ES nauda biznesam Latvijā: Pusmiljons un ražošanas nav, cūku urīna pārstrāde un aizdomas par shēmām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

 

Uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā no Eiropas Savienības (ES) pieejams miljonos eiro mērāms atbalsts, tomēr ne vienmēr tam ir gaidītais rezultāts, jo daži uzņēmumi nespēj sasniegt solīto un pat nīkuļo. Turklāt kādā gadījumā policija sākusi izmeklēšanu aizdomās par krāpniecisku shēmu, ziņo LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens".

Privātuzņēmēju līdzfinansēšanas virzieni no Eiropas Savienības naudas ir vairāki – ir milzīgi, lieli, miljonos mērāmi projekti, lai uzņēmēji varētu atvērt jaunas ražotnes un jaunus ražošanas virzienus. Tāpat ir iespējas par šo naudu, piemēram, iegādāties jaunus darbgaldus, lai visa ražošana būtu moderna. Var izstrādāt arī jaunus produktus, var meklēt eksporta tirgus un par šo naudu var īstenot virkni citus projektus, lai uzņēmums attīstās.

Lai šī nauda netiktu izsaimniekota vai nozagta, projektus izskata un apstiprina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Vēl visu to uzrauga atbildīgā ministrija – savulaik ekonomikas, tagad finanšu. Kad projekts realizēts, vairākus gadus tam ir īpašs uzraudzības periods.

Trešdaļai apgrozījums sarūk

Valsts kontroles revīzijas ziņojumā par laiku no 2007. līdz 2013.gadam atklātas galvenās problēmas par Eiropas Savienības naudas izmantošanu attiecībā uz uzņēmējdarbību, inovācijām un jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanu. Kopumā no vairāk nekā 300 projektiem, kas saņēmuši finansējumu, padziļinātai pārbaudei tika atlasīti 40, un galvenais atskaites punkts – vai uzņēmums sasniedzis plānotos rezultātus, ko solījis, saņemot Eiropas Savienības atbalsta. Proti, vai iekārta nav nopirkta, lai, piemēram, pēc uzraudzības perioda beigām to pārdotu tālāk.

"Mūs vairāk interesēja, vai kopumā, ieguldot fondu finansējumu, esam snieguši kaut kādu devumu pašas nozares attīstībai un vai arī tautsaimniecībai bijusi kāda pozitīva izaugsme. It īpaši ņemot vērā, ka mēs visu laiku runājam – fondi ir mūsu būtiskākā investīcija vispār kopumā ekonomikā," saka Valsts kontroles Ceturtā revīzijas departamenta direktore Ilonda Stepanova.

Secinājumi ļoti skaudri.

Aptuveni trešdaļai uzņēmumu, kas par Eiropas naudu īstenojuši milzu projektus, apgrozījums ir nevis pieaudzis, bet gan samazinājies.

Tātad ar mērķi tikt pie ES naudas solīts ir vairāk nekā realizēts, un daudzi uzņēmēji ar reālajiem rādītājiem nemaz pie šīs naudas netiktu.

Arī no valsts puses, dodot naudu, visi riski nav izvērtēti. "Pirmkārt, jautājums par to, kā ir veidoti normatīvie akti, kas visu šo sistēmu nosaka. Sākot ar to, kā ir jāpiesakās projektu konkursos, arī tas, kā tiek veikta pēcuzraudzība," norāda Stepanova

Turklāt vairāki projekti kopumā par gandrīz četriem miljoniem eiro nav realizējušies vispār. Uzņēmumi, kas saņēmuši šo naudu, vai nu jau likvidēti, vai vēl atrodas maksātnespējas procesā un neko vairs neražo.

Par konkrētiem uzņēmumiem, kuri bankrotējuši vai kuri nav izpildījuši plānotos rezultātus, Valsts kontrole nestāsta, taču "Aizliegtā paņēmiena" rīcībā ir šo pārbaudīto uzņēmumu saraksts, tostarp arī ar nesekmīgajiem uzņēmējiem.

Izaugsme ar uzviju

Tomēr lielākajai daļai uzņēmēju Eiropas nauda ir nākusi par labu un nodrošina gan attīstību, gan izaugsmi. Piemēram, "Dobeles dzirnavnieks", liekot kopā gan savu naudu, gan Eiropas Savienības fonda līdzekļus, radījusi spageti ražotni. Iekārtas aptuveni piecstāvu augstumā: vienā galā milti un ūdens, otrā - jau glīti kastēs sapakoti spageti, kuru lielākā daļa tiek eksportēti, tostarp uz Skandināvijas valstīm un pat Āfrikas valsti Angolu.

Kopējās investīcijas spageti ražotnē bija aptuveni pieci miljoni eiro, no kuriem apmēram pusotrs miljons eiro  no Eiropas Savienības.

"Finansējums tika piešķirts jaunu tehnoloģiju ieviešanai, ar kurām mēs uzsākām jauna produkta spageti ražošanu," stāsta "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Un šie ieguldījumi atmaksājoties: "Pavisam noteikti. Un tie galvenie divi ieguvumi ir laiks, un, protams, šādu fondu pieejamība uzlabo konkurētspēju. Jebkurš Eiropas projekts tevi ieliek rāmjos. Tev ir konkrēti termiņi, kuros tev ir jārealizē, un būtībā nav iespējas to realizēt ilgākā termiņā, kas dažreiz varbūt ir diezgan izaicinoši. Bet kopumā, protams, tas ir ļoti liels un pozitīvs atspaids."

Turklāt šis nav vienīgais uzņēmuma projekts, kuram piesaistīta Eiropas nauda. Visām šīm pūlēm redzams arī rezultāts: 2014.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 77 miljoni eiro, bet 2015.gadā jau 98 miljoni eiro. Visi radītāji, kas solīti Eiropas Savienības naudas saņemšanai un projekta apstiprināšanai, izpildīti ar uzviju.

Sasniegti 4% no solītā

Taču ir uzņēmumi, kuriem termiņi un noteikti kritēriji īsti nerūp. Neraugoties uz to, Eiropas naudu atpakaļ neprasa. Kā liecina Valsts kontroles saraksts, viens no šādiem uzņēmumiem ir Latvijā labi pazīstamais zāļu ražotājs uzņēmums "Grindeks", kura galvenais akcionārs ir ne mazāk populārais uzņēmējs Kirovs Lipmans.

Projekta deklarētais mērķis

 

Izveidot jaunu augstas pievienotās vērtības aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas iecirkni un tā darbībai nepieciešamos objektus, lai nodrošinātu aktīvās vielas Ursodeoksilskābes ražošanu ar maksimālo ražošanas jaudu ne mazāku par 50 tonnām gadā.

Tā kādā projektā no Eiropas Savienības fondiem uzņēmumam tikuši gandrīz četri miljoni eiro. Projekts pieteikts jau 2009.gadā un paredz specifisku zāļu ražotnes izveidi, kas domātas aknu un žultsakmeņu slimību ārstēšanai.

2011.gadā notiek šīs ražotnes atklāšana. Tika solīts, ka šī nauda palīdzēs kāpināt uzņēmuma apgrozījumu par vismaz 10 miljoniem eiro gadā. Taču nu rezultāti no teju četriem miljoniem eiro publiskās naudas nav ne tuvu solītajam.

"Grindeks" projektā solītais apgrozījums no konkrētās ražošanas: 2012.gadā tas būšot 7,4 miljoni eiro, 2013.gadā 9,7 miljoni eiro, bet 2014.gadā 9,8 miljoni eiro. Valsts kontroles konstatētais fakts – konkrētās ražotnes apgrozījums 2012.gadā bija 342 tūkstoši, 2013.gadā – 275 tūkstoši eiro, 2014.gadā – 385 tūkstoši eiro.

Tātad apgrozījuma ziņā panākti tikai 4% no solītā.

