Latvijas vēstniecība Ukrainā no Ukrainas Aizsardzības ministrijas ir saņēmusi informāciju, ka karadarbības zonā 1. oktobrī Limanā, Kramatorskas rajonā, drona raidīta trāpījuma rezultātā gājis bojā Latvijas pilsonis.
Latvijas vēstniecība ir saziņā ar tuviniekiem par tālāko rīcību, norādot, ka identitātes atklāšana vai neatklāšana ir tuvinieku lēmums. Tiek risināts jautājums saistībā ar kritušā brīvprātīgā karavīra repatriāciju uz dzimteni.
Ārlietu ministrija un Latvijas vēstniecība Ukrainā frontē bojāgājušā karotāja ģimenei sola sniegt visu nepieciešamo atbalstu, tai skaitā segt repatriācijas izmaksas.
"Vēlamies uzsvērt, lai nav nekādu šaubu, ka repatriācijas izmaksu segšanas jautājums tiks nokārtots, iesaistoties Ukrainas un Latvijas pusei.
Mēs visi saprotam, ka Latvijas brīvprātīgais kareivis cīnījās par Ukrainas brīvību un mūsu visu brīvību. Līdz ar to ir svarīgi saprast, ka naudas jautājums pat nav apspriežams. Tiks atrasti līdzekļi," sola Ārlietu ministrijas pārstāve Diāna Eglīte.
Tā kā brīvprātīgais cīnījies arī par Latvijas brīvību, ģimenei piedāvās viņu izvadīt karavīra bērēs – ar goda došanu un zalvēm. Taču karotājs ļoti vairījies no publicitātes un to nevēlas arī ģimene, tādēļ šajā ziņā tiks respektēts ģimenes lēmums.
Visticamāk, Ukrainā kritušais latviešu karavīrs tā arī paliks anonīms. Tā vēlējies viņš pats un šo vēlmi respektē ikviens, kas viņu pazina. Ar notiekošo ierakumos viņš dalījās tikai ļoti šaurā lokā.
"Cik man palika iespaids, viņam patika pafilmēt sevi. Tikai savā lokā. Bet nekad publiski. Līdz ar to arī viņa māte nevēlas neko atklāt plašāk publiski," Latvijas Televīzijai stāsta palīdzības grupas "Latviešu vienība Ukrainā" vadītājs Jānis Ratkevičs.
Viņš pats klātienē ar kritušo nav ticies. Bet bijis saziņā un sūtījis viņam lietas, kuras bija nepieciešamas ierakumos. "Termovizori. Nakts optika. Tas ir tas, ko lūdza. Krāsniņas nosūtītas."
Ratkevičs sazinājies ar kritušā mammu, atbalsta biedrība gatava sniegt visu iespējamo palīdzību – gan materiālu, gan psiholoģisku.
Kritušais brīvprātīgais ir pirmais publiski zināmais kopš vispārējā Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā nogalinātais latviešu karavīrs.
Šis gan nav pirmais gadījums, kad cīņās Ukrainas frontē krīt karotāji no Latvijas. Viens brīvprātīgais krita 2014. gadā, cits tika smagi ievainots un mira vēlāk. Šobrīd ir ziņas par 18 kaujiniekiem no Latvijas, kuri frontē sargā Ukrainas un arī Latvijas brīvību.
Viens no kritušā karavīra cīņubiedriem sarunā ar Latvijas Radio stāsta, ka Krievijas dronu uzbrukums noticis netālu no frontes līnijas Limanas apkaimē Doneckas apgabalā.
"Atbrauca mājās apmēram divos naktī. 15 minūtes pāri diviem divi droni – viens pie mājas, otrs – mājā trāpīja."
Trieciens pa karavīru apmešanās vietu bijis tik spēcīgs, ka no vienas mājas pāri palikusi tikai būvgružu kaudze.
Uzbrukumā gāja bojā četri šīs Ukrainas bruņoto spēku brīvprātīgo vienības karavīri. Viens – blakus mājā nakšņojušais – guva ievainojumus.
Starp bojāgājušajiem bija arī Latvijas karavīrs un igauņu brīvprātīgais karavīrs Tanels Kriguls.
"Ukrainā viņš bija no vasaras vidus ar pirmo bataljonu. Viņš pievienojās mūsu komandai, jo mums te tāda latviešu, lietuviešu un igauņu komanda bija – Baltijas čaļi savācās kopā," stāsta kritušā karavīra cīņubiedrs.
"Savas zemes patriots, protams. Vienmēr bija tāds izpalīdzīgs.
Kaujā vienmēr drošs bija, pat teikšu pārdrošs, viņam patika pat pakaitināt ienaidnieku. Bezbailīgs līdz galam.
Ja citam bija kaut kādas aizdomas, pārdomas par tām pašām misijām, ka varētu neizdoties vai arī, ka reāli šis nav iespējams, viņš vienmēr lēca iekšā un reāli līdz pēdējam turējās. Nebija arī tā, ka kaut ko atteica. Vienmēr palīdzēja, kā varēja. Palīdzēja apmācīt cilvēkus."
Kritušajam brīvprātīgajam bijusi iepriekšēja pieredze militārajā jomā Latvijā, un Ukrainā viņa cīņa bija novērtēta arī ar kara apbalvojumu.
Latvijas Radio sazinājās arī ar citiem cīņubiedriem, kas pazīst kritušo karavīru. Publiski runāt neviens ar savu vārdu negrib, bet kritušais tiek raksturots kā kluss, nosvērts cilvēks, kurš nemīlējis publicitāti, bet cienījis melno humoru.
"Atceros – tad, kad es atgriezos pēc sava ievainojuma, viņš redzēja mani, ka es ar kruķi apkārt grozos. Viņš pat pārmeta visu laiku, kas ir – kas ir, garā sarāvies esi? Nobijies esi, ko? Kas ir, kā invalīds esi? Davai, aptin kalošu ap spieķi un ejam kaujā!" stāsta viens no cīņubiedriem.
Ar "kalošu" leģionārs domā Kalašņikova automātu.
"Un tā arī viņš izdarīja – aptina "kalošu" ap spieķi, un turpinājām karot. Nekad nebija padevies. Ļoti tāds draudzīgs, tāds stingrāka rakstura, un nekad viņam nav paticis padoties, lai vai cik tu ļoti traumēts būtu. Viņš bija tāda motivācija, kas savāca čaļus kopā un teica - nē, davai, mēs visi tagad turpinam un mēs ejam."
"Gan jau mēs ar viņu vēl kaut kur tiksimies. Kā viņš teica: Līdz Valhallai [kaujās kritušo varoņu valstība skandināvu mitoloģijā] un vēl tālāk!"
