ĪSUMĀ:
- Pusaudžu resursu centra pārstāvis: Konflikts Imantā parāda – sistēmā ir lieli robi.
- Pusaudžu centra pārstāvis: Valstī nav nevienas iestādes, kas strādā ar riska jauniešiem.
- IZM: Stratēģija jaunai jauniešu korekcijas iestādei jāsagatavo līdz gada beigām.
- Tiesībsarga birojs: Vecākiem un pedagogiem trūka zināšanu, lai iemācītu jauniešiem risināt konfliktus.
Viņš norādīja, ka jaunieši var būt agresīvi un daļai jauniešu ir tieksme risināt konfliktus vardarbīgi, taču tāpēc arī sabiedrība veido sistēmu, lai to novērstu. Un šādas nekontrolētas agresijas izpausmes, bandu veidošana, "tas jau ir vulkāna izvirdums", kas parāda, ka ir problēmas, sacīja Konstantinovs.
Viņš atgādināja, ka arī deviņdesmitajos gados Rīgā pusaudži kavās, un ASV geto ir bruņotās jauniešu bandas, taču tagad vairs nav deviņdesmitie, un Rīga ir maza pilsēta, un šādas situācijas kā jauniešu pulcēšanās un iespējamas sadursmes Imantā parāda, ka "kaut kur tie robi kļuvuši ļoti lieli" un pieaugušie nespēj adekvāti reaģēt un veidot vidi, kur jaunieši var attīstīties un augt.
Konstantinovs arī sacīja, ka pašlaik ir jautājums, ko darīt ar konkrētiem jauniešiem, kuri, iespējams pastrādāja pārkāpumus un ir agresīvi, jo viņus iekļaut skolā nav ne vienkārši, ne ieteicami.
Jauniešu psihoterapijas centra pārstāvis uzsvēra, ka šobrīd Latvijā nav nevienas iestādes, neviena valsts piedāvātā pakalpojuma, kur šādus riska jauniešus var ievietot un ar viņiem strādāt ilgākā laikā.
Pēc sociālās korekcijas iestādes "Naukšēni" likvidēšanas pērn Latvijā vairs nav nevienas iestādes, kas var palīdzēt riska jauniešiem, uzsvēra Konstantinovs.
Viņaprāt, šādu jauniešu problēmas var risināt tikai valsts līmenī un šāda iestāde būtu nepieciešama.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vadītāja Edīte Kanaviņa Latvijas Radio pastāstīja, ka pēc Naukšēnu sociālas korekcijas iestādes slēgšanas ministrija sāka darbu sadarbībā ar Tieslietu, Veselības, Labklājības ministrijām un nevalstiskajām organizācijām pie jaunas iestādes izveides, kas būtu alternatīva "Naukšēniem" un strādātu ar cēloņiem, kas izraisa jauniešu sliktu uzvedību.
Drīzumā taps ziņojums valdībai par jaunas terapeitiskās iestādes izveides, lai sniegtu jauniešiem atbalsta, medicīnas, psiholoģiskus, rehabilitācijas pakalpojumus, stāstīja Kanaviņa. Viņa gan nevarēja pateikt, kad un kur šāda iestāde varētu būt izveidota, jo līdz šī gada beigām vēl tikai taps stratēģija par iestādes mērķiem un izdevumiem.
Kanaviņa gan pieļāva, ka situācija Imanta varētu paātrināt lēmumu pieņemšanu.
Savukārt Tiesībsarga Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere aģentūrai LETA pauda, ka situācija Imantā parāda, ka pedagogiem un vecākiem nav bijis pietiekamu zināšanu un prasmju, lai jauniešiem iemācītu, kā sociāli pieņemamā veidā risināt konfliktu.
Vecāku un izglītības iestāžu uzdevums ir nodrošināt, ka bērni apzinās vardarbības nepieļaujamību un ievēro citu tiesības. Grāvere norādīja - šāda situācija parāda, ka daļa sabiedrības joprojām tolerē vardarbību, jo konfliktā iesaistītie jaunieši to redz kā vienīgo vai pieejamāko konfliktu risināšanas veidu.
Viens no preventīviem pasākumiem vardarbības izskaušanā esot mācības vecākiem, proti, palīdzība zināšanu pilnveidē atpazīt vardarbības riskus, sniegt atbalstu, kā arī vecāku un bērnu izpratnes veidošana par vardarbības izskaušanas nozīmīgumu. Nav pamata domāt, ka bērnu audzināšanas un disciplinēšanas iemaņas rodas pašas par sevi, uzsvēra Grāvere.
KONTEKSTS:
Policijā bija izsludināta trauksme pēc tam, kad bija saņemta informācija par vairākām vietām Imantā, kur ir plānoti vai jau notiekot jauniešu masveida pulcēšanās un fiziskas sadursmes, kuru iemesls ir 5. maija notikumi, kad noticis mazgadīgu zēnu izraisītais kautiņš Imantas mikrorajonā.
Naktī uz pirmdienu, 8. maiju, policija atcēla trauksmi, jo tika noskaidrotas divas personas, pēc kuru iniciatīvas notika pulcēšanās Imantas mikrorajonā. Nepilngadīgie nogādāti policijā procesuālo darbību veikšanai.
Policijā arī sākta pārbaude, lai pārliecinātos par policijas darba profesionalitāti un atbilstību.
