Reģioni Krustpunktā

Topošie vecāki, mainot deklarēšanās adresi, var palikt bez bērna dzimšanas pabalsta

Reģioni Krustpunktā

Ukrainas skolēnu izglītības process līdz mācību gada beigām skaidrs, par tālāko vēl jādomā

Kūdras nozares nākotne Latvijā aizvien neskaidra. Cietīs dārzkopība.

Kūdras nozares nākotne Latvijā aizvien neskaidra; cietīs arī dārzkopība

Joprojām nav skaidrības par kūdras nozares nākotni Latvijā – to neuzskata par ilgtspējīgu saistībā ar klimata pārmaiņām, jo kūdra rada emisijas. Par kūdru satraucas arī dārzkopji, jo nav, ar ko kūdru aizvietot. Ministrijas pagaidām nesaka, ka nozare jāslēdz.

ĪSUMĀ:

Kūdru lielākoties izmanto dārzkopībā

Dārzkopības uzņēmumos jaunā sezona sākas jau februārī ar stādu podošanu. Katrs mazais stādiņš tiek ieguldīts tādā kā kūdras gultā, bet pēc tam ar speciāla agregāta palīdzību nonāk no plēves izveidotā podā. Zemnieku saimniecības ''Liepas'' stādaudzētavā Dobeles novadā, kur galvenokārt audzē augļu koku un puķu stādus, sezonā izlietojot ap 1000 kubikmetru (m3) kūdras.

Latvijas Kūdras asociācijas apkopotie dati liecina, ka kopumā Latvijā dārzkopībā gadā izmantojot 4 900 000 m3 kūdras. 

Stādaudzētavas vadītāja Zaiga Apse stāstīja, ka ''Liepas'' bijušas vieni no pirmajiem, kas uzsākuši konteinerstādu audzēšanu, un pašreiz esot viena no vadošajām stādaudzētavām Baltijā. Saimniece gan raizējas, ka konteinerstādu tirdzniecību var iznīcināt Eiropas Savienības (ES) regulas, kas paredz, ka, lai sasniegtu klimata neitralitāti, kūdras ieguve jāpārtrauc. 

“Tas nozīmē, ka tad stādus varēs iegādāties tikai pavasarī vai rudenī. Visa sezonalitāte atkrīt. Tas nozīmē, ka nebūs darbavietu. Tas nozīmē, ka nebūs ienākumu valstij nodokļos,” stāstīja Apse.

Viņa neredzot iemeslu, kāpēc kūdras ieguve traucētu ''zaļajam kursam''.

“Sāksim ar to, ka šajā gadījumā kūdra jau nekādā veidā netiek iznīcināta, bet tai tiek rasta pievienotā vērtība, un tā nokļūst atpakaļ augsnē. Plus veidojas darbavietas, nodokļi, eksports, un vēl pluss, ka tiek veidota zaļāka vide,” stāstīja Apse.

Kūdras izmantošanu neuzskata par ilgtspējīgu

Gan radītās emisijas, gan tas, ka šobrīd Taksonomijas regulējumā kūdras izmantošanu dārzkopībā substrātā vai kūdru kā mēslošanas līdzekli vai kā pakaišus neuzskata par ilgtspējīgu darbību, ir tas, kas var ietekmēt nozares nākotni, norādīja Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere. 

“Tas nozīmē arī to, ka šis finansējums, kas varētu kādreiz būt vajadzīgs dārzkopjiem, mežsaimniekiem vai tiem, kuri kūdru izmanto augsnes ielabošanai papuvēs vai citur, nu tas nevarētu vai netiktu vērtēts kā ilgtspējīgs, vienkārši šī darbība nav novērtēta pozitīvi. Tas varētu nozīmēt to, ka vai nu šis finansējums varētu būt dārgāks, vai ne tik pieejams.

Varbūt arī, kad uzņēmumi turpmāk tiks vērtēti pēc šiem zaļajiem kritērijiem, kad šī darbība un šis uzņēmums netiks vērtēts tik zaļi kā varbūt citi, kuri neizmanto kūdru,” stāstīja Krīgere.

Viņa piebilda, ka jau 30 gadus notiek pētījumi, meklējot alternatīvu substrātu kūdrai, bet tie nav vainagojušies panākumiem, jo līdzvērtīgu substrātu tādā apjomā un kvalitātē nav izdevies atrast. 

“Un ir daudzi augi, kuri vispār neaug bez kūdras substrāta. Kā tādus mēs varam minēt kaut vai šampinjonus, kuriem noteikti ir vajadzīga kūdra. Tāpat tie ir meža stādi, jo tad, ja mēs gribam izaudzēt kvalitatīvus meža stādus, tad mēs to nevaram izdarīt bez kūdras,” stāstīja Krīgere.

Jau iepriekš rakstīts, ka Eiropas Zaļais kurss būs liels izaicinājums gan Latvijas uzņēmējiem, gan politiķiem.

Dārzkopības institūts: “Kūdra ir atjaunojams resurss”

Dārzkopības institūta zinātnieki piebilst, ka kūdras ieguve esot iespējama tikai mūsu platuma grādos. Lai gan izsenis kūdra esot uzskatīta par neatjaunojamo resursu, īsti tam piekrist nevarot.

“Būtībā tā ir atjaunojams resurss, jo visu laiku atjaunojas. Tas ir process, kas notiek mitrā vietā, atmirstot augu atliekām un lēnām mineralizējoties vai sadaloties līdz noteiktai pakāpei atkal. Šis process jau nav apstājies, viņš notiek arī šobrīd. Latvijā ir salīdzinoši lielas purvu platības, kuras visas nebūt netiek apstrādātas un kūdra netiek ievākta no visām platībām. Tā daļa, kas tiek ievākta, nepārsniedz to, kas dabīgi dabā atjaunojas. Tā kā būtībā tas ir atjaunojams resurss. Lēni atjaunojas, bet atjaunojas,” stāstīja Dārzkopības institūta vadošā pētniece Līga Lepse.

Dārzkopības institūtā veikti pētījumi par alternatīvu kūdrai

Paralēli institūta zinātnieki veikuši pētījumus ar mikrozaļumiem, lai noskaidrotu, vai ir iespējama alternatīva kūdrai.

Par veikto pētījumu pastāstīja Dārzkopības institūta pētniece Solvita Zeipiņa:

“Tika izmantota mūsu zināmā kūdra, bija kokosšķiedru substrāts, aitu vilnas kārsums un linu spaļi.

Viennozīmīgi, nav šaubu, ka kūdra ir vissvarīgākais, visizdevīgākais un vajadzīgākais substrāts, bez kura nav iedomājama dārzkopība.”

Izmēģinājuma materiāls, meklējot alternatīvu kūdrai

Pētniece piebilda, ka pētījuma rezultāti liecināja, – arī kokosšķiedru substrāts ir izmantojams dārzkopībā, tomēr kvalitāte esot zemāka, bet izmaksas lielākas.

“Kokosšķiedru substrāts potenciāli varētu būt labs substrāts, bet es aprēķināju, cik izmaksāja sapildīt puslitra tilpumu, tad kūdrai tie būs divi centi, bet kokosam divpadsmit centi. Tā tiešām ir milzīga atšķirība. Jāņem vērā, ka kūdra ir mūsu vietējais substrāts, bet kokosšķiedru substrāts būtu jāieved no kaut kurienes,” norādīja Peipiņa.

Dārzkopības institūta vadošā pētniece Lepse gan norādīja, ka teorētiski  kā alternatīvu kūdrai var izmantot vietējo kompostu. Tomēr šis process esot gan dārgs, gan laikietilpīgs.

