13. Saeimas deputāti turpinās mēģinājumus sakārtot Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesības

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien, 27. novembrī, lēma turpināt darbu pie likuma projekta, kas paredz noteikt Rīgas Svētā Pētera baznīcas juridisko piederību, informē Saeimas preses dienests.

Komisija nolēma turpināt darbu pie vairākiem likumprojektiem, kuru izskatīšana netika pabeigta 12. Saeimas laikā. Tostarp komisijas deputāti lēma virzīt tālākai izskatīšanai jauna likuma projektu Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu atbalstam, kas aptver arī jautājumu par to juridisko statusu. Komisija virzīs tālākai izskatīšanai arī jauna Kultūras centru likuma projektu, kurā plānots noteikt kultūras centru statusu Latvijā, lai nodrošinātu to darbības nepārtrauktību un attīstības iespējas.

Kopumā 13. Saeima var lemt par 145 likumprojektu pārņemšanu, kuru izskatīšana nav pabeigta iepriekšējā Saeimas sasaukumā.

Saeimas kārtības rullis paredz — ja iepriekšējā Saeima savu pilnvaru laikā nav pabeigusi likumprojekta izskatīšanu, bet tas izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima savā pirmajā sesijā var lemt, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma. Iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanu var rosināt Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisija vai ne mazāk kā pieci deputāti. Saeima atsevišķi lemj par katru likumprojektu un, ja nolemj turpināt tā izskatīšanu, nosaka atbildīgo komisiju un priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Šādā kārtībā atbildīgajai komisijai nodots likumprojekts tiek uzskatīts par pieņemtu pirmajā lasījumā.

KONTEKSTS:

12. Saeima oktobrī sāka darbu pie Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesību sakārtošanas.

Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēka nav reģistrēta Zemesgrāmatā, bet tās tiesiskais valdītājs ir Rīgas dome. Baznīcas īpašumtiesību jautājums nav sakārtots kopš deviņdesmitajiem gadiem. Uz to kandidē Latvijas evanģēliski luteriskā baznīca (LELB) un Vācu evanģēliski luteriskā baznīca Latvijā (VELBL). Savas tiesības uz dievnamu pieteica arī Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL).

Lai iegūtu īpašumtiesības, LELB un VELBL izlēma apvienoties. Abas baznīcas darbu pie vienošanās projekta par VELBL pievienošanos LELB sāka pērn oktobrī. .

Savukārt šā gada septembrī starp LELB, VELBL un Vācu Svētā Pētera draudzi tika noslēgts sadarbības līgums par Baznīcas kopības un vienības atjaunošanu. Līguma slēdzējas ir vienojušās par pasākumiem, kuri tiks veikti, lai īstenotu VELBL pakāpenisku pievienošanos LELB. Saskaņā ar līgumu LELB piekritusi, ka īpašuma tiesības uz Pētera baznīcu ar likumu nosakāmas Vācu Svētā Pētera draudzei pēc tās iestāšanās LELB.

Likumprojektā paredzēts noteikt īpašuma tiesības uz Svētā Pētera baznīcu LELB ietilpstošajai Vācu Svētā Pētera draudzei.

Ņemot vērā to, ka baznīcā atrodas arī ievērojamas mākslinieciskās un vēsturiskās liecības, likumprojekts noteiks pienākumu LELB rūpēties par baznīcas pienācīgu uzturēšanu un saglabāšanu. Likumprojekts arī paredz Rīgas domei un LELB kopīgi izveidot konsultatīvu institūciju, kura reizi gadā apstiprinās pasākumu plānu Pētera baznīcā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt