Pēdējo sešu diennakšu laikā robežsardzes amatpersonas ir novērsušas 894 personu mēģinājumu nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu. Faktiski nelegālās imigrācijas spiediens īsā laika periodā ir trīskāršojies.
Caur Silenes robežšķērsošanas vietu vidēji diennaktī ieceļo 625 un izceļo 605 personas. Vidēji diennaktī iebrauc 87 un izbrauc 85 kravas transportlīdzekļi.
Silenes robežšķērsošanas vietas slēgšana sekmēs resursu pārdislocēšanu uz "zaļo" robežu.
"Vienlaikus ir arī uzskatāms, ka, samazinot to personu skaitu, kuri šķērso Latvijas Republikas–Baltkrievijas robežu, tiek samazināti arī attiecīgie riski. Norādāms, ka Baltkrievijas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildu riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latviju," lēmuma projekta anotācijā norādījusi ministrija.
Šonedēļ par rosinājumu slēgt Silenes robežpunktu bija paziņojis Robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts, intervijā Latvijas Radio norādot, ka situācija aizvadītajā nedēļā "laikam ir saspringtākā šo trīs gadu laikā no 2021. gada".
Lai nodrošinātu personām reālu iespēju gan ieceļot, gan arī iesniegt patvēruma pieteikumu iespējami īsā laikā, plāno slēgta tikai vienu robežšķērsošanas vietu – Silenes robežšķērsošanas vietu. Tāpat, lai būtiski neietekmētu kravu pārvadājumus, kā arī akūti nepieciešamos braucienus, kas saistīti ar nepārtrauktu darba attiecību izpildi, humāniem apsvērumiem, nepārvaramu varu,
uz robežas darbību turpinās Pāternieku robežšķērsošanas vieta.
Patlaban uz autoceļiem atrodas divi legālie robežkontroles punkti un vēl viens uz dzelzceļa. Trīs robežpārejas punkti joprojām ir slēgti, ņemot vērā Baltkrievijas agresīvo rīcību, sūtot imigrantus uz Latviju.
Ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, Valsts robežsardze papildus mobilizējusi dienestā esošos robežsargus ārējās robežas apsardzības stiprināšanai. Tāpat robežsardze pieprasījusi papildu atbalstu no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijas.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Situāciju uz Latvijas austrumu robežas vēl vairāk saasināja notikumi pēc Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" sarīkotā militārā dumpja Krievijā. "Vagner" vienojās ar Kremli par došanos trimdā uz Baltkrieviju. Lukašenko jau izteicis netiešus draudus par "vāgneriešu" vēlmi doties uz Poliju. Uz to Polija reaģēja, pastiprinot savu aizsardzību valsts austrumos.
No 15. augusta Valsts robežsardze papildus mobilizējusi dienestā esošos robežsargus ārējās valsts robežas apsardzībai, ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.
