Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos pēc iespējas ātrāk izceļot no Ukrainas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 9 mēnešiem.

Ņemot vērā iespējamus aviosatiksmes sarežģījumus, Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos pēc iespējas ātrāk izceļot no Ukrainas.

Ārlietu ministrija 11. februārī izplatīja aicinājumu Latvijas valstspiederīgajiem tuvākajā laikā izceļot no Ukrainas, ņemot vērā Krievijas radīto nopietno drošības apdraudējumu pie Ukrainas robežām un ticamus situācijas saasināšanās draudus.

Ministrija izceļošanai aicina izmantot jebkuru no pieejamajiem drošajiem pārvietošanās veidiem – avioreisus vai sauszemes maršrutus, kas ved uz vai caur Eiropas Savienības/NATO dalībvalstīm. Latvijas valstspiederīgos, kuri pamatotu iemeslu dēļ nevar izceļot no Ukrainas, aicina reģistrēties Konsulārajā reģistrā vai pieteikties Latvijas vēstniecībā Kijevā un sekot līdzi aktuālajai informācijai.

Ārlietu ministrija aicina šobrīd neceļot uz Ukrainu.

Ārlietu ministrija brīdinājumus par situāciju turpina izplatīt arī īsziņu veidā visiem Latvijā reģistrētajiem mobilo sakaru abonentiem, kuri patlaban uzturas Ukrainā.

Latvijas vēstniecība strādā pilnā apjomā un pastiprinātā režīmā.

KONTEKSTS:

Virkne valstu aicinājušas savus pilsoņus pamest Ukrainu pēc tam, kad Amerikas Savienotās Valstis brīdināja, ka drīzumā varētu sākties jauns Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. Tomēr rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus novērst Krievijas uzbrukumu Ukrainai. 12. februārī notika telefonsarunas starp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ASV prezidentu Džo Baidenu, kā arī starp Putinu un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Tikmēr Iekšlietu ministrija izstrādājusi plānu gadījumam, ja Latvijā ierodas liels skaits cilvēku no Ukrainas.

Jau pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī. Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās. Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai. ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti