Kozlovskis uzsvēra – Krievijas lēmums neizbēgami rada riskus Latvijas nacionālajai drošībai un sabiedriskajai kārtībai.
"Pašlaik šādu lēmumu mēs neizbēgami bijām spiesti pieņemt, jo tas bija acīmredzams Krievijas apzināts lēmums, lai radītu ne tikai risku kopumā, bet arī, iespējams, humāno krīzi," skaidroja Kozlovskis.
Apzinot statistiku, kāda ir, šķēršojot ārējo sauszemes robežu ar Somiju, Norvēģiju, Igauniju un Latviju, potenciāli tie varētu būt aptuveni līdz 600 cilvēkiem dienā, savukārt Vientuļu robežkontroles punkta caurlaidība ir aptuveni 65 cilvēki dienā, pavēstīja ministrs.
"Prognozējot to, ka katru dienu Latvijā pie robežas varētu uzkrāties aptuveni līdz 500 cilvēku, tad, parēķinot nedēļu uz priekšu, mēs saprotam, ka tā ir apzināta rīcība, lai radītu problēmas Latvijas valstij,"
abu robežšķēršošanas vietu slēgšanu pamatoja Kozlovskis.
Slēgt abus robežšķēršošanas punktus rosināja Iekšlietu ministrija, ņemot vērā Krievijas lēmumu, ka no 2023. gada 16. oktobra visiem Ukrainas pasu turētājiem būs tiesības ieceļot Krievijā no trešajām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās – Vientuļos un Šeremetjevas lidostā Maskavā.
"Attiecīgi šāds [Krievijas] lēmums liecina, ka uz Latvijas–Krievijas robežas tiek radīti apstākļi, kas var būtiski ietekmēt sabiedrisko kārtību un radīt valsts drošības apdraudējumu.
Ir pamats uzskatīt, ka šāds Krievijas lēmums ir atbilde uz attiecīgo Eiropas Savienības lēmumu, tai skaitā Latvijas lēmumu aizliegt valsts teritorijā iebraukt transportlīdzekļiem ar Krievijas numura zīmēm," norādījusi Iekšlietu ministrija.
"Šis ir viens no hibrīdkara uzbrukumiem Latvijai, Eiropas Savienībai. Liela neapmierinātu cilvēku plūsma var radīt dažādus draudus. Piemēram, mēģinājumus šķērsot robežu tam neparedzētās vietās," vērtēja Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs ("Latgales partija").
Lai neapmierinātība nebriestu, vēl līdz pat šīsdienas pusdienlaikam pašvaldība plānoja, kur un kā pie robežpunkta izvietot teltis un kā sagatavot tuvējo sporta zāli, kur gaidošajiem ukraiņiem patverties. Plānu gan vairs nevajadzēs īstenot.
Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts intervijā Latvijas Radio norādīja, ka Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietu slēgšana kravas auto satiksmi neietekmēs, jo tā tiek novirzīta caur citiem punktiem.
Viņš norādīja, ka lēmums robežšķērsošanas vietas slēgt ir saskaņots ar citām valstīm, kas paudušas atbalstu šādai rīcībai. Vienlaikus Pujāts atgādināja, ka Ukrainas ārlietu ministrija un vēstniecība jau iepriekš ir aicinājušas ukraiņus nedoties uz Krieviju.
Pededzes punkts ir paredzēts tikai vietējai satiksmei, un pēc aizlieguma bez būtiska iemesla Krievijas pilsoņiem ieceļot Latvijā, satiksme šai punktā praktiski nenotiekot, norādīja Pujāts.
Runājot par Silenes robežpunktu, kas tika slēgts jau septembrī, Pujāts skaidroja, ka pie šī robežpunkta nav novērojama lielāka cilvēku koncentrēšanās. Robežsardzes priekšnieks atzina, ka pirmajās dienās robežsargi varētu saskarties ar izaicinājumiem, tomēr šo punktu neslēgšana varētu radīt "ļoti lielu apdraudējumu Latvijai".
Ievērojot Krievijas īstenoto militāro iebrukumu Ukrainā un nepieciešamību novērst apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai, kas saistīts ar vēršanos pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai demokrātisko valsts iekārtu, 16. oktobrī paredzēts apturēt Pededzes un Vientuļu robežšķērsošanas vietu darbību.
Anatolijs no Hersonas apgabala devās uz mājām, caur Latviju un Krieviju – jo tā esot tuvāk. "Kā saka – visur ir labi, bet mājās labāk. Eiropā radinieki, paciemojāmies, gribas jau izrauties uz civilizāciju, rupji sakot," sacīja Anatolijs.
Ukrainiete Tatjana savukārt devās uz Krieviju, lai tur dzīvotu. "Es uzskatu, ka ukraiņi labi Krievijā dzīvo," viņa sacīja LTV.
Kopā ar šo sievieti pie Vientuļiem rindā, lai dodos uz Krieviju, cetrurtdien gaidīja vēl vairākas sievietes ar bērniem – pusaudžiem. Robežas šķērsotājus nereti atveda ar vienu transportlīdzekļi un otrā pusē aizveda ar citu. Latvijas robežsargi skaidroja, ka viņi varētu diennaktī izlaist vairāk robežas šķērsotājus, taču robežsardzes Viļakas pārvaldes priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītājs Aldis Staņislavskis norādīja, ka "kaimiņvalsts puse šobrīd rāda, ka palielināt to mēs nevaram".
Ārlietu ministrija nodrošinās Krievijas informēšanu par pieņemto lēmumu.
Vienlaikus šo robežšķērsošanas vietu darbības apturēšana atslogos Valsts robežsardzes un citu attiecīgo dienestu resursus, kas var tikt novirzīti robežapsardzības nodrošināšanai citās vietās.
Uz Latvijas–Krievijas robežas vēl ir Terehovas un Grebņevas robežšķērsošanas vietas.
Jāatgādina, ka, ņemot vērā Baltkrievijas realizēto nelegālās imigrācijas spiedienu, valdība septembra vidū nolēma apturēt Silenes robežšķērsošanas vietas darbību.
KONTEKSTS:
No 16. oktobra visi Ukrainas pasu turētāji, kas vecāki par 14 gadiem, drīkstēs ieceļot Krievijā no trešajām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās – Šeremetjevas lidostā, kas atrodas Maskavā, un mazākajā robežkontroles punktā uz Latvijas–Krievijas robežas – Vientuļos.
