Starp daudzajiem pacientiem un mediķa darbu – izbraukums uz Holodnij Jar jeb vietu, kur zeme slacīta karavīru asinīm. Sarmīte Cīrule atzīst, ka līdz šim arī viņa maz zinājusi par ukraiņu vēsturiskajām brīvības cīņām.
Uzziņai:
Holodnij jar jeb Holodnijaras Republika bija pašpasludināts valstisks veidojums, partizānu kustība, kas darbojās tagadējā Čerkasu apgabalā, netālu no Kijivas.
Tā bija liela mežaina teritorija, kur pret padomju varu piecu gadu garumā līdz pat 1923. gadam cīnījās ap 15 000 zemnieku un karavīru.
"Mums [latviešiem] bija cīņas no 1918. līdz 1920. gadam, Latvija ieguva savu neatkarību, izcīnīja. Mums bija starptautiska palīdzība. Ukraiņiem nebija. Ukraiņu nacionālā pašapziņa kā nācijai, kā tautai parādījās, tieši pateicoties kazaku vēlmei un cīņām par Ukrainas neatkarību," viņa piebilst.
Šajā vietā tiek pieminēts arī bataljona komandieris, kuru Sarmīte pati nav satikusi. Viņš krita pērn 19. jūnijā. Taču stāsti par viņa cīņas sparu esot tik klātesoši, ka iedvesmo joprojām.
"Oļehs Kucins bija arī viens no tiem, kurš vēlējās, lai šīs vēstures lappuses par notikumiem, kas notika Holodnij Jar, nepazūd. Viņš vēlējās darīt visu, lai Ukraina atgūst neatkarību. Karš ir jau no 2014. gada, pagājušā gada jūlijā viņš par Ukrainu atdeva savu dzīvību. Kaut mēs katrs tāds būtu, kas atdod sevi visu savā ikdienas dzīvē un uzdevumos, kas mums uzticēti. Un pat tad, ja mēs nomirstam, mēs tik un tā esam," pauda mediķe.