“Šobrīd jau ir diezgan daudz pētījumu šai virzienā, lai izstrādātu jaunas receptes vai sastāvdaļas, no kā var veidot kompostus, kā sekmēt kompostēšanās procesu. Ir aerobie un anaerobie procesi, kas veido kompostu, bet tas ir ilgi. Tas ir darbs ar dabiskiem procesiem un dabīgiem materiāliem. Tas nav tik ātri izdarāms, un tas prasa līdzekļus pētniecībai, pēc tam tehnoloģiskām lietām, kas ir jāievieš. Vajag vietu, laukumus kompostam, vajag tehniku, kas viņu aerē. Jautājums vēl par apjomiem. Tas nav neiespējami, bet tas prasa laiku,” skaidroja Lepse.

No Latvijā iegūtas kūdras eksportā aiziet ap 93%

Eiropas Savienībā dārzkopības kūdru iegūst vien dažās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā un Īrijā, piebilda Latvijas Kūdras asociācijā. No Latvijā iegūtas kūdras eksportā aiziet ap 93%. Asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere uzskata, ir jāmaina metode, kā šobrīd tiek aprēķinātas kūdras radīto siltumnīcefekta gāzu emisijas.

“Latvijā mēs esam mazliet citā situācijā, jo mūsu valstī mēs pārkārtojāmies jau, varētu teikt, 2003. gadā, kad mēs beidzām izmantot kūdru enerģētikā, bet mēs sākām kūdras izmantošanu dārzkopībā.

Eiropas Komisija pašlaik skatās, un daudzi cenšas skatīties tikai uz kaut kādas vienas darbības ietekmi emisiju jautājumos uz klimatu. Piemēram, pašlaik tiek vērtēta tikai vienīgi kūdras ieguve kā process, bet netiek vērtēts tas, kādā kopainā tas viss iesaistās, kāds produkts tiek ražots un kāda no tā ir pievienotā vērtība beigās,” sacīja Krīgere.

Asociācija vēlas ieviest Zviedrijas metodiku, ka emisijas neizdalās tūlīt kūdras ieguves laikā, bet process notiek pakāpeniski. Sazinoties ar Latvijas Mežzinātnes institūta “Silava” vadošo pētnieku Andi Lazdiņu, arī viņš piekrīt, ka metode ir jāmaina, jo šobrīd, nezinot, kur un kādā veidā kūdra tiek izmantota, tiek pieņemts, ka tā uzreiz sadalās un izkūp gaisā.

“Tajā brīdī, kad gribam aprēķināt korekti, kas notiek mums ar lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, tīri intuitīvi var nojaust, ka tas ogleklis, ko mēs ienesām ar kūdru pirms 30, 40 gadiem, pakāpeniski kaut kur ir gaisā. Un šobrīd mēs to nevērtējam, neņemam vērā,” sacīja Lazdiņš.

Ko saka ministrijas

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks klimata politikas jautājumos Dagnis Dubrovskis norādīja, ka šobrīd kūdras ražošana pamatā dārzkopībai, kā arī tur, kur vēl tiek izmantota enerģētikas vajadzībām, kas ir apmēram 3%, rada apmēram 1,4 miljonus tonnu emisijas gadā.

Šis apjoms ir jākompensē, un mērķis ir no 2026. gada gada emisijas kompensēt ar piesaistēm zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā, no 2031. gada šajā sektorā tiek pievienota arī lauksaimniecība. Ja runā par kūdras nozari, diskusijas notiek gan ar Zemkopības, gan citām ministrijām, arī nozares pārstāvjiem. 

“Zināmā mērā Ziemeļeiropā šie kūdras ieguves un ražošanas mērķi ir atšķirīgi no tā, kas ir Centrāleiropā.

Un tas, ka Taksonomijā ir iestrādāti šie diezgan unificētie principi, neizdalot šos dažādos reģionus, ar dažādajiem mērķiem, tas arī ir viens no jautājumiem, kas tiek šobrīd minēti kā argumenti, lai turpinātu šīs sarunas un vairāk iepazīstinātu Briseles ierēdņus ar to, kā vajadzētu šo jautājumu skatīt plašāk,” stāstīja VARAM pārstāvis.

Kūdras asociācijai lūgts arī sagatavot ziņojumu, norādot, viņuprāt, tos normatīvos aktus un punktus, kas rada bažas par nozares turpmāko saimnieciskās darbības iespējamību.