Interesējoties uzņēmumā par ražošanas procesu, rūpnīcā iekšā neielaiž. Tikmēr AS "Grindeks", lielākais akcionārs Kirovs Lipmans saka: "Jūs zināt, kas tas ir par preparātu? Jūs nezināt. Jūs domājat – tas ir tā, kā izcept pankūku. Tas ir ļoti sarežģīts preparāts, un mēs esam trešie pasaulē, kas ražo to urso. Jābūt laimīgam, kad Latvija ražo tādu preparātu. Visā Eiropā, astoņās valstīs Eiropā to reģistrē, [ejam] uz reģistrāciju. Līdz gada beigām jau būs reģistrēts. Jābūt laimīgam, ka mums tāda ražotne izveidojusiesas."

Ar Lipmana gādību izdodas tikt arī pašā rūpnīcā. Iekārtas ir milzīgas, bet ražošana nenotiek. Un uzņēmuma vadība skaidro, ka ražošana atsākšoties novembra otrajā pusē.

Bet galvenais iemesls, kāpēc nav izdevies sasniegt solītos mērķus, esot tas, ka savulaik pārtrūkušas sarunas ar galveno izejvielas piegādātāju. Vēlāk uzņēmums arī konstatējis, ka ir jāražo ne tikai aktīvā viela, bet jau gatavas tabletes no šīs vielas.

Taujāts par ražošanas apjomiem 2015.gadā, "Grindeks" valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis norāda: "Tā ir mūsu tāda informācija, kuru mēs parasti nepubliskojam. Atsevišķi medikamentu pārdošanas apjomi mūsu akciju sabiedrības pārskatos ir redzami. – Bet kā tad īsti sauc medikamentu, ko ražo uz šīs iekārtas, lai to var atrast gada pārskatos? – Zāļu reklāma tiek ļoti stingri ierobežota ar likumdošanu, līdz ar to es varbūt ar šī medikamenta reklāmu ļoti neaizraušos. Bet ursodeoksiholskābe ir medikaments, kas palīdz aknu un žultsakmeņu slimību ārstēšanā."

"Grindeks" publiskotajā informācijā par 2015.gadu kā pieprasītākās norādītas gan citas aktīvās farmaceitiskās vielas: oksitocīns, zopiklons, ftorafūrs, detomidīns un ksilazīns. Urso starp šiem produktiem tomēr nav.

Turklāt, iesniedzot šo projektu, kopējais "Grindeks" apgrozījums 2014.gadā bija solīts vairāk nekā 200 miljoni eiro, bet faktiski pat 2015.gadā tas bijis 83 miljoni eiro.

"Ditton Chain" rūpnīca Daugavpilī ražo ķēdes un tās eksportē. Ar Eiropas Savienības atbalstu – apmēram četriem miljoniem eiro – pirms pieciem gadiem tika iegādātas jaunas ražošanas iekārtas. Uz atklāšanu bija ieradusies arī tā brīža Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ("Vienotība"). 

Lai gan rūpnīca strādā un eksportē, taču arī šajā gadījumā daudz kas ir pārsolīts. Visticamāk, ar šādiem rādītājiem pie četriem miljoniem Eiropas naudas nemaz nevarētu tikt.  Proti, solīto 132 darbinieku vietā strādā tikai 40 cilvēki. Arī apgrozījums nebūt nav solītie deviņi miljoni eiro – 2015.gadā tas bija 4,6 miljoni. Tātad divas reizes mazāks par solīto.

Uzņēmuma pārstāvis, valdes loceklis Raimonds Bruževičs, kas 2011.gadā plaši stāstīja par saviem nākotnes plāniem, nu ar LTV raidījumu nerunā – viņam neesot laika.

Pusmiljons, un ražošanas nav

Taču šie vēl nav bēdīgākie scenāriji, kā iztērēta Eiropas Savienības nauda.

No Valsts kontroles aplūkotajiem uzņēmumiem katrs piektais vairs neražo un ir vai nu likvidēts, vai ir maksātnespējas procesā. Projektu summas nebūs nav niecīgas.

"Plastic Technologies" saņēmis 495 tūkstošu eiro finansējumu, un bija paredzēta dažādu plastmasas izejvielu ražošana. Šobrīd uzņēmums ir maksātnespējas procesā. Uzņēmuma īpašnieks bijis Ēriks Kursišs.

"Viņiem ir maksātnespējas process, saimnieciskā darbība nekāda netiek veikta. Es esmu tur [maksātnespējas] administrators. Viss, vairāk neviena cilvēka tur dotajā brīdī nav. Tas nekādu darbību vairs neveic jau gadus trīs," atklāj "Plastic Technologies" maksātnespējas administratore Aivita Melcere.

Uzņēmuma "Dendrolight Latvija" Ventspilī saņemtais finansējums arī apmēram pusmiljons eiro. Arhīvu materiālos redzams, kā uzņēmuma saimnieks Jānis Vašuks stāsta un rāda – zāģmateriāli pārtaps masīvkoka šūnmateriālā, inovatīvs produkts, perspektīvi... Tur savulaik viesojies Valsts prezidents Andris Bērziņš.  Bet nu uzņēmums ir likvidēts.

"Dendrolight Latvija" maksātnespējas procesa administrators Artūrs Gēgeris apstiprina, ka saņemtais ES finansējums netiek atmaksāts atpakaļ: "Tur jau nav, no kā."

Bijušā uzņēmuma īpašnieks Jānis Vašuks stāsta, ka nopirktās iekārtas nekur nav pazudušas, taču tās tagad pieder uzņēmuma kreditoriem. Kopumā "Dendrolight" projektā savulaik ieguldīti vairāk nekā 30 miljoni eiro no Ventspils brīvostas un Hipotēku un zemes bankas. Taču, kā stāsta Vašuks, apgrozījuma līdzekļi pietrūkuši un projekts cietis fiasko. Vērsies pie premjera, pie zemkopības ministra, bet nekāda rezultāta.       

"Tā problēma, ka mūs bankas faktiski nefinansē, tām neinteresē nekādas tur modernās tehnoloģijas, naudu šādiem neaizdod. Bankai vajadzīga ir ideāla bilance. – Viņi tur saskatīja riskus? – Nu… risks. Pilnīgi jauns uzņēmums, nav sācis, nav sevi pierādījis. Viņiem jau tas materiāls kā tāds neinteresē. Tas jau faktiski ir normāli, tā ir visā pasaulē. Bet arī riska kapitāla firmām tas uzņēmums bija mazliet par lielu. Man bija skaidrs, ka bez valsts palīdzības, bez apgrozāmiem līdzekļiem mēs nevaram iziet no šīs situācijas," stāsta Vašuks.

Arī uzņēmums "Bronto Compozit" no ES fonda saņēmis apmēram pusmiljonu eiro dažādu ķīmisko materiālu ražošanai. Aktīva saimnieciskā darbība beigta, un visi gali ūdeni. Iespējams, firmas īpašnieks atrodas Krievijā.

Fiktīvi dokumenti un fiktīva iekārta?

Šajos gadījumos aizdomu par ļaunprātīgu Eiropas naudas izmantošanu nav, bet drīzāk atklāti paliek jautājumi, kā finansējumu piešķir un kā pārvalda riskus. Taču "Aizliegtā paņēmiena" rīcībā nonākusi informāciju par veselu shēmu, kā kāds uzņēmums, iespējams, Eiropas naudu no Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūras izkrāpis. Runa ir par diviem miljoniem eiro un vēl diviem, kurus iegūt jau vairs neizdevās.

Rīgas reģiona policijas pārvalde sākusi izmeklēšanu aizdomās, ka noziedzīgajā shēmā iesaistīti vismaz septiņi Latvijas un ārvalstu uzņēmumu pārstāvji. Vienam no viņiem piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

"Tā krāpšana ir tajā, ka uzņēmējs, pretendējot uz Eiropas fondu finansējumu, ir apzināti maldinājis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un ir viltojis dokumentus. Viltotus dokumentus iesniedzis. Tātad ir apzināti fiktīvu darījumu rezultātā norādīts uzņēmuma apgrozījums. Faktiski tajā uzņēmumā nekāda komercdarbība netika veikta. Un otrs no tādiem lielākiem momentiem ir tas, ka projektā vajadzēja būt paša finansējumam, arī diezgan būtiskai summai. Bet paša finansējums nebija, bija tikai iesniegti dokumenti, uz kuriem uzņēmējs atsaucās, ka viņam tas finansējums būs, bet īstenībā šī finansējuma nebija. Viņš saņēma finansējumu vairāk nekā divu miljonu apmērā.

