"Latvijas delegācijas visus izdevumus sedz Ķīnas valdība. Latvijas nodokļu maksātājiem šis komandējums izmaksā 0 eiro!" šāds paziņojums publicēts Saeimas deputāta Aināra Šlesera "Facebook" kontā, kurā Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ķīnas parlamentu grupas biedri redzami pozējam gan ar Ķīnas Nacionālā tautas kongresa pārstāvjiem, gan arī ekskursijās. Viens no video deputāta sociālo tīklu kontā parāda pēdu masāžu.
No minētās deputātu grupas braucienā par Ķīnas valdības naudu devies tās vadītājs Ainārs Šlesers, kā arī Ričards Šlesers, Kristaps Krištopans, Ramona Petraviča un Linda Liepiņa no partijas "Latvija pirmajā vietā", Viktorija Pleškāne no partijas "Stabilitātei!" un divi deputāti no Nacionālās apvienības – Aleksandrs Kiršteins un Edmunds Teirumnieks.
Ainārs Šlesers "Whatsapp" sarakstē norādīja, ka uz jautājumiem būs gatavs atbildēt pēc atgriešanās no Ķīnas.
Latvijas Televīzija tikmēr noskaidroja, ka – pretēji Aināra Šlesera publiski rakstītajam – šis nav komandējums, jo Saeimas prezidijā iesniegums par komandējumu nav iesniegts un līdz ar to nav arī apstiprināts.
Jānis Grasbergs, kuru Saeimas prezidijs deleģējis komentēt deputātu braucienu uz Ķīnu, norādīja – Aināra Šlesera lūgumu brauciena dēļ attaisnot grupas neierašanos uz Saeimas sēdi atbilstoši Saeimas kārtības rullim nevarēs. Frakcijām būs jāraksta atsevišķi pieprasījumi. Un, iespējams, Nacionālā apvienība savu partijas biedru došanos uz Ķīnu neatbalstīs.
"Es noteikti neatbalstu šādu došanos un, visticamāk, ka mūsu frakcija arī nekad neatbalstīs un ka tas ir arī nesaskaņots, jo pirms tam principā deputāti nebija mums prasījuši pārējiem frakcijas locekļiem, vai mēs piekrītam atbalstam, neatbalstām. Tā kā arī, ja dodas kaut kur vizītē, kaut vai otra puse to ir aicinājusi, nu ir jāpaprasa, ja nu tā kā mūsu deputātiem droši vien, ka ir jāraksta šis neapmaksātā atvaļinājumā pieteikums," skaidroja Grasbergs.
Būtisks fakts, ka došanās uz Ķīnu par Ķīnas valdības naudu notiek laikā, kad Eiropas Savienības attiecības ar Ķīnu ir mainījušās, ir noticis ģeopolitisks pagrieziens, un Eiropas Komisija jau labu laiku runā par risku mazināšanu attiecībās ar Ķīnu. Tā uzsvēra Ķīnas pētniece Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova.
"Kas paredz Eiropai stratēģiski svarīgu un arī Eiropas uzņēmumu pasargāšanu no Ķīnas valsts subsidētajiem Ķīnas čempioniem un arī Eiropas tehnoloģiju pasargāšanu no Ķīnas armijas vēlmes attīstīt savas militārās kapacitātes. Tas, ka Ainārs Šlesers lepojas ar to, ka viņa aviobiļetes ir Pekinas apmaksātas, tā ir viņa pozīcija, tā ir neapmierinātā neeiropeiski domājošā vēlētāja uzkurināšana pirms vēlēšanām un savai populistiskajai bāzei tāds signāls, ka mēs, lūk, nesekosim Eiropas vērtību politikai, tā es to uztveru," vērtēja Bērziņa-Čerenkova.
Ārlietu ministrijā norādīja – Latvija ar Ķīnu uztur konstruktīvas attiecības. Konkrētās vizītes organizēšanā ministrija nav bijusi iesaistīta, tā ir privāta iniciatīva, ko deputāti drīkst īstenot.
"Svarīgi, ka Latvija kopš 2022. gada ir pārtraukusi dalību Ķīnas un centrālās un Austrumeiropas valstu formātā 16+1, kas arī ir bijis vērsts uz ekonomisko saišu stiprināšanu," klāstīja Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte.
Publiski izskanējušās ziņas par vizītes sponsoriem nav paslīdējušas garām arī KNAB.
"Reaģējot uz publiski izskanējušo informāciju par vairāku Saeimas deputātu vizīti Ķīnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs atbilstoši savai kompetencei veiks padziļinātu informācijas izvērtējumu," teikts KNAB paziņojumā.
Minētie Saeimas deputāti no vizītes Ķīnā atgriezīsies 23. janvārī.
