No 2021. gada 1. decembra tiesās sākta "E-lietas" pakāpeniska ieviešana tiesvedībā. Drīz pēc tam tiesneši ziņoja par trūkumiem sistēmā.
Taču arī pusotru gadu vēlāk sistēmā aizvien ir būtiskas problēmas.
Strupišs norādīja, ka kopumā digitāla sistēma tieslietās ir vajadzīga, taču ne tādā izpildījumā, kādā tā tika izveidota. "E-lieta" neesot ērta lietošanai. Piemēram, tajā ir problēmas ar meklēšanu un arī problēmas ar dokumentu nosaukumiem.
"Ja lietā ir 20 sējumi, 200 dokumenti. Nav pat vienotas sistēmas, kā tos dokumentus nosaukt. Piemēram, ja man vajag kaut kādu lēmumu, ierakstu "lēmums", un man izmet ārā 10 lēmumus. Man jāatver katrs no tiem, lai paskatītos, kurš ir īstais," zināja stāstīt Strupišs.
Turklāt sistēma ir lēna. Kādā no demonstrējumiem dokumentu nevarēja atvērt pat 10 minūšu laikā. Īpaši problemātiski tas ir tad, ja lieta jāatver tiesas zālē.
Tieslietu padome apkopo ziņojumus par trūkumiem sistēmā. "Lēnā garā viena pa vienai tās blusas tiek izķertas," sacīja Strupišs.
Tiesu darba pāreja uz darbu pilnībā digitālā formātā plānota pakāpeniski līdz 2023. gada 1. decembrim. Pašlaik paralēli "E-lietai" tiek strādāts arī papīra formātā.
Taču AT priekšsēdētājs zināja teikt, ka Tieslietu ministrija virzīs likumprojektu, lai pārceltu "E-lietas" pilnīgas ieviešanas termiņu.
Strupišs gan uzskata, ka "reizēm vieglāk nojaukt veco un būvēt jaunu māju". Sistēmas arhitektūra esot aplama pašos pamatos.
"Kad sāka izstrādāt "E-lietas" modeli, ar tiesām neviens pat nepakonsultējās," viņš piebilda.