Tālāk faktiski ir ļoti daudz jautājumu un neskaidrības par to, kādā veidā šī iekārta, kura tika finansēta no Eiropas naudas, tika iegādāta. Vai tā tiešām tik maksāja un vai tiešām reāli tā iekārta vispār pastāv?

Valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica
00:00 / 00:51
Lejuplādēt

Un otrs jautājums ir par to, ko mēs arī pārbaudām, vai tika veikta uzņēmējdarbība ar šo iekārtu. Pēc mūsu datiem, tur ir ļoti daudz fiktīvu darījumu un viltotu dokumentu," atklāj Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Ģirts Mundurs.

Šajā gadījumā ir runa par firmu "Micro Tech Baltic" un tās īpašnieku Tomasu Žukovski, kurš vēl pirms diviem gadiem pozēja laikrakstam "Dienas Bizness" un stāstīja, kā brīnumizejvielu var dabūt no cūku urīna.

Lielais projekts bija iecerēts netālu no Jēkabpils, Salas pagastā "Miķelānos", kur bija un vēl aizvien ir vietējā cūku ferma, taču mainījušies tās īpašnieki. Tomass Žukovskis no iepriekšējiem saimniekiem nomājis nelielu zemes gabalu, kur bija paredzēts izvietot īpašu iekārtu, un solīja, ka no apkārtējo cūku mēsliem ar to tiks ražots karbamīds, ko izmanto dīzeļa dzinējos kā izplūdes gāzes absorbentu "AdBlue". Savukārt pārpalikumi izmantoti kā mēslojums laukiem. Inovatīvs projekts, un tā kopējās izmaksas apmēram desmit miljoni eiro, no kuriem četrus bija paredzēts ņemt no Eiropas Savienības.

Nu cūku fermā stāsta, ka ražotnes tur nav, tikai kāda iekārta. Kas tagad izjaukta pa daļām. Neviens vietējais gan nekad nav redzējis to darbojamies. To, cik tā vērta, vai ar to var ko ražot un vai tā maz strādā, noskaidrot īsti nevar. Vietējie zina stāstīt, ka ar Žukovski vienmēr kopā ar bijis kāds biznesa partneris Valdis Šmits. Pats Šmits gan saka, ka nav biznesa partneris. Savukārt saskaņā ar LTV rīcībā esošo informāciju Valdis Šmits figurē arī naudas darījumos ar Žukovska firmu. Un tieši darījumi, kādā veidā nauda apgrozījos Žukovska formas kontos, bija iemesls aizdomām, ka ne viss ir tik rožaini, kā raksta avīzēs.

Proti, ir aizdomas, ka firmas apgrozījums palielināts mākslīgi ar fiktīviem darījumiem, vienu un to pašu naudu dzenājot pa dažādu, tostarp arī pa ārzonu firmu kontiem.

Tas esot ļāvis pretendēt uz lielāko iespējamo Eiropas fondu atbalstu. Arī pati brīnumainā iekārta esot pirkta ar starpnieku palīdzību, turklāt daļa naudas atgriezusies atpakaļ pašas firmas kontos, tāpēc izmeklēšanā vēl cenšas noteikt precīzi, cik par iekārtu ir samaksāts un vai vispār maksāts.

Iepriekš LTV raidījums "De facto" vēstīja, ka sludinājumos tiek tirgots īpašums, kas ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu uzbūvēts kā laivu darbnīca. Pārdevēji sola, ka šo vietu var attīstīt, kā vien vēlas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti