Oktobra otrajā pusē "RīgaTV 24" raidījumā "Ziņu Top" Saeimas deputāts un politiskās partijas "Stabilitātei!" līderis Aleksejs Rosļikovs pauda savu viedokli par ierosinājumu valstij pārņemt Rīgā esošo Maskavas namu. Viņš uzsvēra šādas pārņemšanas mazo ietekmi un pretstatīja to it kā faktam, ka Latvija joprojām importē Krievijas resursus.

Rosļikovs: "Mēs turpinām patērēt Krievijas gāzi. Pareizi? Pareizi. Mēs turpinām patērēt naftu no turienes. Mēs turpinām patērēt viņu ražotus dabas resursus."

Žurnāliste: "Mēs tiešām turpinām?"

Rosļikovs: "Caur starpniekiem. Nu gāze, mums ir krievu gāze. Mēs vienkārši to nopērkam caur Vāciju. Tur jau cita varianta nav."

Vēlāk raidījumā viņš sacīja, ka Latvijā komunālie maksājumi ir atkarīgi no Krievijas: "Ja šī kustība palīdzēs samazināt komunālos maksājumus, kuri ir atkarīgi no Krievijas uz doto momentu, bet caur starpniekiem, droši darām tā."

Vai Rosļikovam ir taisnība? Vispirms par naftu.

Kopš gada sākumā Eiropas Savienībā aizliegts no Krievijas importēt pa jūru pārvadātu jēlnaftu un noteiktus naftas produktus. Latvijā nav naftas pārstrādes rūpnīcu, tāpēc jau gatavus naftas produktus pērkam no citām valstīm.

Uzņēmuma "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis skaidroja, ka Latvijā galvenie piegādātāji ir "Orlen Lietuva" un Somijas "Neste".

Abu rūpnīcu īpašnieki jau pagājušajā gadā publiski paziņoja, ka ražošanā vairs neizmanto Krievijas naftu.

Bet kā ir ar dabasgāzi, ko izmantojam apkurē un elektroenerģijas ražošanā?

Latvijā dabasgāzes piegāde no Krievijas Federācijas kopš šī gada ir aizliegta. Lūk, fragments no Latvijas Televīzijas ziņām pērnā gada pēdējā dienā:

"Apņemšanās ir nostiprināta arī likumā, un gāzes piegādes no agresorvalsts janvāra pirmajā dienā, un tas ir rīt, ir jāpārtrauc. Vienlaikus jau pagājušajos mēnešos dabasgāze no Krievijas Latvijā tikpat kā nav ieplūdusi. Lielākā daļa komersantu jau pavasarī ātri centās pārorientēt savas piegādes, un līdz ar to var teikt, ka ar likuma grozījumu spēkā stāšanos faktiskā situācija Latvijas gāzes tirgū krasi nemainās."

Nav arī pamata apgalvot, ka to pērkam no starpniekiem. Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora "Conexus" pārstāve Dace Baltābola sarakstē skaidroja, ka Latvijai šogad dabasgāze piegādāta no "Klaipēdas naftas" termināļa Klaipēdā un "GasGrid" termināļa Inko ostā Somijā. Abu uzņēmumu pārstāvji apliecināja, ka Krievijā iegūtu gāzi savos termināļos nepieņem.

Uzņēmumi rūpīgi pārbaudot gāzes sākotnējo izcelsmi, un tad, ja ir aizdomas par Krieviju kā izcelsmes valsti, kravu pieņemšanu atsakot.

Rosļikovs norādīja, ka Eiropas Savienība iepērk vairāk nekā pusi no Krievijas globālajām sašķidrinātas dabasgāzes piegādēm. Tā ir taisnība, turklāt Krievijas sašķidrināto dabasgāzi Eiropas Savienība (ES) kopumā šā gada pirmajā pusē importējusi pat daudz vairāk nekā tajā pašā laika posmā 2021. gadā. Taču dati par ES kopumā nenozīmē, ka Krievijas gāzi izmanto arī Latvija.

Kā liecina statistikas biroja "Eurostat" dati, lielākie Krievijas dabasgāzes importētāji ES ir Beļģija un Spānija.

Tātad Rosļikovam nav taisnība, ka Latvija caur starpniekiem arvien pērk Krievijas energoresursus. Šādiem izteikumiem nav nekādu pierādījumu.