Krustpils pamatskolā mācās aptuveni 270 bērnu. Pagājušajā gadā tai pievienoja arī Variešu sākumskolu, un faktiski izglītības process notiek divās ēkās – Krustpilī izglītību gūst 224 bērni, bet Variešos – 50. Ja ieviesīs jauno skolotāju algu finansēšanas modeli, uz šo skolu būs attiecināmi pilsētu skolu kvantitatīvie kritēriji – skolā pirmajās deviņās klasēs jābūt 360 skolēniem, lai saņemtu valsts finansējumu.
Jēkabpils domes koalīcija nolēmusi šo jautājumu risināt, mainot skolas juridisko adresi uz Variešiem. Tad valsts finansējumam vajadzīgi vien 105 skolēni attiecīgajā klašu grupā.
"Tā nav likuma apiešana, jo izglītības realizācijas vieta ir arī Variešos. Līdz ar to mēs pārceļam uz Variešiem. Mēs tagad neizdomājam jaunu juridisko adresi kaut kādu, bet pārceļam uz otru realizācijas vietu. Valstij ir jāizdomā cits veids, kā paaugstināt pedagogu algas, nevis uz tā rēķina iznīcināt lauku skolas," pauda pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Alfons Žuks ("Apvienība Iedzīvotāji").
Ja valsts finansējums tiktu atņemts, pašvaldībai skolas uzturēšanai būtu jāatvēlē 260 tūkstoši eiro gadā, un tā to nevarot atļauties, skaidroja domē. Gala lēmums gan deputātiem būs jāpieņem vēl šo ceturtdien, taču koalīcija par šo jau ir vienojusies.
Pret šādu lēmumu iebilda opozīcijā.
"Tas ir slikts precedents. Parāda zināmā mērā, kā šo likumu apiet. Tad jau mēs principā jebkuru mazo skolu, pievienojot pie pilsētas un mainot pēc tam juridisko adresi, varam formāli uz lapas jebkuru skolu uzlikt, ka tā atbilst visiem kritērijiem. Ar šādu lēmumu mēs principā piemānām valsti uz 200 000," skaidroja deputāts Aivars Kraps ("Latvija pirmajā vietā").
Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) Latvijas Radio skaidroja, ka vietvaras šobrīd cīnās par mazo skolu likteni ar visiem iespējamajiem līdzekļiem. LPS Jēkabpils domes lēmumu nenosoda.
Taču citāds viedoklis ir Izglītības un zinātnes ministrijā, kur šobrīd top normatīvais regulējums algu finansēšanas modeļa maiņai. Izglītības ministres padomniece Ramona Urtāne atzina – skumdina pašvaldības nevēlēšanās strādāt pie efektīva skolu tīkla izveides. Turklāt līdzīgas idejas esot arī vairākās citās pašvaldībās.
"Iespējams, šai skolai ir arī jāpaliek. Jautājums, kā mēs viņu stiprinām. Un vai juridiskās adreses maiņa ir ilgtspējīgākais lēmums, ko var pieņemt? Mēs nebalstīsimies uz juridiskajām adresēm, bet to faktisko izglītības programmas īstenošanas vietu, kurā arī notiek mācību process.
Ir pašvaldības, kur juridiskā adrese skolām ir domes adrese, un ir skaidrs, ka mācības tur nenotiek. Tāpēc balstīsimies uz faktiskajām adresēm," pavēstīja Urtāne. Tātad Jēkabpils domes plāns noteikumu apiešanai nestrādās.
Vienlaikus Urtāne norādīja, ka kvantitatīvais kritērijs ir tikai viens no rādītājiem, kas šobrīd jāņem vērā pašvaldībās. Vietvarām šobrīd jāiegulda būtisks darbs tīkla sakārtošanā un, ja tās var pamatot, ka konkrēta izglītības iestāde pašvaldībai ir vitāli svarīga, tad tā turpinās saņemt valsts finansējumu arī tad, kad jaunie nosacījumi būs stājušies spēkā.
KONTEKSTS:
Pēc daudzajām iebildēm un Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājuma reformu īstenot cieņpilni, IZM nepiedāvās no šā gada 1. septembra visās pašvaldībās ieviest pedagogu algu modeļa izmaiņas, kas nozīmētu vairāku desmitu skolu reorganizāciju visā Latvijā.
Jauno modeli ieviesīs pašvaldības, kas ir sakārtojušas savu skolu tīklu, un tās saņems arī dažādas priekšrocības. Tikmēr pašvaldības, kas skolu tīklu vēl nebūs paguvušas sakārtot, mērķdotācijas pedagogu algām saņems pēc līdzšinējā algu modeļa. Un tā būšot brīvprātīga, nevis uzspiesta izvēle.
Plānots, ka tās skolas, kas neatbilst noteiktajiem skolēnu skaita klasē kritērijiem, pilnu valsts finansējumu vairs nesaņems no 2025. gada 1. septembra, kas ir gadu vēlāk, nekā bija iecerēts sākotnēji.
