. Vienlaikus arī opozīcijas esošie politiķi neslēpa kritiku pret iepriekšējo un nākamo iespējamo valdību.
Piemēram, parlamentārietis Aleksejs Rosļikovs ("Stabilitātei!") pauda: "Esošā valdība ir bijusi totāla izgāšanās mūsu Latvijai, nākamā valdība – nebūs labāka."
Savukārt partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers savas frakcijas vārdā nosodīja ZZS par viņu principu neievērošanu. Proti, Šlesers uzskata, ka nav pieļaujama ZZS piekāpība jautājumos par Stambulas konvencijas ratifikāciju un partnerattiecībām, jo partija iepriekš saviem vēlētājiem to neesot solījusi.
Šlesers pauda: "Tas, ka opozīcijas partija vēlas nonākt pozīcijā, ir pašsaprotami. Bet, ja jūs nobalsosiet par Stambulas konvenciju – jūs nebūsiet šajā Saeimā, vēlētāji jums to nepiedos. (..) Ja tas notiks, tā būs politiskā korupcija."
Tāpat Šlesers atzina, ka partija "Latvija pirmajā vietā" būs gatava atbalstīt nākamās valdības iniciatīvas ekonomikas jautājumos, ja tiks piedāvātas kvalitatīvas ieceres, piemēram, dzīves dārdzības mazināšanai un darbaspēka problēmu risināšanai. "Mēs atbalstīsim valdības iniciatīvas kā konstruktīva opozīcija. Mēs arī kritizēsim to, kas nav sabiedrības interesēs. Līdz ar to vienā pusē ir atbalsta roka, bet otrā rokā ir pātaga," bilda Šlesers.
KONTEKSTS:
Jauna valdība jāizveido, jo pēc neveiksmīgām koalīcijas paplašināšanas sarunām no amata atkāpās premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Viņš šajā amatā bija kopš 2019. gada 23. janvāra, šajā laikā izveidojot divus Ministru kabinetus.
Jaunās valdības izveidi uzticēja Evikai Siliņai ("Jaunā Vienotība"), kura mēģināja izveidot iespējami plašāku koalīciju, taču līdzšinējie partneri – Nacionālā apvienība – atteicās sadarboties ar "Progresīvajiem", bet "Apvienotais saraksts" pēc ļoti ilgām pārdomām arī nolēma palikt opozīcijā.
Jauno valdību veidos trīs politiskie spēki – "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība un "Progresīvie". Koalīcijai ir 52 balsis Saeimā, bet atbalstu tai solījis arī neatkarīgais deputāts Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai").
Iepriekšējā valdība, kurā darbojās "Jaunā VIenotība", "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība, sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās ar tobrīd opozīcijā esošo ZZS un "Progresīvo" balsīm šajā amatā ievēlēja "Jaunās Vienotības" virzīto kandidātu – ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.
