Līdz šim parakstu vākšanā referenduma rīkošanai par grozījumiem "Notariāta likumā", kas paredz partnerības ieviešanu, visvairāk paraksti savākti Rīgā, Daugavpilī, Liepājā. Augšdaugavas un Ogres novados. Ārzemēs par referenduma ierosināšanu parakstījušies divi cilvēki un abi – Krievijā.
Apkopojot datus par vēlētāju aktivitāti, redzams – līdz šim nav savākts pat viens procents parakstu no balsstiesīgo vēlētāju skaita.
"Mēs apkopojam datus gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Acīmredzot šis jautājums ir individuāli izvērtējams, un katrs izdara savu izvēli," sacīja CVK priekšsēdētāja vietniece Baiba Veisa ("Apvienotais saraksts").
Sūdzības par parakstu vākšanas procesu CVK nav saņēmusi. Līdzīgi kā vēlēšanās un tautas nobalsošanā, arī parakstu vākšanā katram vēlētājam ir viena balss. Tas nozīmē, ka parakstīties drīkst vienu reizi.
Arī Liepājā aktivitāte maza
Līdzās šai parakstu vākšanai iespējams arī parakstīties par tautas nobalsošanas rīkošanu Saeimas atlaišanai. Par abiem jautājumiem Liepājā aktivitāte maza.
Liepājā par partnerības regulējuma nodošanu referendumam var parakstīties piecās pašvaldības izvēlētās vietās. Šobrīd to izdarījuši 195 iedzīvotāji. Vēlēšanu komisija novērojusi, ka nāk arī nepilsoņi, kuri vēlas parakstīties, bet nezina, ka to nedrīkst.
"Aktivitāte nav liela. Pārsvarā nāk tomēr nobrieduši cilvēki, teiksim tā, bet nāk arī jaunieši. Prasa: par ko? Tad mēs parakstīsimies. Un būtībā nav ko satraukties, jo ir palīgmateriāli, ja kāds nezina, tad viņiem parakstu vācējs piešķir šo informatīvo materiālu. Viņš var iepazīties un izdomāt – viņš vēlas parakstīties vai ne," skaidroja Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Benita Šēniņa.
Vairums aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka nav pietiekoši informēti par to, kādu referendumu uzsākšanai šobrīd valstī vāc parakstus, vai arī vienkārši neinteresējas par to.
"Esmu dzirdējusi par parakstu vākšanām, ka tagad vāks parakstus par sodiem, tad tur par attiecībām, tad tur tas, bet es laikam atturos no visa šī," sacīja liepājniece Iveta.
"Par partnerības likumu dzirdēju. Pati neparakstīju. Esmu pilsone, bet nepiedalījos diemžēl. Nu, nezinu, nav laika vienmēr, kā visiem cilvēkiem. It kā es pret. Esmu tāda vecuma cilvēks, ka par nopietnām attiecībām, kā bija visu laiku," sacīja liepājniece Larisa.
"Saeimas atlaišana, es domāju, ka bezjēdzīga ir, jo tik un tā nāks tie paši vien atpakaļ, bet par to partnerības likumu esmu, protams, lai viņu nepieņem," sacīja liepājniece Ilona.
"Droši vien, ka varētu parakstīt, jā. Nu, tas ir gari diskutējams jautājums. Manas domas, ka Saeima nestrādā mūsu labā, bet savā labā, savu interešu labā," uzskata liepājnieks Ainars.
Lai uzsāktu referendumu, par iniciatīvu jāparakstās vismaz 10% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem jeb aptuveni 150 000 Latvijas pilsoņiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu.
"Bardaks šis ir. Kāpēc 150 tūkstoši? Nekādā gadījumā nesavāks. Tas ir speciāli uztaisīts, lai tauta nedabūtu cauri," sacīja liepājnieks.
Parakstīties, lai rīkotu referendumu par Saeimas atlaišanu, varēs līdz nākamā gada 9. novembrim. Balsstiesīgie Latvijas iedzīvotāji var to izdarīt portālā "Latvija.lv", kā arī klātienē pašvaldībās, bāriņtiesās un Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs. Toties par partnerības regulējuma nodošanu referendumam var parakstīties tikai klātienē vietās, kuras noteikusi katra konkrētā pašvaldība, līdz nākamā gada 5. janvārim.
