ĪSUMĀ:
- Apdrošinātāji sākuši saņemt pirmos atlīdzību pieteikumus; pagaidām tie vēl neesot ļoti daudz.
- Paredz, ka kompensācijas nāksies izmaksāt galvenokārt par īpašumu, sējumu un auto bojājumiem.
- Apdrošinātāji paredz atlīdzību rekordu; kopējā summa valstī varētu būt mērāma miljonos.
- Zaudējumi lauksaimniekiem vēl nav aplēsti, bet, visticamāk, valdībai prasīs atbalstu.
Apdrošinātāji sāk saņemt pirmos atlīdzību pieteikumus
Apdrošinātāji sākuši saņemt pirmos atlīdzību pieteikumus par stiprā vēja un krusas nodarītajiem zaudējumiem. Pagaidām apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu vēl neesot ļoti daudz, jo galvenais ir saglābt to, kas vēl glābjams, taču skaidrs, ka apdrošinātājiem darba lauks būs plašs.
Paredzams, ka visvairāk pieteikumu par kompensācijām būs saistībā ar īpašumu – kur ir norauti jumti un sadragātas mājas. Klasiska nekustamo īpašumu apdrošināšana ietver apdrošināšanu pret dabas stihijām. Vēl noteikti sagaidāmi pieteikumi par atlīdzībām saistībā ar krusas postījumiem sējumiem. Trešā lielākā pozīcija – autotransporta KASKO apdrošināšana, jo arī tā ietver tādus riskus kā dabas stihijas un krītoši koki.
Abāšins gan norādīja, ka auto brīvprātīgā KASKO apdrošināšana ir tikai 35–40% auto īpašnieku.
"[Obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļa apdrošināšana] OCTA apdrošināšana šinī gadījumā pilnīgi viennozīmīgi nederēs, jo OCTA nozīmē to, ka, ja es kādam nodaru pāri, tad apdrošinātājs manā vietā maksā, bet šeit daba man ir nodarījusi pāri, tātad šeit tikai brīvprātīgais KASKO apdrošināšanas veids," paskaidroja Apdrošinātāju asociācijas prezidents.
Savukārt, vaicāts par bojātajiem saules paneļiem un to izturību, Abāšins sacīja: "Skaidrs, ka ir saules paneļi, kas ir kvalitatīvāk uzstādīti un izturīgāki, un ir saules paneļi, kas ir lētāki un ne tik labi uzstādīti, un nav tik izturīgi, tā ka šī pieredze mums būs tāda īstā, pirmā, un varēsim pamācīties, kura ražotāja paneļus tad mēs varam Latvijā likt un kurus ne."
Apdrošinātāji paredz atlīdzību rekordu
Pēc Abāšina teiktā, kopumā Latvijā apdrošināta aptuveni puse visu nekustamo īpašumu. Līdzīga situācija ir arī attiecībā uz laukiem un automašīnām. Tas nozīmē, ka liela daļa vētrā cietušo pēc apdrošināšanas atlīdzības vērsties nevarēs.
Tomēr jau tagad lēšams, ka to kopējais apjoms valstī varētu būt mērāms miljonos.
Abāšins sacīja: "No mēroga viedokļa, es domāju, ka šis varētu vilkt uz rekordu, jā, jo šajā gadījumā ir darīšana ar vairākiem apdrošināšanas veidiem – tie ir īpašumi, norautie jumti, tie ir sējumi sabojātie, un trešais, protams, ir auto apdrošināšana, nu, un ceturtais nāk klāt arī cilvēki, arī cilvēki ir cietuši."
Vaicāts, vai apdrošinātāji neprognozē, ka viņu pakalpojumi kļūs pieprasītāki, ja bijuši tādi stihiski postījumi, Abāšins teica, ka tā, visticamāk, notiks, taču pieprasījuma pieaugums būšot īslaicīgs un lokāls; vismaz tā noticis pēc plūdiem Jēkabpilī gada sākumā, kad daudzi gribējuši apdrošināt līdz šim neapdrošinātos īpašumus. Taču noteikti intereses pieaugums par apdrošināšanas pakalpojumiem nebūšot visu valsti aptverošs, atzīmēja Abāšins.
Vienlaikus nozares asociācijā noliedza, ka, līdzīgām situācijām atkārtojoties arvien biežāk, apdrošināties pret dabas stihijām kļūs sarežģītāk. Vienlaikus tās vadītājs uzskata, ka valstij ar laiku būs jāveido katastrofu palīdzības fonds vai jāievieš kādi citi līdzīgi mehānismi, kādi jau eksistē valstīs, kur postošas dabas stihijas ir ikdiena.
Zaudējumi lauksaimniekiem vēl nav aplēsti, bet, visticamāk, valdībai prasīs atbalstu
Šķietami visvairāk izpostītajos apvidos – Tērvetes un Dobeles pusē – Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vadība novērtēs lauksaimniekiem nodarītos zaudējumus. Kaut gan pagaidām kopējais zaudējumu apjoms vēl nav aplēsts, jau tagad visai droši varot teikt, ka materiāls atbalsts būs jāprasa valdībai.
LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja: "Tie postījumi ir daudz lielāki nekā ir apdrošināto. Mēs šobrīd kopā ar Lauku atbalsta dienestu mēģināsim saprast, kādā veidā precīzi noteikt, kādi tie zaudējumi ir, cik hektāru un kam – labībai, ēkām, tehnikai. Tā situācija ir ļoti, ļoti dažāda, būs saimniecības, kas visu būs apdrošinājušas, un būs saimniecības, kas nebūs neko apdrošinājušas."
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") gan iepriekš izteicies, ka gadījumā, ja radīsies vēl kāda vajadzība, naudas resursi ir izsmelti. Jāatgādina, ka to viņš pauda tad, kad papildu nauda citu ministriju budžetos tika meklēta veselības nozares vajadzībām.
Taču LOSP vadītājs Gūtmanis teica – naudu atrast valdībai nākšoties, nebūs variantu, jo pārtikas apgāde esot nacionālās drošības jautājums. "Mums ir jāspēj sevi pabarot," teica Gūtmanis.
KONTEKSTS:
Pirmdien, 7. augustā, Latvijā plosījās negaiss ar stiprām vēja brāzmām, vietām arī lietusgāzēm un lielgraudu krusu. Sākotnēji negaiss skāra Kurzemi un valsts centrālo daļu, īpaši smagus postījumus nesot Dobeles novadā, vakarā tas skāra Latvijas austrumu daļu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pērkona negaisa dēļ saņēmis aptuveni 300–330 izsaukumu. Tiek ziņots par lauztiem kokiem, bojātām automašīnām, ēkām, norautiem jumtiem. Visvairāk izsaukumu saņemts no Rīgas un tās apkārtnes, no Daugavpils un Dobeles novada. Taču šajās vietās ir atšķirīgi postījumu apmēri.
Pērkona negaisa laikā Latgalē gājis bojā cilvēks, kuram uzkrita koks. Vēl astoņi cilvēki vētrā ir cietuši, tostarp cilvēkiem virsū krita koki, vienā gadījumā – jumta gabals, cilvēki cietuši arī no krusas graudiem.
