Kā stāsta mākslas zinātnieks Imants Lancmanis, Mežotnes pils atjaunošana bija ilga, pamatīga un ļoti kvalitatīva. Tā noslēdzās 2001. gadā, kad "Valsts nekustamie īpašumi ieguldīja daudz naudas.
Tikpat liels dārgums kā Rundāles pils
Arhitektoniskā un mākslinieciskā ziņā Mežotnes pils ir līdzvērtīga Rundāles pilij. Atšķiras tikai stili. Rundāle ir baroka un rokoko paraugs, bet Mežotne - izcila klasicisma un ampīra pils. Abas tapa pēc itāļu arhitektu metiem. Rundāli projektēja Frančesko Rastrelli, bet Mežotni - Džakomo Kvarengi.
18. un 19. gadsimta mijā celtā pils ir Latvijā pirmā augstā klasicisma celtne ar kolonnu portiku. Unikāla, tam laikam neordināra ir iekšējā apdare. Arī glezniecības un mākslīgā marmora darbiem nav līdzvērtīgu Latvijā.
"Latvijā, kas tik ārkārtīgi cietusi 20. gadsimtā no kariem, revolūcijām un padomju laika postījumiem, mēs nevaram būt izšķērdīgi. Mums nav nekā. Mums ir Rundāles pils kā viens eksemplārs par brīnumu izglābies un otrs, šī Mežotnes pils. Vairāk nav," secina Lancmanis.
Arī pils parks īpašs. Viens no pirmajiem apzināti veidotajiem ainavu parkiem Latvijā. 1931. gadā firsts Anatols Līvens Pieminekļu valdes līdzstrādniekam stāstījis, ka parka ierīkošanas projekts bijis pat dārgāks par pašas pils projektu.
Pils nav biznesa objekts
Kā uzsver Lancmanis, argumentu ir pietiekami daudz, lai Mežotnes pili saglabātu valsts īpašumā. To nedrīkst pārdot.
"Es ļoti labi zinu, kā pilīm iet plašajā Eiropā, es zinu, kas notiek Francijā, kādā veidā cenšas pārdot pilis. Jūs varat nopirkt pili par 2 miljoniem eiro. Neviens negrib pirkt. Kur nu vēl mazajā Latvijā. Es pārāk labi labi apzinos šo realitāti."
"Un nevaru iedomāties, ka kāds būtu tik traks, lai gribētu uzņemties kā milzīgu slogu, no kā pelņu gūt nevar nekad."
Taisīt biznesu ar pili Latvijā pie ierobežotām tūrisma iespējām nav iespējams.
Mežotnes pilij jākļūst par Rundāles pils muzeja filiāli. Vēstulei ar šādu aicinājumu valsts amatpersonām pievienojies arī bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse, mūziķis Igo un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki.
Varētu izveidot muzeju
"Pils restaurēta par mūsu nodokļu maksātāju naudu, kas ir arī ir ļoti svarīgi. Plus tās ir darba vietas vietējiem iedzīvotājiem. Tas ir tūrisms un arī izglītība jaunajai paaudzei," stāsta Mazās Mežotnes pils īpašniece un Pētera Vaska fonda vadītāja Regīna Deičmane.
Portālā "ManaBalss.lv" viņa ierosinājusi arī parakstu vākšanu.
"Es ticu tam, ka mūsu valdība, mūsu ministri ir gana inteliģenti, lai saprastu, ka pilij vienkārši ir jāatrod līdzekļi. Tie nav nekādi miljoni. Tie maksimums varētu būt 300 tūkstoši eiro. Es ticu, ka mūsu valsts nav tik nabadzīga."
Ir visas iespējas Mežotnes pilī atvērt muzeju, pārliecināts Imants Lancmanis, kura vadībā savulaik atdzima Rundāles pils. Ir saglabājusies arī daļa no Mežotnes pils interjera priekšmetiem. Tie atrodas Rundālē un var jebkurā brīdī atgriezties.
Mežotnes, Bauskas un Rundāles pils kopā varētu veidot "zelta trijstūri" Zemgales tūrisma maršrutā.
Pēc tam, kad ziņas par pils nomas tiesību izsolīšanu uz 30 gadiem vai pat pārdošanu radīja sabiedrības neapmierinātību, Kultūras ministrija nu pavēstījusi - tiks veidota darba grupa, lai rastu risinājumu.
Ministrijas prioritāte esot ne vien saglabāt unikālo Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu, bet nodrošināt, lai Mežotnes pils arī turpmāk ir pieejama sabiedrībai.
