No 2030. gada enerģijas ieguvē vairs netiks izmantota kūdra, tā par valdības pieņemto lēmumu pirms pusotra gada ziņoja Latvijas Televīzija. Valdība tolaik nolēma nākotnē atteikties no enerģētiskās kūdras ieguves un izmantošanas. Iemesls ir Eiropas Savienības (ES) kopējie centieni samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Lēmums jau tad izraisīja asas diskusijas, un tagad daļa politiķu par to runā atkal.
Viņu vidū – Aleksandrs Kiršteins, kurš nupat pēc lielu uzmanību pievērsušā parlamentāriešu brauciena uz Ķīnu un konflikta ar partijas vadību izstājās no Nacionālās apvienības. Tāpat kā pērn Saeimas ārpolitikas debatēs Kiršteins ar dažādiem maldinošiem apgalvojumiem kritizēja Eiropas Savienību un tās zaļo kursu. Viņš arī stāstīja, ka esam atteikušies no kūdras nozares, un jautāja, vai tā neesot valsts nodevība.
"Un tad, Kariņa kungs, jūsu ministrs Plešs aizbrauca uz Briseli, nesaskaņojot ne ar Saeimu, ne ar Latvijas vēlētājiem, un parakstīja vienošanos, ka mēs aizliedzam kūdru 2030. gadā, saņemot tur kaut kādus santīmus, nē, piedošanu, tur kaut kādu 150 eiro kompensāciju. Ja, kūdru eksportējot uz ārzemēm, Latvijas lauksaimnieki gadā saņem jau kaut kur pie 270 miljoniem," pauda Kiršteins.
Deputāta pausto palīdzēja izplatīt politiskā partija "Latvijas pirmajā vietā", ar kuras deputātiem viņš nupat kopā devās uz Ķīnu. Partijas publicētie Kirštena runas fragmenti "TikTok" un "Facebook" sasniedza vairākus desmitus tūkstošu cilvēku. To, ka kūdras nozari plāno likvidēt līdzīgi kā cukurfabrikas, savā "Facebook" profilā rakstīja arī pie frakcijām nepiederošā deputāte Glorija Grevcova:
"Latvijas politiķi tāpat kā savulaik cukurfabrikas, tāpat arī tagad vēlas iznīcināt kūdras nozari, kurā mēs beidzot esam līderi, eksportējot 93% no iegūtās kūdras, tā vietā mēs atkal padodamies ES spiedienam un ļaujam klusām iznīcināt visu, kas mums ir savs."
Taču tā nav taisnība. Lai gan kūdras ieguve netiek uzskatīta par ilgtspējīgu un klimatam draudzīgu tās radīto emisiju dēļ, Latvija ir piekritusi atteikties tikai no enerģētiskās kūdras. Tā pēdējos gados veido tikai aptuveni pusprocentu no kopējā Latvijā iegūtās kūdras apjoma.
Absolūti lielāko daļu Latvijā iegūtās kūdras izmanto lauksaimniecībā, un šajā ziņā nekādu aizliegumu nav.
Valdības lēmums arī neparedz kopējā kūdras ieguves apjoma samazināšanu.
Nav arī pamata stāstīt par draudiem kūdras eksportam. Latvijas Kūdras asociācijā skaidroja – enerģētisko kūdru Latvija nemaz neeksportē.
Visbeidzot, pārtraucot iegūt enerģētisko kūdru, Latvija varēs saņemt Eiropas Savienības finansējumu 184 miljonu eiro apmērā, nevis "150 eiro kompensāciju", kā teica Kiršteins.
Uzdevām Kiršteinam jautājumus par viņa teikto, taču ne uz īsziņu, ne e-pasta vēstuli deputāts neatbildēja. Arī Grevcova uz mūsu jautājumiem atbildi pēc būtības nesniedza.
