ĪSUMĀ:
- Valdības centrā būs cilvēks.
- Valdība uzreiz risinās sāpīgākos jautājumus – elektrības un kredītu maksājumu pieaugumu.
- Saeima ratificēs tā dēvēto Stambulas konvenciju, pieņems kopdzīves regulējumu.
- Prioritātes būs arī valsts drošība, aizsardzības spēju stiprināšana, ekonomikas izaugsme.
- Valdības mērķis – plašs, spēcīgs vidusslānis.
- Valdība būs kā komanda, premjere – atvērta kritikai.
Uzsvars uz līdztiesību sabiedrībā
"Šajā laikā esmu saņēmusi daudzus laba vēlējumus un iedrošinājuma vārdus no Latvijas sievietēm. Un man arī lepnums, redzot katru sievieti vai meiteni, kura kļūst par līderi savā jomā," sacīja Siliņa.
"Tomēr sievietes kļūšana par valdības vadītāju nebūt nenozīmē, ka tagad ar līdztiesību viss ir kārtībā. Vēl ir, ko darīt, tāpēc ratificēsim konvenciju par vardarbības pret sievietēm novēršanu," viņa sacīja.
Līdztiesības jomā ir arī jānodrošina visu ģimeņu aizsardzība, pieņemot kopdzīves regulējuma de minimis pakotni, turpināja topošā premjere.
"No šiem jautājumiem nebaidāmies un ar tiem nebaidīsim citus, mēģinot mākslīgi šķelt sabiedrību laikā, kad mums ir jābūt saliedētiem. Šos iekavētos mājasdarbus vienkārši izdarīsim un pieliksim tiem punktu,"
uzsvēra Siliņa.
Nekavēsies ar sāpīgāko jautājumu risināšanu
Ja jaunā valdība piektdien, 15. septembrī, saņems Saeimas atbalstu, tā bez kavēšanās risinās jautājumus, kas pašlaik uztrauc Latvijas cilvēkus visvairāk – elektrības rēķinu un mājokļa kredītu maksājumu pieaugumu.
"Tas ir arī jautājums par kadastrālo vērtību izmaiņām no 2025. gada, lai nesamērīgi nepieaugtu maksājumi, bet vienlaikus netiktu apstādinātas investīcijas," viņa turpināja. "Tāpēc mums arī ir valdība – lai dotu skaidras atbildes cilvēkiem par to, kas viņus sagaida, kā arī sniegtu atbalstu un radītu kompensējošos mehānismus tiem, kuri izmaksu pieaugumu nevar atļauties."
Valdības centrā – cilvēks
Siliņa uzsvēra, ka valdības centrā būs cilvēki: "Tas nozīmē, ka es un valdības komanda strādās tā, lai Latvijas cilvēki – skolēni, studenti, uzņēmēji, pacienti, mammas, tēti, vecvecāki – justu, ka valsts strādā viņu labā, nevis ir vienaldzīga vai kalpo tikai procesam."
"Mans darbs būs vērsts uz to, lai uzņēmējs justu, ka viņu neapgrūtina ar lieku birokrātiju. Skolēns justu, ka viņš saņem izglītību, ar kuru var konkurēt gan vietējās, gan ārvalstu augstskolās. Cilvēks, kas piedzīvo vardarbību, justu, ka valsts grib un spēj viņu pasargāt. Pacients – ka rindas kļūst īsākas. Seniors – ka kļūst sociāli aizsargātāks. Lai katra ģimene sajustu, ka tā ir Latvijai vajadzīga."
Prioritāte būs valsts drošība un valsts aizsardzības spēju stiprināšana un straujāka ekonomikas izaugsme. Valdība pilnībā turpinās uz Rietumiem vērsto ārpolitikas kursu.
"Topošās valdības mērķis ir plašs, spēcīgs vidusslānis Latvijā," sacīja Siliņa. "Lai to panāktu, mēs virzīsimies uz ilgtspējīgu iekšzemes kopproduktu, audzējot produktivitāti, investīcijas, eksportu un nodarbinātību."
Viņa solīja arī mazināt birokrātiju, lai uzņēmējiem būtu iespējas attīstīties.
Valdība – kā komanda, atvērta kritikai
Siliņa uzsvēra, ka valdība, ja tā saņems Saeimas uzticību, strādās kā komanda, viņa aicināja sabiedrību sekot līdzi tās deklarācijas izpildei, norādīt, ko tajā vajag pilnveidot.
"Mans darba stils ir atvērts un demokrātisks, tātad arī atvērts jūsu kritikai.
Viņa solīja sekot Atmodas ideāliem, vairot cilvēku uzticību valstij, lai pieaugtu Latvijas iedzīvotāju labklājība un cilvēki justu, ka noteikumi Latvijā visiem ir vienādi.
"Es vadīšu nākamās valdības komandu un atbalstīšu ministrus, pārstāvot tieši šos principus," runas noslēgumā sacīja Siliņa.
KONTEKSTS:
Jauna valdība jāizveido, jo pēc neveiksmīgām koalīcijas paplašināšanas sarunām no amata atkāpās premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Viņš šajā amatā bija kopš 2019. gada 23. janvāra, šajā laikā izveidojot divus Ministru kabinetus.
Jaunās valdības izveidi uzticēja Evikai Siliņai ("Jaunā Vienotība"), kura mēģināja izveidot iespējami plašāku koalīciju, taču līdzšinējie partneri – Nacionālā apvienība – atteicās sadarboties ar "Progresīvajiem", bet "Apvienotais saraksts" pēc ļoti ilgām pārdomām arī nolēma palikt opozīcijā.
Jauno valdību veidos trīs politiskie spēki – "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība un "Progresīvie". Koalīcijai ir 52 balsis Saeimā, bet atbalstu tai solījis arī neatkarīgais deputāts Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai").