Nav runa par kādas nozares slēgšanu, bet izaicinājums ir rast sabalansētāko risinājumu, kā sasniegt emisiju samazināšanas mērķus, norādīja Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Arāja. 

“Šajā zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā ir trīs sektori, kas ir lielākie emisiju avoti. Tie ir mitrāji, tai skaitā arī kūdras ieguve, aramzemes un ganības. Katram kāds ieguldījums būs jādod, bet, protams, mēs to visu skatāmies, tieši arī vērtējot šo nozaru turpmāko dzīvotspēju. Mums nevienam nav mērķis kādu nozari likvidēt, bet mēs nevaram arī no viena sektora pleciem emisiju daļu pārcelt uz citu sektoru, piemēram, lauksaimniecības sektoru. Līdz ar to ir jāmeklē šis līdzsvars starp sektoriem,” stāstīja Arāja.

Jādomā par dzīvi tālāk

Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš norādīja, ka laikā, kad samilzusi ģeopolitiskā situācija un imports no Krievijas un Baltkrievijas nav iespējams, lēmums pārtraukt kūdras ieguvi var iznīcināt visu dārzkopības nozari, jo

bez kūdras praktiski neesot iespējams izaudzēt nevienu stādu.

“Tajā mirklī, kad mēs izslēdzam no mūsu pašu aprites vai ražošanas vienu no produktiem, to pašu kūdru, mums tā kaut kur ir jāatrod. Vienīgie ievedēji un ekonomiski izdevīgākie bija Ukraina un Baltkrievija. Arī Krievija varēja vest, bet viņa neveda, bet šobrīd tas viss atkrīt automātiski. Līdz ar to tas ir viens ļoti nopietns arguments diskusijās ar Eiropu par kūdras ieguves noteikumiem,” norādīja Vītoliņš.

Arī viens no lielākajiem kūdras ieguves uzņēmumiem “Laflora” uzskata, mūsu resursi ir mūsu drošība, bet attiecībā uz klimata jautājumiem uzņēmums gatavojies jau laicīgi, paredzot dažāda veida kompensējošos pasākumus, kas saistās ar zemes tālāku izmantošanu. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks sacīja, ka kūdrai varētu atrast pielietojumu, piemēram, arī būvniecībā, vai pat uz kūdras bāzes varētu tikt veidoti akumulatori. Jau iepriekš rakstīts, ka nozarē bažījas par nākotni.

“Un tad mums kā zibens no skaidrām debesīm, mēs ieraudzījām šajā paketē, ka ir tāda Taksonomijas regula, kas mūs ierindo absolūti vēl zem akmeņoglēm īstenībā.

Tur bija pateikts, ka jebkura kūdras produktu izmantošana ir nevēlama, nefinansējama un neatbalstāma. Tas nozīmē to, ka visā pasaulē būtu jāatsakās no kūdras izmantošanas jebkurā produktā. Tas nozīmē to, ka dārzeņus nevarētu vairs audzēt, nekāda atbalsta nebūs, ja tur tiks izmantota kūdra. Un tad pienāk šī gada 24. februāris, kad kardināli mainās visa situācija. Es domāju, ka šī brīža valdības un mūsu jebkura vadītāja uzdevums, sākot varbūt no ierindas mazas firmiņas līdz pat valsts prezidentam, ir jādomā, kā šajos apstākļos dzīvot tālāk,” komentēja Ameriks.

Par attieksmi pret kūdras nozari viņš izteicās visai skarbi. Uzņēmums cenšas klimata mērķus izpildīt, savā purvā stādot mežu un attīstot vēja parku, kas aizvietos fosilos energonesējus. Viņaprāt, sevišķi šajā situācijā, kūdra varētu būt arī kā stratēģiskais resurss kurināšanai, ko varētu izmantot kopā ar šķeldu.

Latvijā kūdras ieguve notiek 4% no kūdras atradņu teritorijas, bet aptuveni 40% purvu tiek aizsargāti. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt