Skaņas lielgabals saimniekam Valdim Circenim ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem cīņā ar migrējošo zosu bariem, kas ik pavasari pirms garā ceļa uz ziemeļiem piestāj Latvijā, lai uzņemtu spēkus. Mazāk efektīvs ir lāzers, taču tas der tikai diennakts tumšajā laikā vai tad, kad ārā ir apmācies, un lauksaimnieki par putnu viesošanos uzzina no rīta.
Zemnieks norādīja, ka ēdienkarte putniem ir plaša, – smādēti netiek ne graudu dzinumi, ne citu sējumu asni. Īpašs gardums ir zirņi un pupas.
Vidēji saimniekam ik gadu putni izposta sējumus 20 līdz 50 hektāru platībā.
Valdis pastāstīja, ka vēl viena metode ir letālā atbaidīšana jeb šaušana. Izņemot licenci, drīkst nošaut piecus putnus.
"Mērķis jau nav kādu nošaut. Mērķis ir vienkārši atbiedēt un lai minimāli tie postījumi tiktu nodarīti. Pagaidām mēs, zemnieki, cīnāmies ar tām metodēm, kādas ir legāli pieejamas, un izmantojam šo iespēju ar to atbaidīšanu, ko mednieki veic. Praktiski viņi jau vairāk šauj tikai gaisā," skaidroja Valdis.
Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) pastāstīja, ka pavasarī migrējošo putnu traucēšana ir aizliegta, kur nu vēl nogalināšana. Izņēmums esot, ja tiek nodarīti būtiski zaudējumi lauksaimniecībai.
"Zosis nekur nepazudīs, viņas būs. Tas, ka meklē alternatīvas, kā ar viņām cīnīties... Protams, ir atbaidīšanas metode, bet vēl viens svarīgs aspekts ir, ka ir jābūt kādām teritorijām, kur zosis var netraucēti baroties. Jo viņām vairāk traucē un neļauj mierīgi paēst, uzņemt spēkus, jo viņas ilgāk uzturēsies pie mums Latvijā, tāpēc atsevišķus zālājus, teritorijas būtu vērts atstāt, kur zosīm uzņemt barības vielas," skaidroja DAP vecākais eksperts Rihards Miķelsons.
Pēdējos divos gados zemniekiem izsniegtas ap 70 letālās atbaidīšanas licenču. Šogad ir saņemti ap 30 iesniegumu.
"Zem 50% piesaka to darbību, ka viņi ies un lietos to letālo atbaidīšanu. Vēl mazāka daļa, kas ir 20%, kas vispār iegūst kādu no šīm zosīm. Lielākā daļo šo atļauju saņem kā piesardzības principu," sacīja Miķelsons.
DAP ik gadu kompensē zemniekiem zosu radītos postījumus, piemēram, 2023. gadā zemniekiem tika izmaksāti vairāk nekā 130 000 eiro.
