Nedēļas nogalē Maskavā tiks rīkots salūts par godu Rīgas ieņemšanai 1944. gadā. Līdzīgi pasākumi jau notikuši saistībā ar padomju karaspēka ieiešanas Tallinā gadadienu. Krievija šogad un nākamgad Maskavā plāno sarīkot kopumā 17 salūtus, lai atzīmētu 75. gadadienu kopš padomju karaspēka ieiešanas dažādu Austrumeiropas un Viduseiropas valstu galvaspilsētās. Protestus pret Krievijas iecerēm izteikušas jau vairākas valstis.
Pētnieks intervijā norādīja, ka Krievijā ilgstošas kampaņas rezultātā uzvara tā dēvētajā Lielajā Tēvijas karā kļuvusi par pamatakmeni valstiskās identitātes veidošanā. "Līdzīgi kā mēs svinam simtgadi, viņi svin Lielā Tēvijas kara gadadienu. Latvijas iedzīvotājus interesē - kādēļ neviens mūs negribēja izglābt no sarkanā mēra. No mūsu viedokļa tās bija divas okupācijas," tā Kuzmins.
Viņš atzina, ka šādas tendences ir ļoti ilgstošas - kopš 2000. gadu sākuma Krievijā tiek veiktas aptaujas par lietām, ar kurām tās iedzīvotāji varētu lepoties. Uzvara Lielajā Tēvijas karā vienmēr ir augstākajās vietās. "Nedomāju, ka tas mainīsies. Manā skatījumā mums vairāk uzmanības jāpiešķir savai vēsturei, jāstāsta savs stāsts, nemēģinot cīnīties ar vējdzirdnavām, aizliedzot [Rīgas ieņemšanas] pieminēšanu," pauda Kuzmins.
