Kūdras izmantošana enerģētikā skar mērķi sasniegt klimatneitralitāti 2050. gadā, tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aicināja atteikties no kūdras izmantošanas. Ministrs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!”) uzsvēra, ka atteikšanās ļaus piesaistīt taisnīga pārkārtošanas fonda finansējumu – 184 miljonus eiro.
Turklāt kūdras izmantošana enerģētikā ir minimāla. “Enerģētikā kūdras apjoms no visa kopējā kūdras apjoma, kas Latvijā tiek iegūts, ir 0,5% no kopējā kūdras apjoma. Attiecīgi 99,5% no kūdras, kas tiek iegūta, tiek izmantota substrātam, mežu, dārzu audzēšanā un tamlīdzīgi,” norādīja Plešs.
Tam nepiekrīt Latvijas Nacionālā kūdras biedrība. Kūdras ieguve esot pietiekami liela nozare, lai izdevīgāk būtu netiekties uz Eiropas 184 miljoniem eiro.
“Ja mēs šobrīd runājam par kurināmās kūdras ieguves ierobežošanu jeb pārtraukšanu, mēs runājam par siltumu. Par siltumu šogad, nākamgad un arī pēc desmit gadiem. Mums noteikti jāparedz, ka krīzes situācijās varam kurināt savu kurināmo. Šie 184 miljoni nav tā vērti. Mēs to samaksājam nodokļos 10 gadu laikā,” sacīja Latvijas Nacionālās kūdras biedrības pārstāve Ilze Ozola.
Valdībā gan uzskata, ka kūdras enerģija jāsaglabā kā plāns krīzes situācijā, minot piemērus citās Eiropas Savienības valstīs.
“Protams, ārkārtējās situācijās ir ārkārtēji risinājumi. Un līdzīgi kā Vācijā, kur skaidri un gaiši iet prom no akmeņoglēm, tagad vairāk dedzina akmeņogles. Vai viņi pārdomās savu izeju no kodolenerģijas, to vēl laiks rādīs. (..) Ārkārtas situācijās mēs, protams, rīkosimies, kā nepieciešams,” sacīja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).
“Neviens uzņēmums neguldīs savu naudu kurināmās kūdras ieguvē, jo tas nav tas pats, kas dārzkopības kūdra, ja viņam būs pamatojums: nu, varbūt ziniet, ja kādreiz mums vajadzēs, mēs jums uzklupsim un paprasīsim ļoti daudz. Tā tas nenotiek,” pauda Ozola no kūdras biedrības.
Valdība atteikšanos atbalstīja vienbalsīgi. Taisnīgās pārkārtošanas teritoriālais plāns tagad jāapstiprina Eiropas Komisijā.
KONTEKSTS:
Lielāko daļu kūdras, kuru ieguva Eiropas Savienības (ES) valstis, līdz 2017. gadam izmantoja enerģētikā kā kurināmo. Latvijā kūdru enerģētikā lielākoties neizmanto jau kopš 2001. gada, tikai dārzkopībā un lopkopībā pakaišiem. Pēdējos gados visas kūdras ieguves valstis pārkārtojas, daudzviet kūdru vērtē kā enerģētisku fosilo resursu, kas neatjaunojas.
