Arī Baldones ugunsdzēsēju depo pēdējā laikā strādā ar pārtraukumiem. Tur pat ironizē – "cilvēki, nededziniet neko tajās dienās, kad depo ir slēgts". No 16 štata vietām aizpildītas tikai astoņas. Trūkst naudas darbības nodrošināšanai; prom aizgājuši pensijas vecuma darbinieki, bet jaunie strādāt dienestā neraujas.
"Mēs varam uz doto brīdī nodrošināt divas maiņas, un divas maiņas mums sanāk, ka esam īslaicīgi slēgti," atzina Baldones VUGD posteņa vada komandiera vietnieks Kārlis Dilbo. "Finansējums ir tāds kāds ir, gribētos šo algu lielāku un labāku, bet pašlaik nav šī potenciāla, bet agrāk ugunsdzēsēji pat rindā stāvēja, lai stātos darbā."
Zemās algas un darbinieku trūkums ir tikai daļa no problēmām – ugunsdzēsējiem nav arī kvalitatīva tehniskā nodrošinājuma. Piemēram, Baldones depo ugunsdzēsēju auto stāv slīpi, jo vienkārši nav vietas. Tas apgrūtina izbraukšanu no garāžas, kad jāsteidzas un kad svarīga katra minūte.
Baldone ir tikai viens no piemēriem. Arī citos reģionos situācija ir gana skaudra. Tas viss iezīmē kopējo problēmu loku visā dienestā.
"Līdz 1. oktobrim valstī bijušas īslaicīgas [VUGD depo] darbības apturēšanas – virs 1000 gadījumu, un Baldone nav izņēmums, tā ir tikai neliela daļa no visa," atzina VUGD priekšnieka vietnieks Jānis Grīnbergs.
"Mums tiešām ir liels kadru trūkums, un Rīgas reģionā it īpaši tie ir autovadītāji," stāstīja Grīnbergs.
Kopumā trūkst jau aptuveni 20% darbinieku. Palīdzība ministrijai un valdībai tiek lūgta, taču risinājumi kavējas.
"Riskus, rezultatīvos, kvantitatīvos rādītājus esam iesnieguši, mēs par viņiem runājam, prasām finansējumu, tāpat arī aprīkojumu, tehniku, tas ir tas, ko mēs varam darīt," klāstīja Jānis Grīnbergs.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība"), noskatoties LTV safilmēto materiālu par Baldones depo, atzina, ka situāciju ir slikta, turklāt šis neesot vienīgais tāds depo Latvijā.
Ministrs norādīja, ka situāciju mainīšot 32 jauni krīžu pārraudzības centri Latvijā, kuri zem viena jumta apvienotu arī policiju un neatliekamo medicīnisko palīdzību. Līdz ar to ministrs iezīmēja arī sliktās kvalitātes depo nākotni.
"Šādi depo, kas ir zem katras kritikas, ir jau ar vēsturi no padomju laikiem, tad tādu vairs nebūtu," solīja ministrs.
Kas notiks tieši ar Baldones depo, šobrīd atbildēt nav iespējams – viss atkarīgs no lielo pārraudzības centru uzbūvēšanas, kurus sola pabeigt līdz 2027. gadam. Tāpat tiek solīts algu kāpums ugunsdzēsējiem par 10% un arī papildu nauda, lai vienā izsaukumā varētu doties trīs cilvēki.
KONTEKSTS:
Jau martā VUGD atzina, ka dienestam trūkst aptuveni 12% ugunsdzēsēju glābēju, tādēļ vairāki iecirkņi vairs nestrādā cauru diennakti – vairākas stundas dienā tie ir slēgti. Piemēram, Ērgļos ugunsnelaime izcēlās vien kilometra attālumā no ugunsdzēsēju posteņa, bet darbinieku trūkuma dēļ tā durvis tobrīd bija slēgtas. Tādēļ uz ugunsgrēku devās glābēji no blakus pilsētām. Glābēji ieradās notikuma vietā nevis piecās minūtēs, bet divdesmit divās.
Latvijā kopumā ir 90 VUGD daļas un posteņi, un šogad ik dienu uz vairākām stundām tiek aizvērti aptuveni 20 ugunsdzēsēju depo.
Pērn ugunsdzēsējs glābējs vidēji saņēmis 1024 eiro pirms nodokļu nomaksas. Vairāki ugunsdzēsēji LTV stāstīja, ka "uz rokas" ar visām piemaksām un virsstundām cilvēki dienestā saņem no 750 līdz 850 eiro. Tas arī atkarīgs no apgādājamo skaita.
